HIV Latvijā 2019: kādas būs mūsu prioritātes? 0
Ja ir jānosauc šā gada galvenais izaicinājums HIV infekcijas izplatības samazināšanas jomā, tad tas ir – ārstēt! – tā, gadu sākot, ziņot Baltijas HIV asociācija. Ārstēt arvien vairāk HIV pacientu, jo specifiskā ārstēšana ir HIV infekcijas efektīvākā profilakse.
Ārstēts HIV pacients, ja viņš lieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, infekciju tālāk neizplata. Savukārt neārstēts pacients var inficēt līdz pat 12 citiem cilvēkiem gadā.
No 2018. gada oktobra Latvijā beidzot ir atcelti HIV ārstēšanas ierobežojumi. Latvija bija palikusi pēdējā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas nenodrošināja tūlītēju terapiju pēc HIV atklāšanas. Šis un vēl vairāki aspekti Latviju ir noveduši līdz kaunpilnajai pirmajai vietai ES pēc jauno HIV gadījumu skaita pret iedzīvotāju skaitu.
2018. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 5,5 tūkstoši cilvēku, kam bija diagnosticēts HIV.
Taču ārstējas no tiem vien aptuveni 40% pacientu – tas nozīmē, ka aptuveni 3300 cilvēkiem Latvijā ir diagnosticēts HIV/AIDS, taču viņi neārstējas un var infekciju izplatīt tālāk. Tādēļ gan individuālā, gan sabiedrības līmenī nav šogad svarīgāka uzdevuma kā būtiski palielināt ārstēto pacietu skaitu un ārstēto pacientu proporciju no zināmo cilvēku ar HIV skaita.
Aktuālais šogad
Latvijā ir vairākas labas idejas, kas palīdzētu ārstēšanu nodrošināt lielākam skaitam cilvēku, kas dzīvo ar HIV. Piemēram:
“Zaļais koridors” – iespēja cilvēkam, kam kādā no Latvijas 20 HIV profilakses punktiem, kur iedzīvotājus bez maksas konsultē un veic HIV eksprestestus, ir konstatēts pozitīvs HIV rezultāts, nekavējoties saņemt pierakstu pie ārsta, doties uz Latvijas Infektoloģijas centru un sākt ārstēšanos.
HIV inficēto atbalsta personas – lai palīdzētu HIV inficētajam, jo īpaši no riska uzvedības grupām (intravenozo narkotiku lietotāji, seksuālo pakalpojumu sniedzēji), nokļūt pie ārsta ārstēšanas uzsākšanai un/vai turpināšanai.
Ģimenes ārstu iesaiste – pašlaik ģimenes ārsti maz piedāvā pacientiem veikt HIV diagnostiku, un ir izslēgti no HIV pacientu aprūpes, ja vien pacients pats neiesaista savu ārstu šajā procesā. Un tomēr tieši ģimenes ārsti ir tie, kas biežāk un pirmie sastop savus pacientus, viņiem būtu jāatpazīst HIV pazīmes un jāmudina cilvēki uz HIV testu veikšanu, kā arī ārstēšanu, ja infekcijas slimība ir jau atklāta.
Profilakse un testēšana – turpināt aktīvu HIV profilakses un testpunktu darbību, jo Latvijā ir 1800 personas, kas ir inficētas ar HIV, bet to vēl nezina (tā liecina starptautiskā projekta HERMETIC pētījums, ko Latvijā veica RSU).
HIV vēl neatkāpjas
Kaut arī mūsdienās HIV infekcija vairs nav nāvējoša slimība, tā aizvien mums ir līdzās un attiecas uz ikvienu no mums. Diemžēl daļa no sabiedrības joprojām dzīvo maldīgos priekšstatos, ka HIV izplatās tikai specifiskās, ierobežotās sabiedrības grupās un uz viņiem neattiecas. Realitātē HIV jau sen ir pārkāpis šo grupu robežas un var apdraudēt ikvienu sabiedrības locekli.
