Hītrovas lidostas haoss: vai Rīgas lidostai var draudēt līdzīgs scenārijs? 0
Kā vēsta portāls “lsm.lv“, ugunsgrēks lidostai tuvumā esošā apakšstacijā pagājušajā nedēļā uz teju veselu dienu lika slēgt vienu no pasaulē lielākajām lidostām – Hītrovu Londonā. Tiek lēsts, ka lidostas darbības pārtraukums ietekmējis ap 200 000 pasažieru. Kādas sekas būtu gadījumā, ja ar līdzīgu situāciju nāktos saskarties Rīgas lidostai?
Lielbritānijas lielākās lidostas darbības pārtraukumu pagājušajā nedēļā izraisīja naktī uz piektdienu izcēlies ugunsgrēks elektrosadales apakšstacijā aptuveni trīs kilometrus no Hītrovas. Ugunsgrēka dēļ lidostā un vairāk nekā 60 000 citu īpašumu pazuda elektrība. Rezultātā lidosta tika slēgta uz gandrīz 18 stundām.
“Bija pieejami daži rezerves dīzeļa elektrības ģeneratori. Tie bija paredzēti, lai aizsargātu lidostas kritiskās sistēmas, bet ne jau visu lidostu,” skaidroja Lielbritānijas transporta ministre Heidija Aleksandra. “Hītrova ir nozīmējusi izmeklēšanu par to, kā lidosta rīkojusies šajā situācijā un kāda ir tās noturība nākotnē. Tāpat valdība uzdevusi Nacionālajam energosistēmu operatoram veikt paša negadījuma pārbaudi apakšstacijā un noskaidrot, vai ir kādas plašākas mācības, ko gūt saistībā ar mūsu valsts enerģētikas kritisko noturību.”
Kā norāda lidosta “Rīga” pārstāvis, Rīgas lidostā šāda situācija atkārtoties nevarētu.
Kā jebkurš elektroenerģijas lietotājs, arī lidosta mēdzot saskarties ar retām elektrības piegādes problēmām, taču tas tiek atrisināts pa rezerves ceļiem.
“Rīgas lidostas gadījumā faktiski infrastruktūra ir būvēta tā, lai maksimāli minimizētu ietekmi uz mūsu darbību kā tādu, uz pasažieru apkalpošanu un gaisa kuģu apkalpošanu. Attiecīgi, pārstājot darboties pamata barošanas avotiem, mums ir vairāki rezerves avoti, kurus mēs, veicot operatīvas izmaiņas elektrotīklā, varam pieslēgt jau kā pamata,” pastāstīja Rīgas lidostas Elektrotehniskās nodaļas vadītājs Ģirts Pelīte.
Savukārt enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norādīja: “BRELL bija labas mācības. Tas stāsts ir tiešām pozitīvs, ka visi izmēģināja, pārbaudīja. Un, kas ir ļoti būtiski – es arī zinu iestādes, kam varbūt līdz tam tas dokuments bija uz papīra, bet tas tiešām izgāja dzīvē – vai tā tas ir, vai mēs esam gatavi. Tas ir ļoti pozitīvi. Jāsaprot, ka tādas situācijas ir iespējamas.”
Vienlaikus, ministra ieskatā, ir lietas, kas būtu uzlabojamas. Piemēram, koordinācija starp iestādēm vai pašvaldībām.
