Hermanis pret straumi, reids zoodārzā un RSU “izgriež pogas” medicīnā. Nedēļas nospiedumi 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Hermanis pret straumi
Peldēt pret straumi – tā varētu raksturot to, ko pašlaik cenšas darīt režisors Alvis Hermanis. Viņš nav vienīgais intelektuālis, kurš mēģina pretoties modernajam ideoloģiskajam virzienam, kura apzīmēšanai vēl arvien nereti tiek izmantots apzīmējums “kreisais liberālisms”, jo tas veidojies, saplūstot kreisajiem un liberālajiem strāvojumiem.
Daudz labāk to raksturo pēdējā laikā bieži dzirdamais angliskais termins “cancel culture”. Latviešu valodā pagaidām vēl nav iegājies viens konkrēts tulkojums – daži to dēvē par “dzēšanas”, “aizliegšanas”, “izslēgšanas” vai “atcelšanas” kultūru.
Kā jau pasaka nosaukums, tas paredz nosodījumu un aizliegumu visiem tiem viedokļiem, kas attiecīgā ideoloģiskā virziena pārstāvjiem šķitīs nepareizi. Ja viedokļa paudējs ir kāds vēsturisks personāžs, viņu var vienkārši nosodīt un aizmirst uz visiem laikiem.
Ja viņš joprojām ir dzīvs, var izvērst kampaņu, publiski izķengāt, piespiest atvainoties un pievienoties “pareizajam viedoklim”. Pašlaik biežāk zem lupas nonāk jautājumi, kas saistīti ar rasēm un seksuālajām minoritātēm, taču tēmu loks strauji paplašinās.
Nobela balvas literatūrā ieguvējs, japāņu izcelsmes britu rakstnieks Kadzuo Išiguro nesen norādīja, ka “baiļu atmosfēra” sabiedrībā traucē cilvēkiem rakstīt to, ko viņi domā, un sevišķi tas ietekmē jaunos rakstniekus.
“Anonīms linčotāju pūlis var tev uzklupt internetā un padarīt tavu dzīvi neciešamu. Man šāda situācija šķiet bīstama,” sacījis Išiguro, kurš ir pietiekami slavens, lai atļautos par to runāt. Savukārt Latvijā pagaidām skaļākais protests pret to ir Alvja Hermaņa publicētais Jaunā Rīgas teātra manifests ar septiņiem uzvedības noteikumiem.
Piemēram, to, ka teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem, ka teātris nav savienojams ar politkorektumu un ir atļauts jokot par visu. Atļauts strādāt cilvēkiem ar visdažādākajiem politiskajiem uzskatiem un strīdēties par tiem, atļauts flirtēt un uzsākt romānus, un “mūsu teātrī katram ir atļauts ticēt, ka viņa uzskati ir paši pareizākie”. Spilgti, bet, kā jau paredzams, ar daudziem sekojošiem uzbrukumiem visas nedēļas garumā, mēģinājumiem noniecināt režisora talantu un līdzšinējo veikumu.
Pašlaik Hermanim par to nav vajadzības pārdzīvot, jo, ja nebūtu pandēmijas, tad, visticamāk, biļetes uz viņa izrādēm joprojām būtu deficīts, kas no letes pazūd dažu minūšu laikā pēc parādīšanās. Viņa vārds ir zināms tālu aiz Latvijas robežas, un nav nekas pārsteidzošs viņa izrādēs ieraudzīt pasaules mēroga zvaigznes (piemēram, Mihailu Barišņikovu).
Taču arī Hermanim jārēķinās, ka straume ir ļoti stipra. Viņa feisbukā ieliktais detalizētais skaidrojums par to, kāpēc tapis šāds manifests, esot drīz vien dzēsts no sociālā tīkla, jo kvalificēts kā “naida runa”.
Prieks. Un tālu priekšā vīd universitāšu “Oskars”
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) lepojas, ka pirmoreiz iekļuvusi starp 550 labākajām pasaules medicīnas augstskolām. Par to liecina pagājušajā nedēļā publiskotais “QS World University Rankings by Subject 2021”, kas ir viens no prestižākajiem universitāšu reitingiem pasaulē.
RSU rektors to pat salīdzina ar “Oskara” balvu pasniegšanu kino nozarē. Tiesa, “Oskars” katrā nominācijā ir tikai viens – uzvarētājam. Un līdz uzvarai šajā reitingā – vienalga, vai kopīgajā vai tajā, kur augstskolas sadalītas pa nozarēm, – Latvijas augstskolām ir daudz tālāk nekā līdz mēnesim un atpakaļ. Tiesa, pirms uzvarētāju godināšanas ir arī tā sauktais garais potenciālo nominantu saraksts, par iekļūšanu tajā arī var priecāties.
RSU medicīnas augstskolu topā iekļauta grupā 501 līdz 550. Kaimiņvalstu lielākās augstskolas, kas arī piedāvā medicīnas studijas, kā jau ierasts, starptautiskos salīdzinājumos ir augstāk: Tartu universitāte grupā 301 līdz 350, bet Lietuvas Veselības zinātņu universitāte un Viļņas universitāte ieņem 401. līdz 450. vietu.
Kā jau ierasts augstskolu tirgū vispār, arī medicīnā visizcilākās ir britu un amerikāņu universitātes: kā vislabākā nosaukta Hārvarda universitāte, kam seko Oksfordas un Stenfordas universitātes.
Jāpiebilst, ka kopīgajā reitingā, kur augstskolas netiek dalītas pa nozarēm, no Latvijas pirmo vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas tikusi grupā 701 līdz 750. Savukārt RSU un arī Latvijas Universitāte ir plašajā grupā 801 līdz 1000. Tartu un Viļņas universitātes novērtētas krietni augstāk: attiecīgi ir 285. un 423. vietā.
RTU vēl izcēlusies, ka augstskolu, kurā var apgūt arhitektūru, vidū ieguvusi 201.–220. vietu, savukārt biznesā un menedžmentā RTU iekļuvusi 451.–500. vietā, bet datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā – 501.–550. vietā. Enerģētikā un elektronikā, kā arī mehānikā un aeronautikā RTU ieņem 401.–450. vietu. Taču kaimiņvalsts labākās augstskolas vienalga lielākoties atkal priekšā.
Bet par ko tad prieks? Prieks var būt par to, ka, neraugoties uz nepietiekamo finansējumu un neskaidro nākotni gaidāmo reformu dēļ, augstskolas turas vismaz viduvējā līmenī; nav reitingā nokritušās, kā bija citus gadus, un nu jau esam tajā pārstāvēti ar trīs augstskolām.
Joks. Reids zoodārzā
Ceturtdienas pēcpusdienā Rīgas zoodārza rudais ķengurs Kingarū, pusdienas kārtīgi paēdis, rāmi snauda diendusu. Kā ierasti – atslābinājies, uz muguras izgāzies, dzīvnieks baudīja svētlaimi, kad pēkšņi mieru pārtrauca tracis. Kādai apmeklētājai ķengura gulēšana šķitusi nedabiska, tā varot gulēt tikai kritiski slims dzīvnieks! Tādēļ viņa meklēja rokā zoodārza darbinieku, pieprasot skaidrojumu.
Darbinieka centieni izskaidrot situāciju, ka ķengurs uz apsildāmās grīdas jūtas pietiekami omulīgi, lai gulētu, kā pats vēlas, nerada atbalsi un dāma izsauca policiju, kas patiešām ieradās. Tālāk nu jau paplašinātā pulciņa sarunas uzņēma vēl augstāku toni, jo arī likumsargiem dzīvnieka gulēšana izskatījusies “nepiedienīga, izlaidīga un dzīvniekmīlestības jūtas aizskaroša”.
Beigās ķengurs vairs nespēja izturēt un pieslējās kājās, tā apliecinot, ka ir pie dzīvības un veselības. Ko policija? Informācija pārbaudīta, paskaidrojumi no zoodārza atbildīgās personas pieņemti, seko secinājums – ķenguram viss labi, iedzīvotājas sniegtā informācija nav apstiprinājusies.
Jauki, ka līdzpilsoņi uztraucas par zoodārza dzīvnieku veselību, tomēr te viegli iebraukt otrā grāvī. Bioloģiju skolā cik necik apguvis pilsonis parasti neceļ paniku, ieraudzīdams, piemēram, pūci, kas “nedabiski” pagriezusi galvu par 180 grādiem, vai čūsku, kas, žurku noēdusi, “nedabiski” pietūkusi un šķietami tuvu smakšanai. Nemaz nerunāsim par pērtiķu draiskulībām bērnu acu priekšā, kas dažam labam varētu tiešām šķist nepiedienīgas. Bet vai tiešām tādēļ jāsauc likumsargi?
Kad jautājām Valsts policijai, vai viss šis tracis bija īpašā reida vērts, saņēmām formālu atbildi, proti, policija bez epidemioloģisko drošības pasākumu kontroles turpina pildīt citus tiešos pienākumus, nodrošinot sabiedrisko kārtību un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, tostarp, reaģējot uz izsaukumiem un iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem.
Teju katru dienu dzirdam, ka policijai trūkst kadru, procesi iestrēguši, nav kas iet ielās pārbaudīt kovidsērgas ierobežojumu pārkāpējus utt., tajā pašā laikā izbraukumam uz zoodārzu, lai pārbaudītu gulošu ķenguru, atrodas gan laiks, gan kadri?
Aizdomas. Ciparu 1 klusi nomaina ar 6
Pavisam klusu un nemanāmi vēl par pieciem gadiem pagarinātas VAS “Latvijas gaisa satiksme” (“LGS”) valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa pilnvaras. Par to liecina vien ieraksts “LGS” mājaslapā, kur norādītajā valdes priekšsēdētāja amata pilnvaru laikā – 2021. gada 23. marts – vietā pamainījies tikai viens cipars. Tagad stāv rakstīts 2026. gada 23. marts.
Nekur nekādu ziņu. Satiksmes ministrijas mājas lapā, kas citkārt ziņojusi gan par “LGS” padomes locekļu iecelšanu, gan par konkursiem citos uzņēmumos, šāda ziņa nav atrodama. Arī Pārresoru koordinācijas centra, kurš pārrauga valsts kapitālsabiedrības, mājas lapas sadaļā, kurā publicē informāciju par ievēlētiem valdes un padomes locekļiem, nav ne zilbes par “LGS”. Kāpēc tik klusi?
Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu ministrs Tālis Linkaits neatbildēja, jo… tā neesot viņa kompetence. Tā esot lēmusi “LGS” padome. Kurš ir padomes priekšsēdētājs? Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
“Izvērtējot Dāvida Tauriņa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto, VAS “Latvijas gaisa satiksme” padome nolēma izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu,” paskaidro Dins Merirands. Kāpēc netika ziņots? Esot gan – tieši šī cipara 1 nomaiņa ar ciparu 6 lapā ir uzskatāma par publiskotu informāciju, tā Merirands.
Vēl nesen “Dienas Biznesa” žurnālists Jānis Goldbergs pārmeta ministram Linkaitam par centieniem iedabūt Liepājas SEZ valdē savas partijas pārstāvi. Uz to Tālis Linkaits viņam pārmeta atpalicību par gadiem pieciem. “Valdes un padomes locekļus gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībās ieceļ konkursa kārtībā,” atbildēja ministrs. Izrādās, ka ne visos gadījumos. Kur pazudis JKP bezkompromisa tiesiskums?
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Ivars Bušmanis, Ingrīda Mičāne
