Hidraulikas problēmas jeb Izeja no eļļas krīzes 1
Hidraulika ir smalka lieta, teic speciālisti, jo dažkārt pat mazas kļūdiņas lielā mērā ietekmē visu darbu. Lai novērstu bojājumu cēloņus, nepieciešama liela pieredze, nedaudz sistemātikas un nereti – veiksme. Ja cilindrā neienāk eļļa, tad pat mazas problēmas var kļūt par iemeslu lielām nebūšanām. Žurnāls Top agrar kopā ar hidraulikas ekspertiem meklēja šo nebūšanu cēloņus.
Defekti liek sevi manīt dažādos veidos. Bīstami ir tie bojājumi, kas uzreiz nav manāmi, jo tie bieži vien veicina stipru eļļas uzkaršanu un tādējādi rada lielas problēmas. Citu defektu dēļ agregāta funkcijas palēninās vai arī nestrādā paralēli. Trešais variants – funkcijas vai viss agregāts vispār nedarbojas.
Šajā rakstā apkopotas svarīgas rekomendācijas, kas ļaus jums izvairīties no nepieciešamības bieži vērsties dažādās remontdarbnīcās un pašiem tikt galā ar nelieliem bojājumiem.
Izvēlieties pareizo savienojumu
Atplūde ir pārāk maza. Katru reizi, kad eļļai jācirkulē starp traktoru un agregātu, spēkā ir nosacījums: jo vieglāka atplūde, jo labāk. Īpaši tas ir spēkā, kad tiek iedarbināts pneimatiskās sējmašīnas hidrauliskais kompresors. Darba kārtībā esoša atplūdes maģistrāle ir vissvarīgākā lieta.
Atplūdes šļūtenēm un to savienojumiem jābūt ar pietiekamu šķērsgriezumu. Cauruļvada šaurās vietas vai šaurie novadītāji veicina eļļas uzkaršanu. Tas palielina dīzeļdegvielas patēriņu un var izraisīt bojājumus. Ātruma spiediens atplūdes cauruļvadā noslogo hidrodzinējus. Ja uz veltņa blīvgredzeniem rodas augsts pretspiediens, dzinēji ar laiku var zaudēt savu hermētiskumu. Atkarībā no ražotāja pretspiedienam nevajadzētu būt lielākam par 1–5 bāriem.
Atplūdes maģistrālē rodas pretspiediens – hidrauliskajā sistēmā ar noslēgto kontūru nevajadzētu laist eļļas atplūdi caur traktora vadības iekārtu, jo tieši šeit veidojas pretspiediens līdz 30 bar. Turklāt sistēmas atslēgšana var izraisīt maksimāli augstu spiedienu šajā iecirknī.
Atkarībā no vadības iekārtas atplūdes maģistrāle parasti aizveras ātrāk nekā spiedienmaģistrāle. Dzinēji šajā gadījumā ir aizsargāti pret pārlieko spiedienu, novadot to pa pārplūdes vārstiem, kas ir ļoti svarīgi, ja ir daudz rotējošo detaļu.
Ideāla būtu atplūde bez pretspiediena, bez filtra eļļas bākā. Taču, pieļaujot piesārņojuma iespējamību, daudzi traktoru ražotāji nelabprāt aprīko savas mašīnas ar tādu maģistrāli. Dīleris var uzņemties atbildību un uzstādīt jūsu traktoram hidraulisko sistēmu bez filtrējošā elementa.
Atplūdes maģistrālē arī var rasties pretspiediens. Galvenais iemesls ir izdiluši eļļas šļūteņu štekersavienojumi. Ja jūs pirms savienošanas uzsitat ar štekera uzgali pa mašīnu, lai nomestu spiedienu, uzgaļi paplašinās un, esot savienojumā, vairs pilnībā neatveras. Līdzīgs efekts rodas arī gadījumā, kad eļļas šļūteņu vītņu savienojumi nav cieši aizskrūvēti.
Jo mazāk cirkulē eļļa, jo labāk. Pretējā gadījumā sūknis padod nepieciešamo eļļas daudzumu caur šļūtenēm un tikai daļa no tās tiek izmantota. Neizmantotās eļļas atlikums tiek izmests caur redukcijas vārstu, kas prasa jaudu un silda eļļu. Ja jūsu traktora vadības iekārta aprīkota ar eļļas padeves regulatoru, tad to var samazināt jau minētajā etapā. Pretējā gadījumā aprīkojiet savu traktoru ar trīsgājienu vārstu. Šis regulējamais vārsts novirzīs lieko eļļu atplūdes maģistrālē.
Nepieciešams pareizi savienot pastāvīgo patērētāju. Nereti pneimatiskajai sējmašīnai bez hidrauliskā kompresora ir arī citas funkcijas, piemēram, piekabināmā iekārta, šasija. Ja jūs tās regulējat vai paceļat ar EHR, tad kompresors var samazināt apgriezienu skaitu. Tādēļ jums vienmēr kompresors jāpieslēdz pie regulējošās iekārtas.
Galvenā spiediena starpības vārsta funkcija – nodrošināt hidrodzinēja darbu. Lai šajā gadījumā nebūtu jāpatērē pārāk daudz eļļas, vadības iekārtā nepieciešams uzstādīt tās patēriņa normu. Pārējā eļļas daļa var tikt izmantota citām funkcijām.
Hidrauliskā sistēma Load–Sensing eļļas lietošanas mainīgiem režīmiem. Ja jūsu traktors aprīkots ar savienojumu Power–Beyond (spiediena, atgriezeniskā un signāla līnija), tad sūknis ar hidrauliskās sistēmas Load–Sensing pagrieziena lāpstiņām regulē eļļas padevi atbilstoši vajadzībām. Šim savienojumam ir jēga tikai agregātos ar atšķirīgām funkcijām vai gadījumos, kad eļļas nepieciešamība ir mainīga. Vienmērīgi lietojot eļļu, piemēram, pastāvīgi strādājošam hidrodzinējam, pietiek ar eļļas patēriņu regulējošu savienojumu.
Problēmas ar Power–Beyond savienojumu parasti parādās gadījumos, ja traktors ir bijis papildus aprīkots ar minēto sistēmu. Signāla vārsts uz vadības hidrolīnijas nereti tiek uzstādīts nepareizi. Šādā gadījumā sūknis vai nu pastāvīgi strādā maksimāli ražīgi, vai arī nestabili.
Tādējādi sūknis nepiegādā nepieciešamo eļļas daudzumu un uzkarināmā iekārta funkcionē pārāk lēni. Vājā darba iemesls var būt meklējams Load–Sensing nepareizi uzstādītajā spiedienā. Parasti minēto trūkumu var atklāt tikai servisa centrā vai ar patēriņa mērītāju.
Lai sistēma Load–Sensing darbotos ātri, nepieciešams, lai signālmaģistrāles šķērsgriezums nebūtu pārāk liels. Sistēmas lēnas reaģēšanas iemesls var būt arī gaisa iekļūšana vadā.
Netīrumi eļļā – tā ir inde!
Jo precīzāka hidrauliskā iekārta, jo tā jutīgāka pret netīrumu iekļūšanu. Tādēļ jāpieradina sevi iztīrīt visus piesārņotos štekerus pirms savienošanas. Netīrumi izraisa traktoru un to palīgiekārtu bojājumus, neraugoties uz to, ka traktora vadības iekārtu filtri ir ļoti labi.
Ja netīrumi caur līniju Load–Sensing ar Power–Beyond savienojumu nosēžas signālvārstā, iespējama visas sistēmas nepareiza funkcionēšana. Tas savukārt var likt sūknim pastāvīgi strādāt maksimālajā režīmā, kas to ātri sabojās. Papildu kompresijas filtrs pasargā uzkarināmos agregātus – filtra parametriem jāsaskaņojas ar sūkņa padevi. Manometrs filtra ieejā parāda tā piesārņojuma pakāpi. Tāpat te var kontrolēt Load–Sensing funkcionēšanu – pieslēdzoties caur Power–Beyond, spiedienam jākrīt, tiklīdz agregāti pārstāj patērēt eļļu, t. i., visas funkcijas atslēdzas.
Ja agregāti pievienoti veco traktoru hidraulikai, to kompresijas filtriem nereti ir labāka uztveres spēja nekā traktoru filtriem. Tas var būt iemesls filtru ātrākai iziešanai no ierindas.
Netīrumi var nosēsties uz vadības iekārtas eļļas plūsmas dalītājiem. Pat sīkākās netīrumu daļiņas var tos nobloķēt, turklāt jebkurā stāvoklī. Ja eļļas dalītājs neatveras, nefunkcionē hidraulika; ja neaizveras – notiek pastāvīga eļļas padeve.
Netīrumi tāpat var piesārņot mazās pārejas un atgriezenisko vārstu droseles cilindros – cilindrs nekustēsies, kaut arī šļūtene pumpē. Pārsvarā tam pakļauti maza apjoma cilindri un maza izmēra droseles (izsējas normas regulēšana, tīkla ecēšu spiediena regulators utt.). Mazas pārejas (maza caurplūde) nodrošina cilindru kustības dozēšanu, neraugoties uz lielām eļļas padevēm. Līdzīgas problēmas skar arī sprostblokus.
Mazās pārejas var izpūst ar saspiestu gaisu, taču pirms tam vajadzētu pārliecināties, ka spiediena nav visā līnijā.
Kaitējums no uzkaršanas
Stipra uzkaršana prasa sūkņa papildu piepūli un var izraisīt bojājumus. Uzkaršanas iemesls var būt ļoti mazi šķērsgriezumi, liels skaits asu izliekumu eļļas vadā, kā arī pārāk liela padeve, taču mazs eļļas daudzums resiverā. Sliktākajā gadījumā uzkaršana var izraisīt blīvējumu un vārstu sairumu.
Tāpat uzkaršana var radīt traucējumus, kurus iespējams novērst ar atdzesēšanu. Piemēram, augstas temperatūras dēļ var ieķīlēties vārstu eļļas plūsmas dalītājs. Šādas problēmas var rasties, pieslēdzot aukstu uzkarināmo iekārtu darbā uzkarsušam traktoram. Mazie vārstu eļļas plūsmas dalītāji sasilst ātrāk nekā masīvākie korpusi. Šajā gadījumā, pirms ķeras pie darba, jāpadod neliela eļļas porcija no traktora un jāļauj tai kādu laiku cirkulēt.
Bez elektrības nav eļļas
Sarežģīti agregāti ar noslēgtu hidraulisko sistēmu aprīkoti ar elektriski vadāmu vārstu blokiem. Lielākajai daļai vārstu eļļas plūsmas dalītājs tiek vadīts bezkontaktā – ar elektromagnēta magnētisko lauku – vai ar slēdzi, vai arī proporcionāli. Labā ziņa – magnēti reti iziet no ierindas. Ja rodas traucējumi, tad visbiežāk iekārtas elektriskajā daļā.
Atkarībā no agregātu ražotāja vārstu magnēti tiek vadīti vai nu tieši ar vadības iekārtas slēdzi, vai caur releju. Vispirms jāpārbauda vadības iekārtas barotājvads. Ja mašīna veic daudz funkciju vienlaikus, strāvas patēriņš var būt ļoti liels – dažkārt līdz 40 ampēru.
Pieslēgšanās caur borta savienojumu bieži vien ir nepietiekama. Labāks risinājums ir tiešais savienojums ar uzkarināmo drošinātāju no traktora akumulatora uz izslēdzošo vai releju bloku. Pārāk tievs vads un pārāk liels strāvas patēriņš izraisa stipru uzkaršanu, un var pat nodegt elektromagnēta spole. Tāpēc kabelim jābūt ar vismaz 4 mm2 lielu šķērsgriezumu.
Tikpat svarīga ir pieslēgšanās masai. Te attaisnojas tiešā pieslēgšanās akumulatoram; jāizmanto kabelis ar lielu šķērsgriezumu. Jāpārbauda kabelis, kas iet no vadības bloka kabīnē uz pārslēgšanas vārstiem vai releju.
Ne visi bojājumi uzreiz pamanāmi. Iespējams, štekera tapa ir saliekta vai iespiesta atpakaļ. Jāapskata štekeris no augšas.
Smiltis un korozija arī var būt bojājumu iemesls. Šādā gadījumā palīdzēs elektriskajiem kontaktsavienojumiem domātais šķidrums. Taču to nedrīkst liet uz štekera, jo strāvas noplūde caur šo šķidrumu vēl vairāk traucēs vadību.
Ja elektromagnētiskajos vārstos nav sprieguma, tā iemesls var būt iekšējie pārrāvumi un bojājumi. Pārāk stingra vadu nostiprināšana ar skavām vai aptverēm uz šļūtenēm un presčaulām var radīt kaitīgā kontakta vietas un pat izraisīt vadu iekšējo sairumu, jo hidrošļūtenes uzkaršanas dēļ stipri paplašinās.
Vadu izolācijai nepatīk eļļa – no tās iedarbības tā kļūst trauslāka. Tas var radīt īssavienojumu.
Releju jūs varat diezgan vienkārši pārbaudīt ar elektrisko mēriekārtu. Taču esiet uzmanīgi ar kontrollampām! Plāniem relejiem lampas strāvas patēriņš var izrādīties par lielu. Standartrelejiem ir normētā kontaktu numerācija. Pārbaudiet spriegumu starp kontaktiem 30 un 85 (vai 31). Normālai vadības bloka darbībai nepieciešams, lai spriegums starp kontaktiem 85 un 86 robežotos ar sprieguma lielumu starp kontaktiem 85 un 87. Darba kārtībā esošam relejam, to ieslēdzot, jārada klikšķis.
Nereti jūs paši varat nomainīt bojāto releju, īpaši, ja tas ir standarta. Ja relejs ieslēdzas, bet sadalošais vārsts nereaģē, jāatvieno elektromagnēta štekeris. Pārbaudiet, vai der spriegums, vai nav korodējuši kontakti. Tas parasti notiek tad, kad štekeri samontēti ar tapām uz augšu.
Ja iemeslu nevar atrast, problēma ir nopietnāka. Vadības iekārtas elektromagnētus var pārbaudīt divatā ar palīgu – izslēdzot traktora dzinēju, viens pārmaiņus ieslēdz un izslēdz elektromagnētu, otrs tur roku uz attiecīgā vārsta. Ja eļļas plūsmas dalītājs darbojas elektromagnēta ietekmē, tas būs jūtams. Ja ir vairākas vadības iekārtas, testa magnēti jāmaina.
Ja visas minētās pārbaudes nav devušas rezultātu, jāpārbauda eļļas maģistrāle līdz cilindram. Iespējams, drošības pēc uz paša cilindra bija uzstādīts papildu elektromagnētiskais vārsts.
Ja arī šeit nav bojājuma, tad atliek vien padoties. Taču, pirms atstājat agregātu uz lauka, izdariet vēl vienu vajadzīgu lietu: augšpusē ar mazu skrūvi (ar iekšējo heksaedru) vai tapu jūs varat bīdīt eļļas plūsmas dalītāju. Tas vislabāk izdosies, ja vispirms tapu iespiedīsiet iekšpusē un pēc tam padosiet sistēmai spiedienu.
