2
Grāmatu siešana
Alfrēdam bija daudz Latvijas laika grāmatu, kas juka un bruka. Viņš meklēju kādu vīru, kas parādītu, kā tās pareizi iesiet. Beidzot palaimējās satikt Pēteri Miezīti no Vidzemes puses. Krievi bija vīram piesprieduši 25 gadus katorgas par to, ka viņš esot ticies ar Ādolfu Hitleru. Kad atbrīvoja, pateica, ka tas tikai uz laiku… ja neturēs muti. Tādēļ uz šo jautājumu, ir ticies vai nav, viņš nekad neatbildēja, tikai smaidīja. Solīda vecuma kungam pietika pacietības iemācīt puisim grūto iesiešanas mākslu.
“Pēc ilga mācību laika meistars beidzot teica – mēģini nu pats, un tā es sāku. Pirmās grāmatas, kādas nu bija, tādas bija. Tomēr ar katru reizi arvien labākas un labākas,” atceras Alfrēds.
Tagad meistars iesiešanai izvēlas ap 200 gadu vecu grāmatu iešūšanas tehnoloģiju. Papīrs un pape ir ekoloģiski, bez ķimikālijām. Grāmatas vāka dekoram izmantots kurzemnieku cimdu raksts. Ugunskrusti iespiesti ar karsto spiedi. Paņemot rokā, jūti, ka grāmata viegli atveras, to ir parocīgi šķir-stīt. Tāpat kā šķirstīt meistara atmiņu krājumus.
Vērtējums: latvieši indiāņu ietekmē
Daina Kraukle, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma nodaļas vadītāja: “Mākslinieku Alfrēda Stinkula un Vlada Rukša daiļradē var pamanīt to, ka viņi kādu laiku ir dzīvojuši ārpus dzimtenes. Lai arī viņi ir ļoti spēcīgi saglabājuši nacionālās saknes, tomēr uzmanīgs vērotājs redzēs viņu darbos ietekmi no senās Amerikas indiāņu kultūras un totēmiem. Amerikā senā indiāņu kultūra ir saglabājusies no arhaiskā akmens laikmeta. Pilnīgi iespējams, ka līdzīgi dekoratīvi risinājumi bijuši arī šeit, Latvijā, pirms dzelzs laikmeta sākšanās. Mākslinieku darbi aicina no cita rakursa palūkoties uz mūsu etnogrāfisko mākslu, un kādam tas var radīt jaunas idejas. Katrā ziņā viņu darbi ir tik daudzplākšņaini un dziļi, ka vairāk jau velk uz mākslu nekā daiļamatu.”
