Lēmums, kas dāņos izraisīja niknumu: Hitlers atņem velosipēdus Dānijā 8
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
1944. gada oktobrī Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers piekrita lēmumam par velosipēdu konfiskāciju okupētajā Dānijā.
Pētnieki izzinājuši, ka tas ir viens no burtiski dažiem gadījumiem, kad Hitlers pats piedalījies Dānijas jautājumu risināšanā 2. Pasaules kara laikā.
Lai kā arī būtu, bet tāds lēmums dāņos izraisīja niknumu: viņi sāka izlaist pagrīdes laikrakstus, kuros izsmēja vāciešus, dēvējot konfiscētos velosipēdus par Hitlera slepeno ieroci un tamlīdzīgi.
Pētnieku grupas vadītājs Džons Lauridsens uzsvēris, ka epizode ar velosipēdu konfiskāciju visu Hitlera noziegumu ķēdē, protams, izskatās absolūti maznozīmīga, taču tā lielā mērā atkailina iekšējo cīņu par varu vācu okupācijas spēkos.
Tajā laikā vācu karaspēku Dānijā izrīkoja Hermanis fon Hanekens, vietējo gestapo nodaļu vadīja SS obergrupenfīrers Ginters Panke, savukārt kā impērijas pilnvarotais uz Dāniju bija nosūtīts Verners Bests.
Katram no šiem vīriem bija savi mērķi un savas raksturīgās metodes to sasniegšanai: Hanekens un Panke atzina skarbās metodes, Bests vairāk bija norūpējies par velosipēdu konfiskācijas rezultātā iespējamajiem iedzīvotāju nemieriem.
Un Bests spēja pierunāt Hitleru vismaz samazināt atņemamo transporta līdzekļu apjomu, taču, arī neskatoties uz to, notikušo vienalga varot uzskatīt par lielāko velosipēdu “zādzību” Dānijas vēsturē.
Oficiāli šo velosipēdu konfiskāciju dēvēja par “iegūšanu” – pauda, ka to īpašnieki no valsts var saņemt kompensāciju, lai gan realitātē, kā uzskata mūsdienu pētnieki, tā tomēr esot jāuzskata par zagšanu.
Katrā ziņā pētnieki uzsvēruši, ka okupētajā Dānijā velosipēdi bija ļoti svarīgs transporta veids – degvielas trūkuma dēļ tie bija ļoti būtiska alternatīva automobiļiem.
Var piebilst, ka Dānijas okupācijas plānu Berlīnē apstiprināja 1939. gada decembrī un jau nākamā gada aprīlī to īstenoja, lai gan pilnvērtīgs Dānijas militārās okupācijas režīms iestājās tikai 1943. gadā – līdz tam brīdim Dānijas karalis un valdība pilnībā saglabāja visas savas pilnvaras.
Turklāt jau 1941. gadā dāņu brīvprātīgie sāka pieteikties SS karaspēkā, un viņi ir dienējuši arī dažādās vērmahta apakšvienībās un policijā gan Dānijas teritorijā, gan arī Vācijas armijas sastāvā piedalījušies kaujas darbībās pret PSRS un frontē Horvātijā.
Vēstīts, ka kaujās PSRS teritorijā esot gājuši bojā aptuveni 2000 Dānijas brīvprātīgo korpusa karavīru.
