Raķeškrāsniņa silda ļoti ekonomiski 6
“Nāciet iekšā, es jums visu parādīšu,” aicina četrgadīgā Elīna un ver vaļā hobitu namiņa durvis. Viņas vecāki Tomass Krīgers un Līga Krūmiņa-Krīgere praktizē tā saukto dabisko būvniecību un celtniecībā izmanto apkārtējā dabā sastopamos materiālus. “Mēs gribam cilvēkiem rādīt: hei, paskatieties, jūs varat būvēt arī citādi un neņemt kredītu no bankas. Latvijā visapkārt ir pieejami materiāli, tikai paverieties apkārt. Te ir akmens, māls, koki. Vienīgais, ko mēs esam pirkuši, ir plēve un naglas,” bilst Krīgeri.
Tomass plāno savai ģimenei uzbūvēt īstu dzīvojamo māju no salmiem, māliem, kokiem, akmeņiem. Tāpēc, lai mācītos, pirms diviem gadiem pagalmā uzbūvēja eksperimentālo hobitu namiņu. Kad kā latvietis konservatīvais jautāju, kāpēc, Tomass skaidro – tādā mājā taču daudz veselīgāk dzīvot nekā būvē no betona un plastmasas.
Hobitu namiņa sienas ir 40 centimetru biezas – tās darinātas no māla un salmiem. Otrajā slānī, proti, apmetumā, ir salmi un govju vai zirgu mēsli, kas tiek izmantoti kā saistviela. Eksperimentālajā mājā ziemā gan dzīvot nevar, jo nav uztaisītas kārtīgas durvis – pa šķirbām tiek cauri ne tikai vējš, bet arī aukstums. “Bet, ja es uztaisītu durvis, tur droši varētu dzīvot arī ziemā,” Tomass pārliecināts.
Hobitu namiņā iebūvēta tā sauktā raķešu krāsns, kurā degšanas process ir citādi organizēts nekā tradicionālajā krāsnī. Šajā krāsnī notiek divkāršā sadegšana. No sākuma krāsns mutē sadeg malka un otrreiz nosiltinātajā skurstenī sadeg dūmgāzes ar 1000 °C karstumu. Siltais gaiss uzsilda arī mūrīti un akumulē siltumu līdz nākamai dienai.
“Mums istabā ir tāda pati krāsns, kas darbojas jau vairāk nekā trīs gadus. Un apsilda lielu goda istabu. Kurinām reizi dienā no rītiem, arī tad, kad ārā ir mīnus 20 °C. Deg kādas 30 – 40 minūtes, un ar to pietiek,” stāsta Līga.
Šādas krāsnis Tomass uzbūvējis jau gandrīz desmit daudzviet Latvijā. Raķeškrāsniņas prototips ir meklējams Austrālijā, permakultūras dzimtenē.
