Hipotēku un zemes bankas vietā “Altum” 1
Kopš šā gada 1. janvāra Hipotēku un zemes banka pārtapusi attīstības finanšu institūcijā un pārdēvēta par “Altum” .
“Altum” valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko stāsta, ka šīs pārmaiņas notikušas tāpēc, ka jau pērn Hipotēku un zemes banka pārtrauca sniegt noguldījumu, norēķinu un citus komercbanku pakalpojumus, nodarbodamās tikai ar uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu aizdevumu izsniegšanu. “Tā kā vairs neesam kredītiestāde, institūcijas nosaukumā nevar būt vārds “banka” un mums bija jāizdomā cits,” turpina Rolands Paņko, “nosaukums patapināts no latīņu valodas, kas latviešu valodā tulkojams “augsts, dziļš, pamatīgs, pilnīgs”. Tāds ir arī mūsu skatījums uz mums uzticētajiem pienākumiem. Izvēloties nosaukumu, gribējām, lai tas nebūtu gluži svešs mūsu klientiem. Jau kopš 2005. gada tāds nosaukums bija Hipotēku un zemes bankas nodaļai, kas nodarbojās ar valsts atbalsta programmu īstenošanu uzņēmējdarbībai.”
“Altum” valdes priekšsēdētājs skaidro, ka Hipotēku bankai pārtopot attīstības finanšu institūcijā ar citu nosaukumu, tās darbības uzdevumi nemainās. “Altum” turpinās īstenot visas līdzšinējās valsts atbalsta programmas, kuras līdz šim īstenoja Hipotēku un zemes banka. Tas nozīmē, ka klientiem būs pieejami valsts atbalsta aizdevumi uzņēmējdarbības sākšanai un paplašināšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī lauksaimnieku atbalstam.
Nemainās arī jaunās finanšu iestādes īpašnieks – tāpat kā Hipotēku un zemes bankas, “Altum” kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija, kapitāldaļu turētāja pārstāve ir šīs ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Patlaban uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai ir paredzētas kopskaitā sešas valsts atbalsta programmas, kuru ietvaros uzņēmējiem piedāvātais naudas apjoms ir aptuveni 70 miljoni eiro (ap 50 miljoni latu). Lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu “Altum” īsteno kopā ar Lauku attīstības fondu.
Hipotēku un zemes bankas pārveidošana gan nenozīmē, ka jaunā valsts iestāde dalīs miljonus pa labi un pa kreisi. Tāpat kā to agrāk darīja Hipotēku un zemes banka vai citas kredītiestādes, aizdevumus izsniedzot, “Altum” novērtēs uzņēmēja spējas atmaksāt aizdevumu, viņa ienākumus, naudas apgrozījumu uzņēmumā un citus finanšu rādītājus – tā, lai saņemtais aizdevums nekļūtu aizņēmējam par nepaceļamu slogu.
“Altum” sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte teic, ka statusa un nosaukuma maiņa līdzšinējiem bankas klientiem neradīs nekādus sarežģījumus. “Ikvienam mūsu klientam esam paziņojuši personīgi, ka no savas puses “Altum” turpinās pildīt visas agrāk noslēgtās saistības. Agrāk noslēgtie līgumi klientiem nebūs jāpārslēdz tāpēc, ka līguma slēdzējas puses nemainās, arī uzņēmuma reģistrācijas numurs tiek saglabāts līdzšinējais. Statusa un nosaukuma maiņa neko nemainīs arī pakalpojumu klāstā. Lielo pārmaiņu laiks bija aizvadītais gads, kad Hipotēku un zemes banka pārtrauca komercbanku pakalpojumu sniegšanu, to skaitā norēķinus. Nākotnē papildus plānojam sadarboties ar komercbankām. Sadarbības ietvaros, piemēram, valsts atbalsta aizdevumus mūsu klients varētu saņemt arī savā komercbankā. Topošajiem klientiem vienīgais jaunums ir tas, ka šogad pēc valsts aizdevuma būs jānāk uz “Altum”, nevis uz Hipotēku un zemes banku. Nemainīsies arī klientu apkalpošana. Tāpat kā agrāk, Latvijā būs atvērtas deviņas līdzšinējās bankas filiāles un astoņpadsmit klientu apkalpošanas centri visur Latvijā,” viņa piebilst.
Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, pagājušā gada 17. decembrī Ministru kabinets lēmis par vienotu attīstības finanšu institūcijas dibināšanu, apvienojot “Altum” ar Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu. Apvienošanu plānots pabeigt līdz 2014. gada vidum. “Šo institūciju apvienošana nekā neietekmēs sākto valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanu,” piebilst Sanita Bajāre.
