Hibrīdbažas par vārda brīvību 15
Pat paviršam politikas vērotājam “Saskaņas” pārstāvju pēdējo nedēļu histēriskie un pilnīgi pretrunīgie paziņojumi izklausās liekulīgi vai pat politiski šizofrēniski. Vēl pavisam nesen teju visi saskaņiešu līderi piepūstiem vaigiem demonstrēja sašutumu par BBC filmu, jo tur, redz, tiekot apšaubīta Latvijas suverenitāte, filma esot nodarījusi reālu ekonomisko kaitējumu valstij. No “Saskaņas” ievēlētais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins pat pieprasīja ierosināt krimināllietu par filmā attēloto Latvijas karoga sadedzināšanu. Taču, tiklīdz Saeima sāk darbu pie reāliem likuma grozījumiem, kas varētu tikt piemēroti nevis pret aktieriem vai režisoriem, bet pavisam īstiem karogu dedzinātājiem mūsu ielās, tā saskaņieši sāk dziedāt citu dziesmu.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Latvijas drošības dienestu izstrādātus grozījumus Krimināllikumā, kas hibrīdkara apstākļos ļautu spēka struktūrām stingrāk vērsties pret Latvijas nacionālās drošības apdraudētājiem un sabiedrības musinātājiem.
Šis lēmums gluži kā akmens skudru pūznī izraisījis neapmierinātu rosību “Saskaņas” pārstāvjos. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins no Saeimas tribīnes apelēja pie vārda brīvības. “Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas, un tā aizsargā arī tādas idejas, kuras sabiedrības vairākumam nav pieņemamas,” teica deputāts. Viņaprāt, konkrētie Krimināllikuma grozījumi ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka valdošā elite tos pēc pieņemšanas varēs izmantot, lai “novāktu no ceļa” gandrīz jebkuru politisku konkurentu vai citādi domājošu cilvēku, pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu – tostarp gan opozīcijas deputātus, gan kritiskus žurnālistus un pētniekus. Savukārt Agešina bijušais frakcijas biedrs Nikolajs Kabanovs laikrakstā “Vesti” “bliež” vēl asāk – Krimināllikuma grozījumus atjaunojošie deputāti vairs nedraudzējoties ar galvu, viņi cenšoties ieviest pilnīgu cenzūru, apkarot politisko opozīciju “Kārļa Ulmaņa garā” un tā tālāk.
“Saskaņa”, kas ļoti mīl atsaukties uz Eiropas cilvēktiesību normām, gan labi zina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pieļauj vārda brīvības ierobežojumus ar mērķi aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību, citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu, saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti.
To, ka žēlabām par vārda brīvības ierobežošanu šajā gadījumā nav īsta pamata, apliecina arī komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. “Šo politiķu argumentiem nav objektīva pamata. Tā ir savas pozīcijas demonstrēšana bez jebkāda empīriska seguma. “Saskaņas” reakcija gan nekādu pārsteigumu nerada. Tieši šos pašus argumentus dzirdējām pirms diviem gadiem, kad Saeima noteica kriminālatbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu attaisnošanu. Likumā jau tagad pastāv naida runas aizliegums un citi līdzīgi ierobežojumi. Vārda brīvībai ir savas robežas, kas ar jaunajiem grozījumiem gluži vienkārši kļūs redzamākas. Un katrs gadījums, kad kāds tās pārkāpj, raisa plašas ekspertu, juristu un sabiedrības diskusijas.” Kaprāns arī nepiekrīt saskaņiešu izteiktajām bažām, ka jaunais Krimināllikuma regulējums ļaus vērsties pret akadēmiķiem vai žurnālistiem, kas savos pētījumos vai rakstos kritizējuši valdošo varu – ja reiz kādam būtu jāuztraucas, tad tikai tādiem “akadēmiķiem” kā Aleksandram Gapoņenko, kura “pētījumi” drīzāk atgādina politiskus traktātus ar padomju laiku slavināšanu un Latvijas apmelošanu.
“Krimināllikuma nodaļa “Noziegumi pret valsti” ir pieņemta 1999. gadā, kad, protams, nevarēja ienākt prātā ne “zaļie cilvēciņi” Ukrainā, ne šīs daudzās informācijas kara metodes, ne hibrīdkara metodes,” debatēs likumprojekta nepieciešamību skaidroja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”). Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tādēļ Krimināllikumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu mūsu jauniešiem ārvalstīs. Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban likums vēršas tikai pret vardarbīgām aktivitātēm, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti. Būtiskas izmaiņas paredzētas arī pantā, kas nosaka atbildību par spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtā, un galīgajā lasījumā to varētu pieņemt aprīlī. Pirms tam tajā tikšot iestrādāti arī precizējumi un komentāri, lai novērstu bažas par iespējām ļaunprātīgi interpretēt likuma normas.
