Hiphopa blieziens zem jostasvietas 0
Rīt Dailes teātrī jau 24. reizi gaidāms Latvijas mūzikas autoru, izpildītāju, izdevēju visvairāk gaidītais notikums – mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” apbalvošanas ceremonija. Spožie zelta mikrofoni 16 kategorijās tiks pasniegti 2019. gada žūrijas izraudzītajiem spilgtākajiem mūzikas ierakstiem un mūziķiem.
Aizvadītā gada raža mūzikas ierakstu laukā bijusi skaitliski bagātīga – kopumā “Zelta mikrofonam” saņemti 262 pieteikumi. Gada tendence – hiphopa un populārās mūzikas jaunās paaudzes pārliecinošs uznāciens. Tikmēr aizraujoši svaigas vēsmas jūtamas arī džeza un alternatīvajā mūzikā.
Līdz ar Lolitas Ritmanis radīto “Dvēseļu puteņa” skaņu celiņu
augstu kāpusi kvalitātes latiņa ne tikai instrumentālās un starpžanru mūzikas kategorijā.
Pirmoreiz akadēmiskās mūzikas kategorija mainījusi nosaukumu uz klasisko – tas gan nav mainījis ikgadējo augstvērtīga materiāla sīvo konkurenci. Arvien spēcīgāka un daudzskaitlīgāka top tautas vai pasaules mūzikas kategorija, kamēr roks mazliet pabalējis, bet popmūziku arvien vairāk ietekmē mūzikas producenti.
Prusax & Patrisha bija šeit
Valstij, lai tā piedzīvotu nākotni, vajadzīgas jaunas asinis – gan kvantitātē, gan kvalitātē un – arī mūzikas jomā. Lai tā ne tikai izdzīvotu, bet arī dzīvotu (lasi: nepārvērstos par plaša patēriņa šlāgerklišeju zālienu ar dziedošiem ģipša rūķiem), vajadzīgas jaunas grupas, dziedātāji, dziesmu autori, dzejnieki un – vēl vairāk – viņu radītais saturs.
Šādā griezumā mūzikas interesantākā sadaļa gada balvas apcirkņos ir debijas kategorija.
Un nevar noliegt, ka šogad tā ir daudzsološa. Vismaz par debitantu skaitlisku trūkumu būtu grēks sūdzēties – kopā 22 pieteikumi.
Iepriecina debitantu skaita augošā līkne pēdējos gados, vairojas arī žanru daudzveidība – no popa un šlāgera līdz folkam, džezam, rokam, un, protams, pašlaik visuresošajam hiphopam.
Debijas piecnieks iezīmē jaunu tendenci –
citkārt starp balvai izvirzītajiem nereti rindojušies mazāk pazīstami vārdi
vai pat tādi, kuru pieteikumu pasaulei pirmoreiz izdzirdam vien nominēto izziņošanā, bet šogad lielākā daļa debijas zelta piecnieka īsajā debijas laikā ne tikai pamanīti, bet arī krietni saviļņojuši mūzikas lauciņa ūdeņus.
Par to liecina fakts, ka līdzās debijai vairāki no pretendentiem nominēti arī citās kategorijās līdzās ilglaicīgiem spēlētājiem.
Piemēram, “Repa spēles terorists”, kā paša dziesmā sevi dēvē Z paaudzes hiphoperis Prusax, ne tikai pelna naudu ar superpopulāro Kendama spēļmantiņu, bet krāj tūkstošiem pusaudžu “tīkšķu” (“like”) un komentāru mūzikas straumēšanas vietnēs.
Tas viss – publicējot dziesmas, kuras apzīmētas ar brīdinājumu “explicit” jeb, vienkārši sakot, ir pilnas necenzēta satura, runājot tiešu valodu un, jā, rādot nesamākslotu mūslaiku jaunatnes seju un balsi.
Tikmēr debitante, jaunā popdīva Patrisha jeb Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča šā gada laikā pamanījusies ne tikai radīt mazalbumu un sapelnīt miljoniem skatījumu “You Tube”, bet arī kļūt par līdz šim vienīgo Latvijas izpildītāju, kurai kabatā līgums ar mūzikas industrijas milzi “Universal”.
Nav šaubu, ka albuma nosaukums “Patrisha bija šeit” nav garāmejot uzšņāpts uzraksts uz kādas sienas,
bet vārds, ko dzirdēsim arī turpmāk. Ne velti starptautiskas producentu komandas rūpīgi izauklētais hits “Es varu būt tā” ir arī starp piecām labākajām aizvadītā gada dziesmām līdzās veterāniem Donam un “Instrumentiem”. Ja neesat dzirdējuši, klausieties uzmanīgi – bīstami lipīga!
Arī debitanti “Carousel” ir iekšā lielajā mūzikas spēlē, pērn viņi pārstāvēja Latviju Eirovīzijas konkursā. Pamanīta ir arī Kato, kura atradusi savu cienītāju loku gan starp radioklausītājiem, gan kritiķiem, iekļūstot cita vietējā konkursa – “Muzikālās bankas” – finālā.
Lai cik spoži plašās masās būtu iepriekš minētie, šā raksta autores favorīts ir mazāk zināmais kolektīvs “Nikto” – kaulus kņudinoši, nemierīgi un poētiski eksperimenti “no wave” skaņā savienoti ar 20. gadsimta krievu dzejnieku tekstiem.
Producenti pret tīrradņiem
Saprotams, ka publikas uzmanību visvairāk saista populārās mūzikas lielāku un mazāku milžu cīņas par zelta mikrofonu. Pieteikumi popmūzikas kategorijā uzrāda globālu tendenci –
arvien biežāk lipīgu melodiju un radio hitu radīšanu (ražošanu?) uzņemas čaklā mūzikas producentu kopiena.
Ne velti arī “Zelta mikrofons” pēdējos gados ar specbalvu sumina tieši šī mūsdienīgā aroda pārstāvjus. Lielākā daļa labāko producenta kategorijā nominēto amata pratēju – Kaspars Ansons, Dj Rudd, Gatis Zaķis – stāv arī aiz popmūzikas kategorijā izvirzītajiem albumiem.
Diemžēl šī tendence automātiski pārceļojusi arī labākās dziesmas kategorijā –
tur, vienkārši sakot, sastopam tikai popmūzikas dziesmas, bet nez kādēļ neatrodam nevienu no, piemēram, “Pienvedēja piedzīvojumu”, “Juuk” vai to pašu “Nikto” dziesmām.
Taisnības labad jāsaka, daļa grupu uz šo kategoriju pat nepretendē, iespējams, saprotot, ka šī ir dublēta “radio hits” kategorija. Tomēr tam nevajadzētu būt pašsaprotami.
Tikmēr prieks, ka alternatīvā mūzika (laulībā ar “indie” žanru) šogad nesusi mākslinieciska svaiguma pilnus albumus, dziesmas un skaņdarbus.
Starp tiem jau minētie “Nikto”, “Juuk”, arī “Tribes of The City” brīnišķais sapņu pops ar Berlīnē dzīvojošās solistes Ksenijas Sundajevas personisko liriku un sievietes skatienu tekstos, kāda, manuprāt, joprojām trūkst visā vietējā mūzikas laukā.
Jaunrade un patikšana masām tomēr var nebūt pretrunā.
Pieredzējušie “Instrumenti” un viņu piektais studijas albums “Cilvēks” filigrāni pamanās nošaut vismaz divus zaķus (nepārprotiet, vārdam nav saistības ar trešo grupas dalībnieku un producentu Gati Zaķi), gan radīt gana lipīgu un raidstaciju formātam tīkamu dziesmu gūzmu, gan iestrādāt tajās vairākos slāņos baudāmas muzikālas un poētiskas gleznas.
Roks izbalē?
Savādā kārtā visplānākais (tikai pieci pieteikumi) šogad bijis deju vai elektroniskās mūzikas jaunrades censoņu skaits, lai arī šis žanrs pasaulē ir ārkārtīgi pieprasīts.
Iespējams, šīs scēnas pārstāvji, kuru, cik man zināms, Latvijā ir pietiekami, vairāk orientējas uz pasaules globālo tīmekli un klausītāju ārpus jeb, īsāk sakot, neuzskata par vajadzīgu apkopot albuma formātā un iesniegt savu veikumu vietējai gada balvai.
Tāpat izbrīna arvien sarūkošais bērniem radītās mūzikas ierakstu skaits –
šoreiz iesniegti tikai seši. Kur palikuši tik rosīgie bērnu ansamblīši – trūkst finansējuma ierakstiem vai neredz iemeslu pieteikties balvai? Atliek cerēt, ka šis ir īslaicīgs panīkums, nevis mūzikas autoru neieinteresētība žanrā.
Šoreiz arī trūkst īpaši spožu ierakstu, kādi savulaik bija gan “Brīnumskapja”, gan “Diegabundžas” ieraksti, nemaz nerunājot par mūziku ar Ineses Zanderes tekstiem.
Bālākais pieteikums šogad ir roka un metāla mūzikas kategorijā.
Lai arī šķietami netrūkst jaunu spēku, grupu, dziedātāju, noklausoties balvai pieteiktos albumus, jāsecina, ka šis žanrs (izņēmums ir “Sonntags Legion”) ir apjucis un to vien dara kā atkārto pats sevi.
Nav jābūt gaišreģim, lai teiktu, ka uz šā fona veterānu “Pienvedēja piedzīvojumi” albums “Nelaiks” ar negaidītajiem elektroniskajiem ielaidumiem un roka melodijām ir galvastiesu interesantāks par pārējiem.
“Repa spēles teroristi”
Nevienu jau sen nav jāpārliecina, ka pasaule jau labu laiku šūpojas, kratās, slīd, priecājas un skumst hiphopa ritmos, bītos un rečitatīvos.
Agrāk “tauta” un proletariāts runāja ar panku un rokeru muti,
bet nu šo ruporu pasaulē un pie mums nepārprotami okupē reperi, patīk mums tas vai ne.
Dzimuši uz šobrīd tīņu vidē neizmērojami populārā “mumble rap” jeb interneta straumēšanas vietnēs popularitāti guvušā hiphopa viļņa, “repa spēles teroristi” (citāts no “Prusax” dziesmas) vēl ir jauni, ļoti jauni, mūzikas industrijā pakāpjoties uz mobilo datu lietotāju – tīņu – tūkstošiem.
Jaunība te kā uz delnas – Prusax, “Rolands & xantikvariāts” uz viņu pēc tīņu tusiņa smaržojošās “siera plates” (vārdi albuma nosaukumā) svaigi servē skolas pīpētavas necenzēto vārdnīcu un tīņu skarbās dzīves atziņas – dažam šis sprāgstvielu kokteilis varētu šķist īsts spēriens zem jostas vietas.
Tomēr iesaku paklausīties, kā un attiecīgi ko domā mūsu bērni, kad viņiem ļauj izpausties.
Turklāt viņi, izrādās, prot šo visu iesaiņot gana meistarīgi, pārliecinoši manevrējot arī mūzikas studijā un izmantojot digitālās priekšrocības, kādu viņu priekšgājējiem nebija. Paraudzīsimies, par ko pēc dažiem gadiem pārvērtīsies šie revolucionāri.
“Zelta mikrofons 2019” skaitļos
* Kopumā “Zelta mikrofonam” saņemti 262 pieteikumi; no tiem 22 – debijas kategorijā.
* 121 mūzikas albums, 57 dziesmas.
* Vērtēti 58 videoklipi, 9 koncertieraksti video.
