Hermanis pārliecina Zalcburgu otrreiz 0
Kritikas vērtējums – Alvja Hermaņa režijā tapusī Sera Herisona Bērtvisla opera “Gaveins” Zalcburgas festivālā ir ambicioza un drosmīga izrāde, kas liecina, ka arī turpmāk šā režisora vārdu Eiropas operteātros dzirdēsim arvien skaļāk.
Savā otrajā operas iestudējumā Zalcburgā, kas 26. jūlijā atklāja pasaulē ievērojamākā mūzikas un skatuves mākslas festivāla operas sadaļu, Alvis Hermanis drosmīgi iet brīvdomīga mākslinieka ceļu un uz klintī cirstās “Felsenreitschule” skatuves negaidīti pārvērš karaļa Artūra viduslaiku sāgu apokaliptiskā izdzīvošanas drāmā, kas risinās tuvā nākotnē pēc globālas ekoloģiskas katastrofas.
Pirms ķerties pie atsauksmju vētīšanas, jāteic, ka operas uzveduma radošais kodols – Alvis Hermanis un izrādes muzikālais vadītājs, diriģents Ingo Mecmahers – zināmā mērā riskēja vismaz divu iemeslu dēļ. Lēmums iestudēt šo operu bija straujš, tā “ielēca” festivāla programmā kā plāns “B”, aizstājot ungāru skaņraža Ģērģa Kurtāga operas pasaules pirmizrādi, jo autors gluži vienkārši nepaguva to sakomponēt noliktajā termiņā. Daudzos arī izbrīnu raisīja šīs puspiemirstās operas izvēle festivālā, kas veltīts dižgaru Vāgnera un Verdi jubilejām. Starp citu, karaļa Artūra sižeta līniju A. Hermanis savā ziņā turpinās 2017. gadā, kad iestudēs Vāgnera “Parcifālu” Vīnes Valsts operā.
Ar pastiprinātu uzmanību kritiķi sekoja jaunās “sapņu komandas” – Hermaņa un Micmahera – tandēma atkārtotam uznācienam Zalcburgā pēc abu triumfa pērn, iestudējot Bernda Aloiza Cimmermana operu “Zaldāti”. Šajā ziņā Austrijas izdevuma “Der Standart” apskatniece Ljubiša Tošica vērtē “Gaveinu” kā ambiciozu izrādi, kas, viņasprāt, neatpaliek no grandiozo “Zaldātu” modernisma gara pienesuma festivālā, cildinot izcilos solistus – baritonu Kristoferu Maltmenu (Gaveins) un soprānu Lauru Eikinu (Morgana Le Feja).
“The Telegraph” kritiķis Džons Elisons novērtē iestudējumu ar četrām no piecām iespējamām zvaigznēm un ir pārliecināts, ka Hermaņa (viņš ir arī izrādes scenogrāfs) vizuāli iespaidīgajam uzvedumam izdevies ierakstīties Eiropas mākslas “meinstrīmā”, lietojot līdz tam Bērstvisla inscenējumos neredzētu estētiku. “Felsenreitschule” plašās telpas transformētas tuvas nākotnes apokaliptiskā ainavā, kurā ekoloģiska katastrofa piespiedusi mūsdienu “artūriešus” sadurties ar pašu visprimitīvākajām dziņām, tostarp arī kanibālismu. [..] Līdzinoties pašam Boisam, Gevains pirmajā vakarā nogriež Zaļā bruņinieka galvu ar motorzāģi, galva ieripo orķestra bedrē, ieviešot negaidītu humora devu.”
Dereks Vēbers (“Klassikinfo.de”) novērtējis Hermaņa telpveides spējas, nodēvējot izrādi par “iespaidīgu” pasaules bojāejas teātri. Hermanis parādot “sabrukušu, uz galējībām tendētu, norietošu, perversu sabiedrību, bagātina šo pasaules gala vīziju ar cunami attēliem, kas sasaistās ar kataklizmisko mūziku pārspējošiem, vizionāriem attēliem: cilvēkiem pienācis gals, tikai māksla spēj pretoties šai sakāvei”.
Ernsts Naredi-Rainers (“Die Kleine Zeitung”) šo inscenējumu dēvē par vienlīdz spēcīgu līdzinieku sarežģītajai Bērstvisla mūzikai. “Hermanis ar priekšplāna un fona darbībām virtuozi apspēlē “Felsenreitschule” skatuves kopējo platību, liekot tai sabrukt impozantos video un iet bojā liesmās.”
Sausu pagalīti kritikas ugunskuram piemet “Salzburger Nachrichten” kritiķis Karls Harbs. Viņaprāt, Hermaņa un Mecmahera otrais Zalcburgas iestudējums neseko pirmā veiksmes pēdās. Savukārt Šveices radio un televīzijas kritiķe Mariela Kreisa no Zalcburgas “Gaveinam” pārmet pārāk augstu paceltu politiski “zaļo” rādītājpirkstu”, norādot, ka Hermaņa “aiz matiem pievilkto” risinājumu grūti sasaistīt ar teiksmas libretu. Tikmēr “Die Frankfurter Allgemeine Zeitung” kritiķis Kristians Vildhāgens atzīmē, ka iestudējuma spēcīgākie mirkļi ir, “kad tas izlaužas no attēlu un performanču priekšplāna lokiem”.
“Nachtkritik.de” kritiķis Tomass Rotšilds atzīst – jaunajā iestudējumā latviešu režisors atradis “savu Grālu” – savu patieso aicinājumu. “Tieši pirms desmit gadiem šis latvietis šeit, Zalcburgā, būdams avangardā, Rietumu kultūras industrijai piedāvāja savu grandiozo “Revidentu”. Starplaikā viņš, gluži kā viņa skatuves varonis Gaveins, veicis garu ceļojumu no subkultūras spēles laukumiem līdz lielākām skatuvēm Cīrihē, Ķelnē, Minhenē vai Berlīnē un “Felsenreit- schule” burgteātrī: lūk, to sauc par karjeru.”
“Gaveins” Zalcburgā būs skatāms vēl divreiz – 8. un 15. augustā.
