Kā HIV/AIDS no divdesmitā gadsimta mēra kļuvis par kontrolējamu slimību 0
Jau pagājuši 30 gadi, kopš tika atklāts jauns, neārstējams vīruss, kas lēni, taču mērķtiecīgi sagrāva cilvēka imūnsistēmu, bet infekcijas galīgā stadija – AIDS – nenovēršami beidzās ar nāvi no dažādām komplikācijām. Lai gan ar cilvēka imūndeficīta vīrusu HIV pasaulē aizvien inficējas miljoniem cilvēku, ar modernām ārstēšanas metodēm vīrusa daudzumu organismā iespējams samazināt tā, lai slimība neprogresētu, un saslimušais, regulāri lietojot medikamentus, varētu ar to sadzīvot kā ar jebkuru hronisku kaiti.
Hipotēzes un panika
“Šīs infekcijas slimības izcelsme vēl joprojām ir miglā tīta. Ir bijušas daudzas hipotēzes, dažas no tām visai smieklīgas, piemēram, ka cilvēki stājušies seksuālos kontaktos ar inficētiem pērtiķiem,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras asociētā profesore Indra Zeltiņa.
Viena no vadošajām teorijām vēsta, ka vīruss radies Āfrikas rietumos un tās vidienē, kur tas bijis izplatīts šimpanzes sugas pērtiķu vidū. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā šis vīruss kaut kādā veidā, iespējams, lietojot uzturā šo dzīvnieku gaļu, no pērtiķiem nonācis cilvēka organismā, pārdzīvojis mutācijas, pārvarējis sugu barjeru un ar asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, spermu, sācis izplatīties no cilvēka pie cilvēka.
Sākumā par HIV vīrusa izcelsmi izplatījās dažādi mīti. Daži uzskatīja, ka tas ir augstākas varas uzsūtīts sods par cilvēces grēkiem, bet sazvērestības teoriju vērpēji vēstīja – šis vīruss esot mākslīgi radīts slepenā laboratorijā kā bioloģiskais ierocis vai atvests uz Zemi lidojošajā šķīvītī.
Pirmais HIV infekcijas gadījums konstatēts 1959. gadā Lielbritānijā, vēl atsevišķi gadījumi ap to pašu laiku fiksēti Kongo Demokrātiskajā Republikā, bet pirmie plašākie HIV infekcijas gadījumi aprakstīti 1978. gadā Ņujorkā ASV. Pa īstam ārsti sāka uztraukties tikai 1981. gadā, jo pamanīja, ka jauni, pirms tam pilnīgi veseli trīsdesmitgadnieki nomira ar smagu plaušu slimību – pnei-mocistu pneimoniju. Gandrīz vienlaikus parādījās arī ārkārtīgi reti sastopama, agresīva ādas vēža – Kapoši sarkomas – gadījumi. Visi slimnieki bija intravenozo narkotiku lietotāji vai homoseksuāli orientēti vīrieši, kas slimnīcā nonāca ļoti smagā stāvoklī un nomira. Jau pavisam drīz Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludināja trauksmi, paziņojot par simtiem šādu gadījumu, – sākumā ASV, vēlāk arī citās valstīs.
“Slimība izraisīja bailes, jo bija zināms tikai tas, ka tā ir nāvējoša. Pacienti ļoti ātri nomira, jo infekcija tika atklāta novēloti un pret to nebija nekādu zāļu,” stāsta Indra Zeltiņa.
Jauns vīruss, jauna slimība
Jau 1982. gadā noslēpumainajai slimībai deva nosaukumu – AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms. Pirmie slimības gadījumi tika reģistrēti homoseksuāliem vīriešiem, tāpēc slimību sākotnēji centās saistīt ar šāda veida dzimumdzīvi, tomēr jau pēc dažiem mēnešiem AIDS atklāja cilvēkiem, kam bija veikta asinspārliešana, un narkomāniem, kas apreibinošās vielas ievadīja vēnā ar šļirci. Pirmie ASV veiktie pētījumi liecināja, ka slimībai varētu būt infekciozs raksturs un ka tā tiek nodota tālāk ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem. ASV statistika kļuva biedējoša – saslimušo skaits ik pēc pusgada divkāršojās.
Jau 1983. gadā Francijas, bet vēl pēc gada arī ASV zinātnieki izolēja vīrusu no slimnieku limfocītiem. Tika pierādīti slimības rašanās cēloņi, un slimnieku asinīs, izmeklējot tās laboratorijā, konstatēja antivielas. Kopš 1986. gada to apzīmē ar trim burtiem – HIV, vīrusa latviskais nosaukums ir “cilvēka imūndeficīta vīruss”. Tas ir viens no visvairāk pētītajiem vīrusiem pasaulē.
“Tika noskaidrots, ka tas pieder retrovīrusu dzimtai un ka pēc inficēšanās tas cilvēka organismā paliek uz mūžu. Sabiedrībā pret to valdīja aizspriedumi – gluži tāpat kā savulaik pret spitālību,” norāda profesore. Arī pret inficētajiem izturējās ar bailēm – domāja, ka var inficēties sadzīvē, piemēram, paspiežot roku. Cilvēki nevēlējās dzīvot kaimiņos ar HIV inficētajiem, apkalpot tos veikalā vai strādāt vienā darbavietā. HIV inficētie jutās izstumti no sabiedrības, tāpēc nevēlējās nevienam stāstīt par savu slimību. Populārajā ārstu ikdienai veltītajā seriālā Grejas anatomija galvenais varonis atceras pagātnes notikumus, kad slimnīcā ievietotajam AIDS pacientam medicīnas darbinieki uzdrošinājās tuvoties tika speciālos aizsargtērpos un tikai daži jauni, drosmīgi mediķi piekrita veikt nepieciešamo operāciju.
Pagājušā gadsimta beigās pasaulē ar HIV bija inficējušies jau ap 60 miljonu cilvēku, no kuriem 20 miljonu jau miruši. Īpaši liels inficēto skaits bija Āfrikas un Āzijas reģionos.
Latvijā pirmais HIV gadījums reģistrēts 1987. gadā. Tobrīd pie mums nebija testu HIV infekcijas apstiprināšanai, tāpēc asins paraugi tika sūtīti uz Maskavu. Līdzīgi kā citviet pasaulē, sākumā to atklāja vīriešiem, kas bija inficējušies homoseksuālu dzimumkontaktu ceļā, taču šādu gadījumu bija visai maz. 1997. gads bija lūzuma punkts, jo HIV infekcija sāka strauji izplatīties narkotiku lietotāju vidē. Kulmināciju tā sasniedza 2001. gadā, kad mūsu valstī tika reģistrēti 807 jauni HIV gadījumi.
Pēdējos gados jaunatklāto gadījumu skaits ir uz pusi sarucis. Pateicoties profilaksei (šļirču apmaiņas punktiem), ievērojami samazinājusies infekcija narkomānu vidū. Toties daudz biežāki kļuvuši gadījumi, kad cilvēki HIV vīrusu iegūst parastu – heteroseksuālu attiecību – ceļā. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7189 HIV pacienti, no tiem 1879 AIDS stadijā.
Mērķis – ārstēšana visiem
Kopš 1996. gada pasaulē pieejama kombinēta antiretrovirālā terapija (ART), kas efektīvi samazina HIV inficēto pacientu mirstību. Antiretrovirālā terapija ļauj maksimāli samazināt vīrusu slodzi, palēninot slimības progresiju un ievērojami samazinot iespēju, ka infekcija tiks nodota tālāk. Sākumā terapiju sāka jau brīdī, kad tika diagnosticēta slimība, taču vēlāk to sāka izvērtēt atbilstīgi slimības izpausmēm un tā saukto imunitātes šūnu (CD4) līmenim asinīs.
2015. gadā PVO ieteica jaunu pieeju HIV/AIDS pandēmijas apkarošanai, kas radījusi cerību tuvākajos gados mazināt jaunu vīrusa skarto pacientu skaitu, pagarināt ar HIV inficēto pacientu dzīves ilgumu un uzlabot tās kvalitāti. Šīs pieejas pamatā ir aktīva diagnostika, biežāk veicot HIV testu, un efektīva visu inficēto pacientu ārstēšana. Tika izvirzīts uzdevums 90–90–90. Tas nozīmē, ka 90% visu ar HIV inficēto pacientu zina, ka ir inficēti. 90% no tiem, kas zina, ka ir inficēti, lieto kombinēto antiretrovirālo terapiju (neatkarīgi no CD4 šūnu skaita). Savukārt 90% no tiem, kas lieto terapiju, ārstēšana ir efektīva – vīrusu slodze ir nenosakāma, tātad ļoti niecīgs risks infekciju nodot tālāk, toties ļoti liela iespējamība nodzīvot garu mūžu, nezaudējot darbspējas. Ar šīm radikālajām metodēm PVO jau 2020. gadā cer panākt ievērojamu saslimšanas kritumu – epidēmija apstāsies, jaunatklāto gadījumu skaits būs neliels, bet tie, kuriem slimība jau diagnosticēta, visu atlikušo mūžu lietos medikamentus tāpat kā daudzi citi hroniski slimnieki.
2015. gadā ārstēto pacientu skaits pasaulē pārsniedza 17 miljonus, kas ir 46% no visiem ar HIV inficētajiem. 2017. gadā šādu terapiju saņēma jau 20,9 miljoni jeb 53 procenti. 2018. gadā noticis pavērsiens HIV pacientu ārstēšanā arī Latvijā, jo valsts apmaksāto antiretrovirālo terapiju pacienti var saņemt jau tad, kad imūnšūnu līmenis nokrities līdz 500, nevis līdz 350, kā bija agrāk.
Daži fakti par AIDS
* 1993. gadā ASV uzņemtajā filmā Filadelfija Toms Henkss atveido advokātu, kurš tiesājas ar firmu, jo atlaists no darba šīs slimības dēļ. 2013. gadā uzņemtajā filmā Dalasas pircēju klubs Metjū Makonahija atveidotais HIV pozitīvais varonis 80. gados meklē visus iespējamos, arī nelegālos ceļus, lai ārstētos un palīdzētu to darīt citiem inficētajiem. Franču režisora Robēna Kampijo filma 120 sitienu minūtē ataino HIV/AIDS aktīvistu grupas darbību 1990. gadā Parīzē, cīnoties ar sabiedrības aizspriedumiem un vienaldzību.
* Savulaik ar AIDS mirušas tādas slavenības kā franču filozofs Mišels Fuko, grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs, amerikāņu mūziķis Mailzs Deiviss, aktieris Roks Hadsons, rakstnieks Aizaks Azimovs un krievu baletdejotājs Rūdolfs Nurijevs.
* Kopš 1988. gada pasaulē ik gadu 1. decembrī atzīmē HIV/AIDS dienu.
