HIV un grūtniecība – ko tas nozīmē sievietei un bērnam? 0
Galvenais – godprātīga terapijas lietošana
Rīgas Dzemdību namā ik gadu bērniņus laiž pasaulē 30–40 HIV pozitīvas sievietes. Par laimi, teju visas grūtniecības laikā ievērojušas ārstu stingros norādījumus un godprātīgi lietojušas speciālus medikamentus, lai bērns piedzimtu vesels. Tomēr iestādes vadītāja Dr.med. Ilze Kreicberga uzsver, ka HIV inficēto bērnu skaits mūsu valstī joprojām ir nepiedodami liels.
Dodoties uz Dzemdību namu, vairums HIV pozitīvu grūtnieču zina par infekcijas esamību viņas organismā, taču gadās, ka sieviete nav stājusies grūtnieču aprūpes uzskaitē, līdz ar to viņai nav veiktas visas nepieciešamās analīzes un tad HIV eksprestestu grūtniecei veic turpat stacionārā. Ja tests uzrāda pozitīvu rezultātu, tas tiek sūtīts uz Latvijas Infektoloģijas centru apstiprināšanai, bet sieviete saņem atbilstošu aprūpi – viņai veic ķeizargriezienu, ja vien dzemdības nav sākušās un noritējušas tiktāl, ka ķeizargieziena izdarīšana vairs nesamazinās bērniņa inficēšanās risku, kā arī pēc piedzimšanas bērniņam tiek dots speciāls medikaments sīrupa veidā, lai mazinātu inficēšanās risku. Tomēr mazuli no inficēšanās ar HIV mātes organismā gandrīz simtprocentīgi var pasargāt tikai tad, ja topošā māmiņa agrīni vērsusies pie speciālistiem, saņēmusi terapiju un godprātīgi ievērojusi visus ārsta norādījumus.
“Ārsts nevar izkontrolēt, vai sieviete lieto medikamentus tā, kā paredzēts, un statistikas dati mudina domāt, ka tomēr ne visas grūtnieces, kuras ir ārstu uzraudzībā un saņem terapiju, visas rekomendācijas izpilda godprātīgi. Ir jābūt kādam iemeslam, kādēļ Latvijā tomēr ir tik augsts inficēšanās procents vertikālās transmisijas ceļā,” saka Ilze Kreicberga. Viņa piebilst, ka dažās valstīs, lai mudinātu grūtnieces un arī citus pacientus pildīt ārsta norādījumus, ieviestas sankcijas – ja tiek konstatēts, ka cilvēks neievēro ārsta teikto un nelieto medikamentus pēc stingri noteiktām vadlīnijām, kas ir labi redzams analīzēs, viņam vairs nepienākas valsts apmaksāta terapija. Tas gan netiek pielietots vertikālās transmisijas profilaksei, jo tiek apdraudēts bērns, kurš nekādi nav vainīgs pie tā, ka māmiņa par viņu nerūpējas.
HIV infekcija jau sen vairs nav slimība, kas skar tikai kādu noteiktu sabiedrības slāni. Ar to visa mūža garumā nākas sadzīvot arī izglītotām un augstus amatus ieņemošām sievietēm, kurām ir ģimene. “Sievietēm vajadzētu saprast, ka terapija var ļoti mainīt iznākumu. Mums ir pat bijuši klīniski ļoti grūti gadījumi, kas beidzās labi – bērns piedzima vesels. Jāpiebilst, ka pati par sevi HIV infekcija nerada daudzus papildus riskus grūtniecībai un tā var noritēt pilnīgi normāli. Tikai jārēķinās, ka maksimāli pasargāt no HIV gaidāmo mazuli var, tikai lietojot speciālus medikamentus un ievērojot ārsta teikto,” vēlreiz uzsver Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.
Tāpat sievietei jābūt gatavai ķeizargrieziena operācijai, lai izslēgtu vēl vienu būtisku risku inficēt bērnu. Parasti to nozīmē 37.-38.grūtniecības nedēļā, un trešais svarīgākais nosacījums, kā pasargāt savu bērnu no HIV infekcijas, ir zīdīšana – visām HIV pozitīvām mammām iesaka bērniņu barot ar mākslīgā piena maisījumu, jo krūts piens ir vēl viens infekcijas avots. “Protams, piena maisījums ir dārgs, un ne katra mamma to var atļauties. Par laimi, pēdējos pāris gadus mums ir laba sadarbība ar HIV un AIDS inficēto cilvēku atbalsta grupu “Agihas”, kuri speciāla projekta ietvaros palīdzēja šīm māmiņām saņemt piena maisījumus pakas bez maksas. Ir pieņemts lēmums, ka ar nākamo gadu šī problēma tiks risināta jau valsts līmenī,” teic Ilze Kreicberga.
