Hjū Džekmens, Ašers un Prijanka Čopra Džonass aicina glābt pasauli 1
Plastmasa, kas ir viens no modernās dzīves pamatiem, ir radījusi arī milzum daudz galvassāpju, tostarp ik gadu pasaules okeānā nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu. Tā ir viena no problēmām, kuras risināšanā ir nepieciešama ikviena cilvēka iesaistīšanās.
Pasaules okeānu milzīgais piesārņojums ar plastmasu ir tikai viena no problēmām, par kurām tiks runāts jaunajā dokumentālajā seriālā “Activate: Globālā pilsoņu kustība”, kas “National Geographic” skatāms no pirmdienas, 9.septembra.
Tas stāsta austrālieša Hjū Evansa vadītās “Globālās pilsoņu kustības” (Global Citizen movement) aktivitātēm, kas jau vairāk nekā desmit gadus cīņā ar nabadzību izraisošām problēmām un jēgpilnu pārmaiņu virzīšanai izmanto sabiedriskā aktīvisma kampaņas. Evansa izveidotā kustība ir popmūzikas, sociālo mediju un labdarības apvienojums.
Tai ir pievienojusies arī virkne slavenību, tostarp aktieri Hjū Džekmens, Reičela Brosnana un Prijanka Čopra Džonass, mūziķi Farels Viljamss un Ašers. Pazīstamākais notikums ir koncerts “Global Citizen Festival”, kas septembrī notiek Ņujorkas Centrālparkā. Biļetes uz pasākumu nav nopērkamas, tās var iegūt, iesaistoties sabiedriskā aktīvisma kampaņās un krājot punktus.
Pirms dokumentālā seriāla pirmizrādes “National Geographic” ir apkopojis vairākas problēmas, kuru risināšanā cilvēki tiek aicināti iesaistīties.
Galējās nabadzības mazināšana
Pēc Pasaules Bankas definīcijas, galējā nabadzība nozīmē iztiku, kas ir mazāka nekā 1,90 ASV dolāri (1,71 eiro) dienā. 1990.gadā zem galējās nabadzības sliekšņa dzīvoja 36% jeb 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju. 2015.gadā to skaits bija samazinājies līdz 736 miljoniem, proti, zem galējās nabadzība sliekšņa dzīvoja apmēram 10% cilvēku visā pasaulē.
Aptuveni puse ārkārtīgi nabadzīgo cilvēku dzīvo tikai piecās valstīs: Indijā, Nigērijā, Kongo Demokrātiskajā republikā, Etiopijā un Bangladešā. Lielākā daļa – lauku apvidos, ir slikti izglītoti, strādā lauksaimniecībā un ir jaunāki par 18 gadiem.
Cīnīties ar galējo nabadzību kļūst aizvien grūtāk, jo šie cilvēki visbiežāk mīt grūti pieejamos reģionos un nestabilās valstīs.
Piekļuve izglītībai, veselības aprūpei, elektrībai, tīram ūdenim bieži vien ir atkarīga no cilvēka sociālekonomiskā statusa, dzimuma, etniskās piederības un atrašanās vietas. Arī iespēja izkļūt no nabadzības slazda ir tieši saistīta ar ģimenes statusu. Piemēram, Subsahārā dažviet tikai 12% jauniešu ir augstāka izglītībanekā viņu vecākiem.
Lai ātri likvidētu galējo nabadzību, brīnumlīdzekļu nav, taču rezultāti rāda, ka, pacietīgi darbojoties, var sasniegt zināmas pozitīvas izmaiņas. Piemēram, atbalstot jaunu darba vietu izveidi, palīdzot nodrošināt labākus sadzīves apstākļus, pieeju tīram ūdenim, veicinot izglītības pieejamību un izstrādājot efektīvas atbalsta tīkla programmas. Piemēram, mūziķe BekijaDžī Meksikā iesaistītās kampaņā, kuras mērķis ir piespiest lielās kompānijas atbalstīt vietējām sievietēm piederošus biznesus.
Izglītības pieejamības nodrošināšana konfliktu zonās un bēgļu kopienās
Dabas kataklizmu, ekonomisko katastrofu un militāro konfliktu dēļ katru gadu savas mājas ir spiesti pamest miljoniem bērnu, uz nenoteiktu laiku pārtraucot apmeklēt skolu. Piemēram, Venecuēlas ekonomiskais sabrukums kopš 2015.gada ir licis vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku pamest valsti meklējot drošību, pārtiku, ūdeni un veselības aprūpi.
Tāpat aptuveni trijiem miljoniem bērnu ir liegta iespēja apmeklēt izglītības iestādes, jo skolas tiek slēgtas, bet pedagogi – dodas bēgļu gaitās.
Aktrise Reičela Brosnana Peru pierobežā tikās ar pārvietoto ģimenēm un pēc atgriešanās ASV mudināja Īrijas, Lielbritānijas un ASV valdības ziedot līdzekļus fondam “Izglītība nevar gaidīt”. Fonds pavisam nesen piešķīris arī sešus miljonus ASV dolāru palīdzības programmām Āfrikas “karstajos” reģionos.
Jaunākā UNICEF publiskotā informācija liecina, ka pieaugošā vardarbība Centrālajā un Rietumāfrikā liek strauji slēgt izglītības iestādes. Vardarbīgu uzbrukumu dēļ slēgto skolu skaits pēdējo divu gadu laikā ir trīskāršojies, astoņās reģiona valstīs – Brukinafaso, Kamerūnā, Kongo, Centrālāfrikas republikā, Mali, Nigērā, Nigērijā, Čada – pēdējā mēneša laikā ir slēgtas 9000 skolas. Ietekmēti ir 1,9 miljoni skolēnu un 44 000 skolotāju.
“Menstruālā cikla nabadzību” un izglītības trūkuma mazināšana
Visā pasaulē skolu neapmeklē 130 miljoni jaunu meiteņu. Piemēram, Dienvidāfrikā meitenes bieži vien pārtrauc apmeklēt skolu brīdī, kad tām sākas menstruācijas. Tas pastiprina jau tā lielo dzimumu nevienlīdzību, kuru izraisa nabadzība, seksuālā vardarbība, piespiedu laulības, tīra ūdens trūkums, u.t.t. Menustrālais cikls ir stigmatizēts daudzviet pasaulē, taču pusaudžu higiēnas vajadzību apmierināšana ir vispārējs cilvēktiesību, cieņas un sabiedrības veselības jautājums. Ja meitenēm ir pieejami higiēnas līdzekļi, viņas var būt sabiedriski aktīvas.
Par “menstruālā cikla” nabadzību stāsta arī dokumentālais seriāls “Activate: Globālā pilsoņu kustība”. Geila Kinga un Bonanga Mateba Dienvidāfrikā pulcē desmitiem tūkstošu cilvēku, lai aicinātu valdību piešķirt 58 miljonus dolāru un izglītotu meitenes par fizioloģiju, kā arī atrastu resursus, kas ļautu viņām palikt skolā.
Starp citu, naudas trūkums, kas traucē iegādāties nepieciešamos higiēnas līdzekļus, ietekmē meiteņu dzīvi arī attīstītajā pasaulē.
Tā, nesen veikts pētījums Lielbritānijā atklāja, ka vairāk nekā ceturtā daļa (27%) meiteņu reizi mēnesī paliek mājās, jo ģimenei nav iespēju iegādāties higiēnas līdzekļus.
Aicinājums ASV tiesu sistēmā atteikties no drošības naudām
ASV aptuveni 465 000 cilvēku katru dienu atrodas pirmstiesas apcietinājumā tikai tādēļ, ka tie vienkārši nespēj samaksāt pieprasīto drošības naudu. To vidū ir nesamērīgi daudz nabadzīgu cilvēku, afroamerikāņu, spāņu, u.c.
Bieži vien viņi zaudē darbu, mājas un iekļūst dziļi parādos.
Federālo Rezervju 2016.gadā veikts pētījums atklāj, ka daudziem amerikāņiem būtu grūti ārkārtas situācijā atrast vairāk par 400 ASV dolāriem, neaizņemoties vai kaut ko nepārdodot. Bet tipiskam aizturētājam vajadzētu tērēt astoņu mēnešu ienākumus, lai samaksātu vidējo piespriesto drošības naudu – 10000 ASV dolāru.
Taču, izrādās, teju 25% no šiem cilvēkiem varētu ļaut sagaidīt tiesu brīvībā, nepalielinot noziedzības līmeni. Tādēļ sabiedriskie aktīvisti aicina atcelt drošības naudas piemērošanu, tā vietā izvēloties nefinanšugarantijas atbrīvošanai pirms tiesas. Tiek piedāvāts ieviest, piemēram, nenodrošinātās obligācijas, kad apsūdzētajam ir jāmaksā par neierašanos tiesā, nevis pirmstiesas atbrīvošanu. Šādi mehānismi ASV darbojas Kentuki, kur drošības naudas piemērošana tika aizliegta pirms 40 gadiem, izmantojot īpašu risku novērtēšanas rīku.
Tīra ūdens un tualešu pieejamības nodrošināšana
Tīrs dzeramais ūdens ir būtisks cilvēka cienīgas dzīves priekšnoteikums, taču vairāk nekā diviem miljoniem nav regulāras pieejas tīram ūdenim. Viņiem nākas lietot ar ķimikālijām un fekālijām piesārņotu ūdeni.
Tikai divām piektdaļām pasaules iedzīvotāju ir pieejami droši sanitārie mezgli. Šāda situācija palielina nabadzību un pakļauj cilvēkus bīstamu slimību riskiem. Nabadzīgas ģimenes ir spiestas tērēt vairāk laika un citu resursu ūdens iegūšanai. Nigērijā septiņiem no desmit iedzīvotājiem nav piekļuves normālām tualetēm.
Katru gadu aptuveni 59 500 bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirst no slimībām, kas ir saistītas ar piesārņotu ūdeni. Vienlaikus Nigērijā ir reģistrēts vairāk mobilo telefonu nekā tualešu. Pēc UNICEF pārstāvju teiktā, 140 miljoniem cilvēku šajā valstī ir mobilie tālruņi, bet tikai 97 miljoniem – pieeja labiekārtotām tualetēm.
Jaunais dokumentālais seriāls “Activate: Globālā pilsoņu kustība” skatāms “National Geographic”, pirmdienās no 9. septembra plkst. 22.00.
