Hipotekārā pārkreditēšanās nu būs vienkāršāka – divi mēneši un process attālināts, komisijas mazākas 9
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.
EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.
vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.
Grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā nosaka, ka patērētājam nevar tikt piemērota maksa par pārkreditēšanu vai kompensācija.
Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo kompensāciju trijos maksājumos. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkstēs būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai.
Ministrijā norāda, ka ar grozījumiem regulējumā iecerēts panākt būtisku pārkreditēšanas izmaksu samazinājumu patērētājam, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, pārkreditēšanas izmaksas samazināšoties no 3500 eiro līdz 2500 eiro, ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties no apmēram 2000 eiro līdz 1000 eiro, savukārt, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināšoties trīs reizes – no aptuveni 1500 eiro līdz 500 eiro.
Šie aprēķini ir veikti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot apmēram 50 eiro.
Pieņemtās izmaiņas likumos neparedz jauna mehānisma izveidi jeb kādas kardinālās izmaiņas esošajā pārkreditēšanas procesā, taču nosaka vairākas būtiskas izmaiņas un atvieglojumus, kas mazinās pastāvošos pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp izmaksas, un atvieglos pārkreditācijas procesu patērētājiem.
Vienlaikus konkurences veicināšanai atcelti reklāmas ierobežojumiem hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpat definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, jaunajam kredīta devējam un patērētājam.
Pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā nosaka iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu piedāvājumu patērētājam.
Vienlaikus grozījumi Notariāta likumā nosaka iespēju arī nebanku kreditētājiem iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.
Šodien pieņemtie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā nosaka, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.
Iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā EM Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis deputātus informēja, ka būtiskākais ieguvums būs hipotekārās pārkreditēšanās izmaksu samazinājums.
Savukārt maksa par notāra pakalpojumiem samazināta no 60-70 eiro līdz 30-40 eiro. Patlaban pārkreditējoties ir nepieciešams arī jauns īpašuma novērtējums, kas izmaksā 150-200 eiro. Turpmāk paredzēts, ka jauns īpašuma novērtējums nav obligāts, un to veic pēc nepieciešamības.
Arī jauna hipotekārā izsniegšanas maksa, kas patlaban ir 1% no aizdevuma vērtības, turpmāk nedrīkstēs būt lielāka par 1%.
Kā ziņots, deputāte Linda Liepiņa (LPV) uz atbildīgās komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.
Komisijas deputāti vienojās, ka jautājums par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem ir diskutējams, balstoties uz datiem, taču nebūtu pareizi par to lemt šajos likuma grozījumos galīgajā lasījumā.