Histērija par Krimināllikuma grozījumiem 27
Gluži kā skudru pūznī iemests akmens vēl tikai topošie Krimināllikuma grozījumi izraisījuši panisku rosīšanos prokrievisko aktīvistu vidū. Viņu drukātie izdevumi, interneta portāli un blogi pilni ar žēlabām par “uzbrukumiem vārda brīvībai” un “padomju represiju” atgriešanos. Tā portālā baltnews.lv Andrejs Starikovs sūkstās, ka Krimināllikuma grozījumi esot ieturēti “padomju represīvo normu labākajās tradīcijās”. Dienu vēlāk šajā pašā portālā publicēta “ekspertu aptauja”, kur Krimināllikuma grozījumi tiek izkritizēti no panckām. Un kā gan citādi, ja aptaujātie “eksperti” ir tikai saskaņieši plus Tatjana Ždanoka. Sasparojies arī Vladimirs Lindermans, kurš par šo tēmu publicējies dažādos portālos un mājas lapās (svpressa.ru, zarya.lv, imhoclub.lv). Vēstījums viņam visur vienāds – latviešu nacionālisti izmantojot hibrīdkaru kā aizsegu, lai apspiestu Latvijas krievu protesta iespējas. Portālā rubaltic.ru bijušais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) apgalvo, ka Latvija atrodoties uz “lielā terora” sliekšņa. Salīdzinājumu ar “lielo teroru” izmanto arī Vladimirs Bučeļņikovs laikrakstā “Vesti”. Par cita “Vesti” pārstāvja – Nikolaja Kabanova – izpausmēm jau rakstīju. Uz šī fona gluži vai pablāvi izskatās Kremļa portāls sputniknews.lv, kas aizrāda vien to, ka Krimināllikuma grozījumi tiek veikti sasteigti un bez sabiedriskās diskusijas.
“Ir pamats pieļaut, ka šo viedokļu izplatīšana publiskajā telpā nav stihiska, bet gan organizēta rīcība ar konkrētu mērķi. Zināmām aprindām jaunā Krimināllikuma grozījumu redakcija nepatīk, un viņi izmanto visus iespējamos līdzekļus pret to,” atzina kāds drošības dienestu pārstāvis. Arī kāda Saeimas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atzina, ka uz deputātiem tiekot izdarīts liels spiediens, lai šis likumprojekts tiktu noraidīts vai vismaz pēc iespējas ilgāk novilcināts.
Prezidents vērtē atzinīgi
Pagājušonedēļ “vārda brīvības aizstāvju” kompānijai pievienojies arī portāls “pietiek.com”, kas apmierināti vēstīja, ka “Vējonis dod smagu triecienu Āboltiņas un specdienestu plāniem”. Šeit gan jāpiebilst, ka Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai atzinīgi novērtējis parlamenta izrādīto iniciatīvu pilnveidot Krimināllikuma nodaļu “Noziegumi pret valsti”. Tāpat R. Vējonis piekrīt likumprojekta iesniedzēju viedoklim par nepieciešamību nodrošināt iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas Republikas drošībai. Vēstules noslēgumā viņš aizrāda uz dažiem formulējumiem, ko nepieciešams izteikt precīzāk, bet diez vai to var nosaukt par “smagu triecienu”.
Prezidents vērš uzmanību likumprojekta pantiem, kas runā par darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republiku un aicinājumiem veikt šādas darbības. “Tekstā nepārprotami jānorāda, ka šajos pantos paredzētā kriminālatbildība iestājas tikai par antikonstitucionālu rīcību,” vēstulē deputātiem raksta prezidents. Tāpat viņš aicina rūpīgi izvērtēt likumprojekta atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Nejaukt žurnālistus ar spiegiem
Kamēr dažādi šaubīgi portāli ceļ histēriju, Latvijas Žurnālistu asociācija izturas piesardzīgi un atturas no skaļiem paziņojumiem. “Pēc padziļinātas iepazīšanās un diskusijām ar likumprojekta autoru pārstāvjiem var spriest, ka nodomi jau bijuši labi, bet grozījumos ir vairāki panti, kas ir pārāk vispārīgi, radot bažas par dažādām interpretācijām,” teica LŽA vadītāja Sanita Jemberga. Tā, piemēram, 81. pants par aicinājumu gāzt valsts varu tīri teorētiski var tikt piemērots arī cilvēkiem, kas kritizē tobrīd valdošos politiķus, nevis rada apdraudējumu konstitucionālajai iekārtai.
Aizdomīgus dara likumprojekta jaunais 95.1 pants, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim noslēpumam nav spiegošanas pazīmju. Vācot informāciju kādam materiālam, žurnālisti no saviem avotiem nereti saņem arī konfidenciālus materiālus. Ja tie satur tādu informāciju, kas redakcijas ieskatā sabiedrībai būtu jāzina, tad tā tiek publicēta, neskatoties uz politiķu noteiktajiem slepenības ierobežojumiem. Līdzīgi pirms četriem gadiem rīkojās arī “Latvijas Avīze”, publicējot Ārlietu ministrijas konfidenciālās, bet no vēsturnieku viedokļa diezgan apšaubāmas pamācības ministriem un vēstniekiem, kā skaidrot sabiedrībai 16. marta būtību. ĀM toreiz vērsās Drošības policijā, kas pieprasīja laikrakstam un šo rindu autoram atklāt informācijas avotus. Protams, to darīt mēs atteicāmies, un tā šī lieta arī beidzās. Vai pēc jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem žurnālistu šādos gadījumos varēs sodīt ar cietumsodu?
Bijusī kolēģe, pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) mierina, ka likumprojekts neskar žurnālistu tiesības netraucēti un godprātīgi strādāt tāpat kā līdz šim: “Žurnālisti dara visai sabiedrībai svarīgu darbu. Kā bijusī žurnāliste es politikā vienmēr konsekventi esmu iestājusies par žurnālistu tiesībām brīvi informēt līdzcilvēkus.” Spīkere skaidro, ka minētie Krimināllikuma grozījumi skaršot tikai amatpersonu atbildību par valsts noslēpuma nodošanu kādai personai. Savukārt žurnālistam nekāda atbildība neiestāšoties, ja vien viņš šo noslēpumu nav ieguvis zādzības, laupīšanas, šantāžas, draudu vai uzpirkšanas ceļā.
Zatlers: grozījumiem preventīva nozīme
“Šie ir adekvāti un nepieciešami priekšlikumi, kas vēl jānoslīpē pirms galīgā lasījuma, lai te nebūtu nekādu divdomību. Ieguvumi no tā būs vairāki. Pirmkārt, šāds regulējums darbosies kā profilaktisks un preventīvs mehānisms, kas atturēs personas no antikonstitucionālām un valstij naidīgām darbībām. Otrkārt, tas ļaus efektīvāk strādāt Valsts policijai un Drošības policijai,” uzskata eksprezidents Valdis Zatlers. Gan kā prezidents, gan kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs viņš savulaik vairākkārt saskāries ar to, ka saņēmis informāciju no iedzīvotājiem par acīmredzami naidīgām un pretvalstiskām darbībām, bet atbildīgie drošības dienesti tikai nevarīgi plātījuši rokas, skaidrojot, ka viss noticis likuma ietvaros. “Nebūsim naivi. Ir ārvalstu specdienesti, kas ļoti rūpīgi analizē mūsu likumus un par atrastajiem caurumiem informē savus ietekmes aģentus. Šie caurumi tagad tiks aizvērti,” teica Zatlers. Tomēr arī viņš uzskata, ka vairāki panti ir jānoslīpē, lai nerastos pat mazākās šaubas, ka tos var izmantot vārda brīvības ierobežošanai.
Formulējumu slīpēšana jau esot sākusies gan Saeimas komisijās, gan īpašā Tieslietu ministrijas darba grupā, kur piesaistīti arī konstitucionālo tiesību, starptautisko saistību un cilvēktiesību eksperti. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) informēja, ka likumprojektam līdztekus Valsts prezidenta vēstulei saņemti vēl vairāk nekā 30 priekšlikumi. Komisija likumprojektu pirms galīgā lasījuma plāno vērtēt 29. martā. Bērziņš neizslēdza iespēju, ka, ņemot vērā asās diskusijas, Krimināllikuma grozījumiem varētu arī noņemt steidzamības statusu, dodot iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties diskusijā.
