D. Kokareviča: – Sarmīte Ēlerte kā “Vienotības” politiķe “LA” aptaujā teica: “Nepiekrītu Šnores priekšlaicīgi izteiktajai nolemtībai un neuzticībai sabiedriskā medija krievu žurnālistiem. Krievu valodas kanāls ir nepieciešams, jo kopš Krimas aneksijas mēs dzīvojam citā pasaulē. Putina Krievijai informācija ir ierocis hibrīdkarā, lai šķeltu, dezinformētu, mudinātu uz konfliktu. Tāpēc krievvalodīgo iekļaušana Latvijas nacionālajā sarunā ir nacionālās drošības jautājums.” 58
V. Krustiņš: – Te jums ir atbilde.
– Pēc tam, kad Ēlertes vadībā izstrādāja integrācijas ideoloģiju, kur viss balstās uz valsts valodas pamata utt., un integrācija Latvijā nevar būt uz citas valodas pamata, jāteic, negaidīju, ka tagad Ēlerte var atbildēt šādā veidā. Ir krievu prese, ir krievu televīzija, ir krievu “Delfi”. Tieši otrādi. Nacionālās drošības jautājums ir informācija, nevis krievu valodas telpas paplašināšana, kas perspektīvā pati par sevi ir nacionālās drošības apdraudējums.
– Valodai ir cieša saistība ar teritoriju, un nav jau pat nekas cits jādara, lai ieņemtu teritoriju, kā jāievieš valoda. Valodas referendums bija valsts apvērsuma mēģinājums. Jo – kas būtu noticis, ja vairākums būtu nobalsojis par to, ka krievu valoda ieviešama kā valsts valoda? Padomju laikā latviešu valoda bija pastumta pie malas. Tagad, ja būs krievu televīzija, pēc būtības tas būs tas pats.
– Uztaisiet trešo un vēl ceturto kanālu, un vairs nebūs vajadzīgs referendums!
– Viens no Krievijas politiķiem bija izteicies tā: un tad viņi 56 reizes lūgsies, lai ņemam viņus atpakaļ. Kurš Kirhenšteina vietā brauks uz Maskavu?
– Domāju, ka daudzi.
Latvijā vienmēr esmu nošķīrusi latviešus no padomju latviešiem. Zaratustram bija teiciens: “Par brīvību tu sevi saucies? Es gribu dzirdēt tavu valdītāju domu, nevis – ka tu esi izbēdzis no jūga. Vai tu maz esi tāds, kas drīkstēja no jūga bēgt? Ne viens vien ir tāds, kas, nomezdams savu kalpību, nomet līdz ar to arī savu pēdējo vērtību.”
– Te atgriežamies pie jautājuma, ka nav runa par valodu vien un par nacionālu identitāti vien. Ir runa par valstisku pastāvēšanu. Par to ir šodien cīņa. Un, ja piekāpsities it kā sekundāros jautājumos, patiesībā tad iesit atpakaļ uz to pusi, ko vārdā negribas saukt un ko atceroties pie pieminekļiem sakām kvēlas runas: “Nekad un nemūžam!” Ja ideoloģija ir vienās rokās un, pretēji latviešu sabiedrības vairākumam, var ieviest savas ieceres, tad – ko vēl?
– Notiek “maigās varas” ietekme uz mūsu sabiedrību, un tā izpaužas dažādās formās. Pamet foršu ideju – ka vajag uztaisīt to un to, un paskaties, kas būs tad un tad, un vēl piepirkt kādu klāt, un rezultātā mērķis būs panākts.
Apdraudējumu šobrīd jūt katrs latvietis, kas spējīgs domāt, kas zina vēsturi utt.
– “Nav tieša apdraudējuma,” saka aizsardzības ministrs.
– Bet zinām arī, ko saka amerikāņi un angļi. Lai nu kurš, bet, ja Bžezinskis saka, ka Baltijā būtu jāizvieto pastāvīgi NATO spēki, simtprocentīgi viņam pievienojos.
