Vienam palīdz, citam – ne 0
Šīs slimības saistību ar iedzimtību apliecina arī ārstēšanas pieredze. Arteriālās hipertensijas terapijā izmanto sešas medikamentu grupas. Vieni no biežāk lietotajiem ir betablokatori – zāles, kas paplašina asinsvadus.
Daļai pacientu tās iedarbojas, daļai – ne. Kāpēc?
“Visticamāk, pacientam receptori ir nejutīgi pret kādu no zāļu vielām vai arī ģenētiski ir noteikts, ka organisms to nepieņem. Līdzīgi ir ar citiem spiediena rašanos. Pētniekiem tikai ģenētiskus bojājumus, kas faktoriem, kā, piemēram, pētījumā par uromodulīna saistību pateikt, kurš tieši gēns vai gēna paveids atbild par paaugstināpagaidām nevar,” secina Vilnis medikamentiem, piemēram,angiotenzīnu bloķējošajiem aģentiem, tā dēvētajiem kalcija antagonistiem. Pašlaik neviens ārsts un pat neviens profesors nevar iepriekš pateikt, tieši kuras zāles konkrētajam cilvēkam palīdzēs noregulēt arteriālo asinsspiedienu. Visbiežāk nepieciešami vairāki īsto zāļu meklējumi. Ja nepalīdz vienas zāles, tiek dotas nākamās; kadnepalīdz arī tās, izmanto vēl citas.
Farmācijas nozare šajā jomā pašlaik piedāvā tik plašas iespējas kā nevienā citā. Turklāt medicīnas darbinieki hipertensijas ārstēšanā jau ir guvuši lielu pieredzi un zina, kuras zāles ir efektīvākās un palīdz asinsspiedienu samazināt lielākajai daļai, 90–95% pacientu. Tās slimniekiem tiek piedāvātas pirmās. Ja šis medikaments tomēr nepalīdz, pievieno otras, trešās un pat ceturtās zāles. Gadās – lai mazinātu asinsspiedienu, pacientam katru reizi jādzer četras vai piecas tabletes. Arī tas ļauj secināt, ka hipertensijas izcelsme ir ļoti komplicēta.
Taču, lai gan medikamentu piedāvājums ir plašs, mērķi – ilgstoši normālu asinsspiedienu – izdodas sasniegt tikai 15–20% hipertensijas slimnieku. Turklāt jāpatur prātā, ka diagnoze ˝arteriālā hipertensija” pacientam ir uz visu mūžu. Šo kaiti nevar izārstēt, medikamenti regulāri jālieto visu dzīvi. Bet pacienti bieži vien, tiklīdz zāles asinsspiedienu ir pazeminājušas, galvassāpes un reiboņi beigušies, iedomājas, ka var tās vairs nelietot. Tāpēc spiediens pēc laika atkal ir augšā. Šāda spiediena lēkāšana organismam ļoti kaitē.
“Pozitīvu rezultātu hipertensijas ārstēšanā var sasniegt tikai tad, ja starp ārstu un pacientu izveidojas sapratne un cieša sadarbība. Ja pacients klausās un stingri ievēro daktera ieteikto,” uzsver Vilnis Dzērve.
Raksts no žurnāla “36,6°C tematiskā izdevuma “Sirds veselības ceļvedis”
