Hermanis sāk ar veltījumu racējiem 0
Jaunais Rīgas teātris šajā sezonā pavisam noteikti sola sešus jauniestudējumus, un, iespējams, priekškaru vērs vēl divi vai trīs.
Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis pats iestudēs Mišela Velbeka “Pakļaušanos”, varbūt arī latviešu dzejniekam Aivaram Neibartam veltītu iestudējumu, Māra Ķimele – Henrika Ibsena “Noru”. Pa divām izrādēm iestudēs Vladislavs Nastavševs un teātra štata režisors Gatis Šmits.
Tā sanācis, ka teātra sezona sākas ar divām politiskām izrādēm – “Pakļaušanos” un uzvedumu ar darba nosaukumu “Kārkli” Gata Šmita režijā. A. Hermanis uzsvēra, ka teātrī nevalda viena politiskā ideoloģija un valsts teātrī tā nemaz nedrīkstētu būt, tādēļ katrs politiskas ievirzes izteikums vērtējams kā privāts viedoklis.
Franču rakstnieks Mišels Velbeks nav politiski angažēts, īpatnējs, dzīvo vientuļnieka dzīvi ar savdabīgu skatījumu uz pasauli. 2015. gada janvārī iznākusī “Pakļaušanās” ir viņa pēdējais romāns. Tas ir filozofiski utopisks stāsts par 2022. gada Franciju, kur politisko varu pārņēmuši musulmaņi. “Zināmu apstākļu sakritībā tas var izrādīties pavisam reāli,” savu vīziju atklāj Hermanis, kura rokās ir gan tulkojums, gan dramatizējums, gan režija un scenogrāfija, “taču es nekādā gadījumā nevēršos pret musulmaņiem, bet gan pret pašas Rietumu sabiedrības krīzi. Rietumu sabiedrība atrodas dziļā bedrē un turpina čakli rakt. Mūsu izrāde būs veltījums visiem racējiem.” Pirmizrāde 9. septembrī.
“Kārkli” būs izrāde par Latvijas politisko dzīvi un tās dalībniekiem, mēģinājums teātra acīm paskatīties uz mūsu politisko kultūru, kādu to esam izveidojuši kopš neatkarības atgūšanas, par Padomju Latvijas cilvēkiem, kas pirms 25 gadiem pirmoreiz ieradās Rietumos un līdz šim brīdim nav varējuši pārvarēt sākotnējo apjukumu. “Savulaik televīzijā bija tā dēvētais Domburšovs, kurā politiķi bija spiesti parādīt savas īstās sejas, bet tagad sabiedrība spiesta iztikt ar dažādiem paziņojumiem. Bet pasaule mainās ātrāk, nekā mēs to spējam iedomāties,” spriež režisors G. Šmits. Izrāde gan nemetīšot akmentiņus latviešu politiķu dārziņā, bet centīšoties atrast šai situācijai cēloņus.
V. Nastavševs ķēries pie Anatolija Marienhofa romāna “Ciniķi” skatuviskās adaptācijas. Marienhofa romāna darbība notiek oktobra revolūcijas pirmajos gados Maskavā, un stāsts ir par to, kas notiek ar aizejošā laikmeta inteliģentiem. “Es vēlos runāt par māksliniekiem, kuri jaunajiem apstākļiem pielāgojas tiktāl, ka kļūst par ciniķiem,” uzsver režisors. Otra V. Nastaševa iestudējuma (pagaidu nosaukums “Cerību ezers ir aizsalis”) darbība risināsies pirms tiem notikumiem, par ko stāstīja izrāde “Cerību ezers”. Jaunais darbs stāstīs par Nastavševa vecomāti, bērnības draugu un draudzeni. Gremdējoties režisora bērnu un pusaudžu gadu atmiņās, tiks meklēta atbilde uz to, kas ir turpinājums, vai mākslas darbi var būt kā mākslinieka bērni?
Teātris rēķinās ar to, ka, sākot ar nākamo sezonu, būs jāspēlē bijušās Tabakas fabrikas telpās Miera ielā, kur būs divas zāles ar 250 vietām un, kā cer teātris, abās varēs spēlēt vienlaikus. “Šī sezona ir kā ilgas atvadas pirms došanās trimdā, kā es saucu pārcelšanos uz Tabakas fabriku,” sacīja Hermanis.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols vakar informēja, ka līgums ar pašreizējiem būvniekiem Tabakas fabrikā – SIA “RBSSKALS Būvvadība” – ir lauzts, kam par iemeslu bijusi līguma nosacījumu nepildīšana un bankas garantiju trūkums. “Man arī ļoti žēl, ka Tabakas fabrikas rekonstrukcija nebeigsies, kā plānots, 30. novembrī,” sacīja Tols, uzsverot, ka situācijas cēloņi meklējami publiskā iepirkuma likumā, kur viens no kritērijiem ir zemākā cena. Būvnieks, kuram vasarā būs jāpabeidz rekonstrukcija, lai teātris varētu ēkā ievākties, kā plānots, 2017. gada 1. augustā un septembrī vērt priekškaru, tikšot meklēts sarunu ceļā.
