LTV krievu kanālam pamatojuma nav. Saruna ar valodnieci Dzintru Hiršu 58
Valodniece Dzintra Hirša gan kā amatpersona, gan kā politiķe gadu desmitiem ir iestājusies par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu. Viņa joprojām darbojas Valsts prezidenta dibinātajā Valsts valodas komisijā. Kā viņa vērtē ieceri veidot LTV trešo kanālu krievu valodā, kā arī par citām politikas aktualitātēm viņu izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.
V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu – ilggadīgas valodas sargātājas – viedoklis par to, ka sabiedriskajā televīzijā veidos trešo kanālu krievu valodā? Kāda būs tā valodiskā ietekme?
Dz. Hirša: – Jāšķir divas dažādas lietas: vai runa ir par valodu vai par kontrpropagandu. Sabiedrībai ir pasniegts tā, ka valoda saistīta ar kontrpropagandu. Bet nu nav tā! Kas būs mērķauditorija? Nu labi, lielākā daļa – krievi. Bet arī daļa latviešu, kas varbūt uzticas Krievijas televīzijai un masu medijiem krievu valodā. Zinu, ka šobrīd daudzi latvieši saka, ka krievu televīzijā esot precīzāka, pareizāka informācija nekā latviešu TV.
Jautājums ir nevis par valodu, bet par informāciju, ko sniedz viena vai otra puse. Mēs šeit “LA” kādreiz ar jums runājām, ka vajadzētu būt vai nu sabiedrības lietu ministrijai, vai kam līdzīgam, jo pašreiz nav koordinējoša centra, kas visas šīs lietas kārto. Ko nozīmē pretpropaganda? Ja mums stāsta sešās vai septiņās pozīcijās: tas nav tā un tā, bet ir citādi, tad mums visu laiku argumentēti jāpauž savs viedoklis – ir, ir tā, kā sakām mēs. Nevaram aptvert un izanalizēt visu informāciju, bet varam paņemt kaut ko būtisku un vērsties tieši pret to, ar ko mēģina degradēt mūsu valsti un politiku. Tas jādara nelielai cilvēku grupiņai, kura prot, spēj un saprot arī cilvēku psiholoģiju.
Kanālā LTV7 mums krievu valoda ir. Tagad tur rāda pavāra Sirmā “Kulta ēdienus” krievu valodā. Jautājums – kāpēc? Vai tā ir integrācija? Vai tā ir politika, kontrpropaganda? Nē. Manuprāt, tas ir raidījums bez mērķa.
