Liela daļa mežā dodas finansiālu apsvērumu dēļ. Kas jāņem vērā, pārdodot meža veltes? 6
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Vasaras izskaņa ir laiks, kad arvien biežāk dodamies meklēt meža veltes – ogas un sēnes sāk piepildīt līdzi paņemtos groziņus.
Kādam tas ir hobijs, brīvā laika pavadīšanas veids vienatnē vai kopā ar mīļajiem, citam ogu un sēņu lasīšana nozīmē iespēju nopelnīt papildu naudiņu.
Pieredzējuši sēņotāji un ogotāji dalās padomos un pieredzē – pareizie laikapstākļi, īstās ogu vietas, sadarbība ar uzpircējiem, nogurums, gandarījums, kā arī atspaids apkures sezonai.
Ilze no Jelgavas ogas lasa jau 30 gadus – pirmo reizi viņa uz mežu devusies ar domu salasīt mellenes vien sev un ģimenei: “Process mani uzreiz aizrāva. Ogu lasīšana ir mans vaļasprieks – mežā es jūtos ļoti labi. Tur ne tikai sarūpēju vitamīnus sev un tuviniekiem, bet arī kārtīgi izkustos, izstaigājos.”
Lai gan ogošana Ilzei sagādā lielu prieku un gandarījumu, tas esot arī ļoti smags darbs. Garā sezona ogotājai sākas jau jūlijā – tad tiek lasītas mellenes.
Augustā sākas brūkleņu laiks, savukārt septembrī Ilze dodas uz purvu, kur lasa dzērvenes: “Atšķirībā no mellenēm dzērvenes lasīt ir visvienkāršāk, jo dzērvenes ir ļoti izturīgas un stingras, ilgāk saglabājas un ir vienkāršāk pārvietojamas.”
Ilze atklāj, ka cilvēki nereti par viņas hobiju brīnās, jo process kopumā patiesi neesot viegls: “Sarežģītākais ir garie gabali, kas jānoiet, lai nonāktu mežā vai purvā. Piemēram, dzērveņu lasīšanas sezonā man no autobusa pieturas jāmēro deviņus kilometrus garš ceļš. Pēc tam visu dienu lasu ogas un vakarā dodos ar smagu ogu nastu atpakaļ.”
Neskatoties uz grūtībām, Ilze šo nodarbi ir no sirds iemīlējusi.
Process nesaudzē
Lindas Bogovičas ogu lasīšanas stāsta sākums meklējams jau bērnībā, kad viņa gājusi līdzi mammai uz mežu, lai palīdzētu.
Sākotnēji tas bijis tikai hobijs, bet vēlāk, citus gadus, kad mežā bijis ļoti daudz ogu un sēņu, abas ar mammu nolēmušas salasīto pārdot tālāk citiem.
Linda ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente, un šovasar, kad no mācībām var atpūsties, viņa piepelnās, lasot zemenes: “Par vienu kilogramu zemeņu tiek maksāti 50 centi – ja laba raža, piecu sešu stundu laikā var salasīt pat 100 kilogramus.”
Linda gan atzīst, ka ogu lasīšana nav vienkāršs process: “Ne kurš katrs var visu dienu tupēt vagās – mugura un kājas noteikti liks par sevi manīt. Tāpat nav viegli krustu šķērsu izstaigāt mežu. Šovasar papildu grūtības sagādāja arī lielais karstums – lai ogas varētu lasīt ciešamos apstākļos, bija jāceļas jau četros no rīta.”
Ogotāja Ilze uzpircējiem salasītās ogas nenodod: “Parasti tās pārdodu draugiem, paziņām, ilggadējiem klientiem, kā arī iedzīvotājiem Jelgavas pilsētas centra tirdziņā “Pilsētas pasāža”.
Pārdošanas cena šogad ir pieci eiro par vienu litru. Savukārt ogotāji, kuri ogu lasīšanai izmanto plastmasas ierīces, ogas pārdod par trīsarpus eiro vai četriem eiro, jo tāds ogu lasīšanas process ir ātrāks un vienkāršāks.”
Viņa skaidro, ka karstums šā gada ražu ir ļoti ietekmējis un arī kopumā ogu daudzums ar katru gadu samazinoties nesaudzīgo ogotāju dēļ: “Daļa lasītāju ir nesaudzīgi pret mētrām – izmantojot kombainus, viņi norauj visas lapas, ne tikai ogas, līdz ar to nākamajā gadā uz šiem stiebriem ogas var arī neizaugt.”
Ilzei ogu sezonā nopelnītā naudiņa palīdz nosegt komunālos maksājumus rudens/ziemas sezonā.
Sludinājumu spēks
Katrīna Adujāne no Mārupes atzīst, ka ogu lasīšana patiešām sniedz papildu finansiālu atbalstu, bet, protams, tikai konkrētajā sezonā.
Katrīna ogas lasa jau kopš 14 gadu vecuma, lai kļūtu finansiāli neatkarīga un nopelnītu savu kabatas naudu: “2017. gadā pēc vecākās māsas ieteikuma sāku lasīt ogas Jaunmārupē. Mežs atrodas tikai piecu minūšu attālumā no mūsu dzīvesvietas. Galvenā motivācija, protams, bija nauda, taču arī pati ogu lasīšana man ātri vien iepatikās. Sākumā ogas pārdevu pie veikala, bet vēlāk nolēmu, ka jāpamēģina izvietot sludinājumus portālā “Facebook.com”.”
Meitene ar pircējiem vienojusies par vietu un laiku, kur ogas var saņemt. Lielākoties klienti ogām atbrauc pakaļ paši. Katrīna stāsta, ka šosezon ogas lasījusi gan neesot, jo lielā karstuma dēļ to esot bijis mazāk nekā citus gadus.
Ar “Facebook.com” starpniecību ogas tirgo arī Liene no Liepājas rajona. Viņai ļoti patīkot vākt meža veltes, tāpēc hobijs ticis pārvērsts iespējā nopelnīt: “Ogas sāku lasīt, kad atgriezos no 13 gadus ilgas prombūtnes – visu šo laiku dzīvoju Lielbritānijā. Ogu lasīšana tiešām palīdz nopelnīt papildu naudiņu.”
Liene tāpat kā citi ogotāji skaidro, ka tas nav vienkāršākais darbiņš – liela fiziska slodze, kā arī tam jāvelta ilgs laiks: “Desmit litrus melleņu salasu astoņu stundu laikā. Par ražu šogad nevaru sūdzēties – vienkārši visam jāseko līdzi. Piemēram, meža ogas karstums neietekmēja, bet avenes gan, jo tās aug izcirtumos, saulē. Zemeņu laiks gan šogad bija īsāks nekā citus gadus. Ir jāpielāgojas apstākļiem.”
Cilvēki joprojām apmaldās
Sēņu un ogu lasīšana ir aizraujoša un patīkama nodarbe, taču diemžēl katru gadu glābējiem nākas steigt palīgā cilvēkiem, kuriem gadījies apmaldīties mežā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola stāsta, ka šogad ugunsdzēsēji glābēji jau 26 reizes ir steigušies uz izsaukumiem, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies mežā.
Pērn bijuši 84 šādi izsaukumi: “Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji palīdz cilvēkiem, kuri ir apmaldījušies mežos vai purvos. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi – kāds aizraujas ar sēņošanu un ogošanu un nepamana, kur aizgājis, bet cits uzticas ierīcēm, kuras izlādējas, vai arī sēņo un pastaigājas nepazīstamās vietās.
Zvans par apmaldīšanos mežā vai purvā tiek saņemts vienotajā ārkārtas palīdzības izsaukumā pa tālruni 112, tādēļ, dodoties uz mežu, ir būtiski ņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo tālruni.
Zvanot glābējiem, jānosauc pēc iespējas konkrētāki orientieri – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi tur uzturaties, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai kam esat pagājis garām.”
Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk raida autocisternas skaņas signālu, uztur telefona sarunu ar cilvēku, ja vien ir iespējams ar viņu sazināties, un norāda virzienu izejai no purva vai meža: “Tas notiek gadījumos, kad cilvēks pats var iznākt no meža, taču ir gadījumi, kad cilvēks paša spēkiem nespēj izkļūt ārā un glābēji dodas palīgā. Tiek izmantoti arī droni, taču jāņem vērā, ka tos nebūs iespējams izmantot stipra vēja, lietus vai negaisa laikā.
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta “Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā” ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iegādājies 43 dronus. Ierīces ir paredzētas, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu veikt izlūkošanu no gaisa, izmantojot optisko vai termokameru.”
Aktīvākie – pirmspensijas vecuma ļaudis
Lasīt sēnes un ogas mežā un pārdot tās tālāk tirgū, portālā “Facebook.com” vai uzpircējiem ir viens variants, bet cits, kuru arī par piepelnīšanās metodi izmanto daudzi, ir darbs zemnieku saimniecībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar ogu audzēšanu. Šādi uzņēmumi ik gadu meklē sezonas darbiniekus, kuri palīdzēs novākt ražu.
“Lauberges ogu” pārstāve Silvija Kalvīte atklāj, ka šobrīd ogas lasa 12 darbinieki, bet, lai novāktu ražu, būtu nepieciešams divreiz vairāk: “Kontingents ir dažāds un mainīgs. Strādā vidusskolnieces, studentes, tāpat uz īsu brīdi (apmēram divas nedēļas) strādā sievietes, kurām ir kārtējais atvaļinājums. Dažreiz ierodas arī kāds pensionārs, kurš pie mums nostrādā pāris nedēļas, lai nopelnītu naudu kādam konkrētam mērķim.”
Aktivitāte esot ļoti zema: “Interese ir, bet, kā nonākam līdz reālam darbam, cilvēki vienkārši pazūd – pat uz telefona zvaniem neatbild. Visatbildīgākie ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Jaunieši lielākoties ir fiziski vāji, viņiem ir grūti ievērot kaut minimālu disciplīnu, un pilnībā ir zudis darba tikums. Sociālā riska grupu cilvēku arī ir maz – viņi lielākoties ir apmierināti ar to situāciju, kāda viņiem ir, un nemaz negrib strādāt.”
Ogu uzpirkšanas un tirdzniecības uzņēmuma “Cietais rieksts” iepirkumu vadītāja Indra Krūzkope uzsver, ka ogu pārdevēju aktivitāte esot augsta – viss gan atkarīgs no laikapstākļiem un ogu ražas: “Šī vasara īpaši no citām neatšķiras, vienīgi sausums ir ietekmējis ražu – ne visām ogām, bet daļai noteikti. Visvairāk sausums ir skāris meža mellenes – to raža ir krietni vājāka, līdz ar to cena ir pieaugusi, un daļa lasītāju mellenēs aiziet tieši vienu reizi, jo atzīst, ka tam nav jēgas.
Karstajam laikam paši cilvēki pielāgojas, ejot mežā agrās rīta stundās. Ogot un sēņot iet dažādi ļaudis – gan laucinieki, gan jaunās ģimenes, gan arī pilsētnieki – vienkārši pastaigas un svaigā gaisa dēļ. Ar pusaudžu vēlmi doties mežā ir nedaudz sarežģītāk – varu atzīt, ka mūsdienu vecāki diemžēl neaudzina bērnus fiziskam darbam. Tas ir mans viedoklis. Līdz ar to tie pusaudži, kas iet mežā, ir vai nu konkrētu apstākļu vadīti, vai arī ģimene tomēr viņiem rāda piemēru.”
Kā ar nodokļiem?
Skaidrs ir viens – liela daļa ogotāju un sēņotāju mežā dodas finansiālu apsvērumu dēļ.
Jauniešiem tā ir iespēja nopelnīt kabatas naudu, vecāka gadagājuma cilvēkiem tas palīdz apmaksāt komunālos maksājumus, arī ģimenēm ar bērniem ogošana un sēņošana sniedz papildu finansiālu atbalstu, kā arī iespēju bērnus radināt pie fiziska darba.
Kas tad jāņem vērā, pārdodot meža veltes?
Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa vērš uzmanību: ja gada laikā ienākumi no dažādu savvaļas velšu tirdzniecības nepārsniedz 3000 eiro, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī tādā gadījumā nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma.
Šie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; kā arī no nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemeža – ieguves.
VID rekomendē regulāri pierakstīt ienākumus un izdevumus, veikt to uzskaiti: “Tam nav nepieciešama īpaša veidlapa vai žurnāls, pilnībā pietiek ar parastu burtnīciņu, kurā tiek fiksēti visi ieņēmumi. Visbiežāk šādiem ienākumiem ir tikai sezonāls raksturs.
Taču, ja personas aprēķini liecina – ienākumi no tirdzniecības ar mežā salasīto vai paša dārziņā izaudzēto kļūst par regulāru peļņas avotu un pārsniedz 3000 eiro gadā, ir pienācis laiks reģistrēt saimniecisko darbību un sākt maksāt nodokļus.”
Uzziņa
Ja gada laikā ienākumi no sēņu un ogu lasīšanas nepārsniedz 3000 eiro, nav nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību, kā arī no šīs summas nav jāmaksā nodokļi.
