Hipeastrai ir jāļauj atpūsties 2
“Kā pareizi audzēt hipeastru, lai tas ziedētu? Kaimiņienei nekas nesanāca, viņa to izmeta. Man palika žēl, paņēmu puķi pie sevis. Kā tā jāmēslo un kā ir ar laistīšanu? Kad jāpārstāda? Cik lielam jābūt podam? Ir puķes, kas lielā podā tikai audzē saknes un dzen zaļumus, bet nezied… Vai hipeastram jāzied katru gadu?” Gunārs Sauriešos
Hipeastri (Hippeastrum) telpās parasti zied vienu reizi gadā – pavasarī, sākot no februāra līdz aprīlim. Lai ziedētu katru gadu, obligāti jāiziet miera periods, kas telpās augošam hipeastram ir apmēram no novembra līdz janvārim. Šajā laikā sīpolā attīstās ziedaizmetnis. Ja laista un mēslo visu gadu, sīpoli neveido ziedus. Tiesa, nelielus hipeastra sīpolus vispirms pāris gadu dūšīgi laista un mēslo, lai tie ātrāk pieņemtos apmēros, bet trešajā gadā ļauj atpūsties.
Ja pavasarī pēc noziedēšanas (vai neziedēšanas) iegūts hipeastrs ar daudzām lapām, tās visas jācenšas saglabāt, tāpēc augs regulāri jālaista un katru nedēļu jāmēslo. No lapu daudzuma un kvalitātes atkarīga hipeastra ziedēšana nākamajā gadā. Lapas noteikti nedrīkst apgriezt, ja nu vienīgi kādu aizlauztu vai pagalam sapluinītu, kas traucētu turpmākai sīpola attīstībai.
Audzēšanai piemērota pietiekami gaiša, saulaina vieta telpā. Lai lapas nestīdzētu, līdz augusta beigām augus bagātīgi laista un mēslo, tad pakāpeniski samazina gan laistīšanu, gan mēslošanu (mēslo divas reizes mēnesī, tad vairs tikai vienu), līdz visas lapas ir nokaltušas.
Krasa laistīšanas un mēslošanas pārtraukšana sīpolaugiem neder.
Kad sīpolam dabiskā veidā cita pēc citas nokaltušas visas lapas, to pārstāda atbilstoša lieluma podā, trūdvielām bagātā augsnē (lapu zeme, bagātināta kūdra, rupja grants) ar neitrālu augsnes reakciju. Pārstādīšanas procesā sīpolam noņem vecās, atmirušās saknes. Var pārstādīt arī pēc miera perioda, kad sīpolam jau parādījušies ziedpumpuri un jaunās saknes. Hipeastra sīpoli ir gana izturīgi, ne jau velti vairumtirdzniecības bāzēs un ziedu veikalos tos var nopirkt, iesaiņotus polietilēna plēvē bez augsnes, jau ar krietni izvirzītu ziedpumpuru un saknēm.
Miera periodā hipeastram nav vajadzīga vēsa vieta, sīpols to var iziet arī istabas temperatūrā, nav svarīgi – gaismā vai tumsā. Var mierīgi atpūsties arī turpat uz loga palodzes, kur visu laiku audzis.
Janvāra beigās vai februāra sākumā pie sīpola galotnes jāparādās ziedpumpuram. Kad tas noticis, pakāpeniski atsāk laistīt un mēslot, pirmajās reizēs dodot vājas koncentrācijas mēslojumu (atšķaidītu uz pusi), pēc mēneša tas var būt parastajā koncentrācijā.
Dažkārt pirmās parādās lapas, tad pastāv iespēja, ka augs var arī neuzziedēt – iepriekšējā gadā kaut kas nav bijis pareizi kopšanā. Citreiz vienlaikus iznāk gan lapas, gan ziedi, tomēr visbiežāk ziedkāts pamanās pirmais. Jo lielāks hipeastra sīpols, jo vairāk iespējams, ka attīstīsies nevis viens, bet pat divi trīs ziedkāti, katrs ar vismaz 2 – 4 ziedu zvaniem.
Hipeastrus bojā vīrusslimība – sarkanās iedegas, kas sarkanu svītru veidā parādās uz lapām, zvīņām un, sliktākajā gadījumā, arī uz ziediem. Pagaidām šai slimībai nav drošu pretlīdzekļu. Stipri bojātus sīpolus sadedzina, bet, ja slimība tos skārusi tikai nedaudz, hipeastrus var audzēt. Šī kaite neskar citus, blakus augošos telpaugus.
