HIV un C hepatīta slimniekiem būs labāka ārstēšana 0
Papildu līdzekļi HIV/AIDS un C hepatīta ārstēšanai apliecina politiķu vēlmi veselības aprūpi balstīt uz izmaksu efektivitātes principiem.
Nākamā gada valsts budžetā atvēlot papildu 4,2 miljonus eiro C hepatīta un HIV/AIDS ārstēšanai, politiķi pieņēmuši tālredzīgu lēmumu, jo veselības aprūpes sistēmā ir iedzīvināts svarīgais izmaksu efektivitātes un ārstēšanas kā profilakses princips.
Proti, uzsākot savlaicīgu HIV slimnieku ārstēšanu, kā arī atvieglojot medikamentu pieejamību hroniska C hepatīta pacientiem ar 100% zāļu kompensāciju, nākotnē būtiski samazināsies valsts izmaksas par šo smago hronisko slimību ārstēšanu, kā arī valsts sociālā budžeta izmaksas, kas saistītas ar slimo aprūpi, darba nespēju un invaliditāti, atzīst apvienības HIV.lv valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis.
„Ir liels prieks par Saeimas atbalstu Veselības ministrijas iecerei uzlabot HIV/AIDS slimnieku ārstēšanu. Nākotnē tas samazinās slimnieku skaitu Latvijā un pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību kopumā. Taču vienlaikus ir vilšanās, ka cilvēkiem, kas slimo ar citiem hepatīta veidiem, nākamgad zāles kompensēs tikai 75% apmērā,” saka A.Molokovskis.
Viņš pauž cerību, ka Nacionālais veselības dienests veiks nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, no nākamā gada nosakot augstāku tā saukto imunitātes jeb CD4 šūnu skaitu asinīs agrīnas pretvīrusa terapijas uzsākšanai HIV pacientiem.
Līdz šim Latvija ir bijusi vienīgā valsts Eiropā, kur ārstēšana tiek uzsākta novēloti, kad CD4 šūnu skaits asinīs ir ļoti zems un cilvēka imunitāte ir praktiski sagrauta, kas neļauj sasniegt labus ārstēšnas rezultātus.
Kā uzsver A.Molokovskis, Saeima atbalstītais lēmums ir tikai minimālā programma HIV/AIDS slimnieku situācijas uzlabošanai. „Jaunākās Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas HIV ārstēšanā vairs neparedz noteikt imunitātes šūnu skaitu, bet gan iesaka pretvīrusa terapiju uzsākt uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. Ārstēšana tagad ir profilakse. Šim principam jau seko vairākas Eiropas valstis, un uz šo terapijas modeli būtu jāvirzās arī Latvijai,” uzskata A.Molokovskis.
Tas palīdzētu Latvijai virzīties arī uz UNAIDS izvirzītā globālā mērķa 90-90-90 sasniegšanu HIV/AIDS ierobežošanai, kas paredz, ka līdz 2020.gadam 90% ar HIV inficēto pasaulē ir informēti par savu diagnozi, 90% inficēto saņem pretvīrusa terapiju un 90% inficēto terapijas rezultātā samazinās vīrusa slodze asinīs, kas nozīmē, ka viņi nevar inficēt citus cilvēkus.
PVO jau sen ir atzinusi – jo laicīgāk tiek uzsākta HIV pacientu terapija, jo tā ir izmaksu efektīvāka. Šo praksi sekmīgi ir ievesušas arī attīstītās Eiropas valstis, kur HIV izplatība ir ievērojami zemāka nekā HIV antirekordistei Latvijai – saslimstība mūsu valstī ir viena no augstākajām Eiropā gan pieaugušo, gan bērnu vidū.
Pretvīrusa terapija Latvijā līdz šim ir nodrošināta tikai 18% HIV pacientu (Lietuvā − 27%, Igaunijā − 34%), kas ir teju zemākais aptveres radītājs Eiropā, liecina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas izdevumā Veselības Ekonomists 2015.gada 3.numurā publicētā informācija. Pētījumi pierāda, ka bez šīs terapijas 100 neārstēti inficēti cilvēki gada laikā var tālāk inficēt vēl 12 personas. Savukārt, sekmīgi ārstējot HIV inficētos, iespēju nodot infekciju tālāk var samazināt līdz nullei.
