“Hermanim ir tiesības tā teikt” 25
Piektdien Eiropu pāršalca Hamburgas “Thalia Theater” izplatītā vēsts, ka starptautiski pazīstamākais latviešu režisors Alvis Hermanis ir nolēmis pamest darbu šajā teātrī, kur 2016. gada aprīlī pirmizrādi vajadzēja piedzīvot viņa iestudētajai izrādei “Krievija. Beigu spēles”, motivējot to ar protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem. Šī ziņa izsaukusi diskusiju vētru Vācijas medijos, debašu forumos un sociālajos tīklos. Par notikušo diskutē arī Latvijā.
“Hermanim ir tiesības tā teikt. Un ir drosme. Esmu pateicīgs viņam par sadumpošanos pret šā laika trakumu,” raksta kāds Vācijas teātra internetvietnes nachtkritik.de komentētājs, un viņam netrūkst domubiedru. Tikmēr, piemēram, izdevums “Die Welt” satraucas par “režisora rasistisko loģiku”, jo viņš uzskatot “visus bēgļus par potenciālajiem teroristiem”.
“Thalia Theater” ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu. Pēc izdevuma “Der Spiegel” datiem, teātris patvēruma meklētājiem nesen ziedojumu akcijās savācis 100 000 eiro, palīdz arī ar pārtiku un citos veidos. Teātra repertuārā ir arī lugas, kas ataino bēgļu sūro likteni un pārdzīvojumus. Piektdien “Thalia Theater” izplatīja paziņojumu, ka A. Hermanis atteicies turpināt sadarbību “politisku motīvu” dēļ.
Teātra direktors Joahims Lukss pauda izbrīnu un starp rindām nojaušamu sašutumu par latviešu režisora rīcību, novērtējot to kā izpausmi “dziļajai sašķeltībai, kas (attieksmē pret patvēruma meklētājiem) šobrīd valda Eiropā”, un “vēl nomācošāk un šokējošāk, ka tā skārusi arī kultūras jomu”. Vēlāk Alvis Hermanis nāca klajā ar paziņojumu (to publicējam pilnībā), ka lūdzis atcelt savu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ, norādot, ka “Thalia Theater” publiskos izteikumos bez viņa atļaujas manipulējis ar viņa privāto vēstuļu fragmentiem, kas izņemti no konteksta.
“Nevēlējos strādāt teātrī, kas sevi pozicionējis par bēgļu patvēruma centru. Neuzskatu viņus par politiskiem bēgļiem, jo visi tie miljoni, kas ieradušies Vācijā, ir to izdarījuši, šķērsojot Austriju,” skaidrojot savu lēmumu, LTV sestdien izteicās A. Hermanis. Viņš arī pauda, ka Latvijai nevajag uzņemt bēgļus, kuri nekontrolēti, nereģistrēti, bez dokumentiem iebraukuši Eiropas Savienībā: “Tas, ko šajos jautājumos domā sabiedrība un ko – politiķi, šobrīd ļoti atšķiras. Tā sekas mēs redzēsim turpmāko gadu laikā, kad Eiropā daudzviet notiks vēlēšanas.” Nesenajā intervijā “Latvijas Avīzē” režisors sacīja: “Pats būdams politnekorekts cilvēks, vienmēr esmu bijis pārsteigts, cik Vakareiropa ar savu politkorektumu tālu aizspēlējusies. Pašreizējā politika ilgtermiņā ir kolektīva Eiropas pašnāvība.”
Tagad pēc notikumiem saistībā ar Hamburgas “Thalia Theater” no reakcijas lielajos Vācijas internetmedijos nojaušams, cik ļoti Hermanis ar savu uzdrīkstēšanos ir saviļņojis Vācijas sabiedrību. “Osnabrücker Zeitung” norāda, ka režisoram esot “problēmas ar atvērtības un tolerances” izpratni. “Deutschlandradio Kultur” komentētājs Mihaels Lāge domā, ka arī pats Hermanis, kad viņš 90. gadu sākumā devās veidot karjeru uz Rietumiem, nav bijis “nekas cits kā bēglis, tikai augstākā līmenī”. Interneta diskusijās nedēļas nogalē netrūka viedokļu, kas atbalsta “Hermaņa cīņu pret vācu pārprasto humānismu”, tādu, kas pauž cieņu pret viņa personīgo izvēli, vērtējot to kā godīgu un drosmīgu. Citi teic, ka izprot viņa bailes par savas ģimenes drošību, bet ne argumentāciju kopumā. Tomēr izskatās, ka ir piepildījies arī “Frankfurter Rundschau” (FR) komentētāja Ulriha Zaidlera prognozētais, ka nu pār dumpīgo režisoru velšoties “dubļu straume”. Izskan, ka ar savu “izlēcienu” Hermanis simboliskā nozīmē sev “aizcirtis durvis” uz Vācijas teātra pasauli. Viņa iestudējumi esot jāizņem no repertuāra.
“No vienas puses šķiet, ka Hermani varētu tikai apsveikt kā cilvēku, kurš publiski pauž savu viedokli un kuram nav ne mazākās bailes to izdarīt, bet šai situācijai ir arī otra puse,” aģentūrai LETA paudusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Viņa uzsvēra, ka Hermanis tomēr atrodas Vācijā, kur viņam laipni piedāvāts darbs, kuru viņš arī veiksmīgi veic, vairodams savu mākslinieka popularitāti, slavu un materiālos ienākumus, kas tam nāk līdzi. “Līdz ar to kaut kādā veidā, nebūdams Vācijas pilsonis, Hermanis ir persona no ārzemēm, kurš Vācijā atrodas ne tikai tādēļ, ka tā piedāvā interesantu darbu, kāds, iespējams, nebūtu pieejams Latvijā, bet acīmredzot arī ievērojamākus ienākumus nekā Latvijā,” sacīja teātra kritiķe. “Līdz ar to Hermaņa rīcība šķiet nedaudz dīvaina. Tāpat šķiet, ka Vācija diez vai mainīs savu politiku, pateicoties šai Hermaņa aktivitātei. Tas liekas pat nedaudz komiski, kaut arī varu stipri kļūdīties.”
Jāpiebilst, ka rīt Parīzes “Opéra Bastille” pirmizrādi piedzīvos Hektora Berlioza operas – dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” iestudējums A. Hermaņa režijā, kur galveno lomu dziedās slavenais vācu tenors Jonass Kaufmans.
Publisks paziņojums
Vai saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu?
“Thalia Theater” intendants savu apgalvojumu izteica, manipulējot ar teikumiem, kas tika izņemti no manu privāto vēstuļu konteksta (neprasot man atļauju).
Esmu lūdzis atcelt manu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ. Pašlaik strādāju Parīzē un dzīvoju tajā pašā pilsētas daļā, kurā notika masu slaktiņš. Ikdienas dzīves sajūta šeit ir kā Izraēlā. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopienas cilvēki ir pirmie, kas pamet šo pilsētu. Mums visapkārt ir apdraudējums un bailes. Tas, kas šeit notika pirms divām nedēļām, ir bijusi trauma mums visiem. Esmu septiņu bērnu tēvs un neesmu gatavs strādāt atkal vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā. Kā zināms, tie, kas piedalījās 9/11 (teroristu uzbrukums ASV 2001. gada 11. septembrī. – Red.), arī nāca no Hamburgas, starp citu.
Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība mainīja bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tātad cena, kas tika samaksāta, lai beidzot atzītu saikni starp imigrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu cilvēku nāve Parīzē.
Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? Pēc sarunas ar “Thalia Theater” cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?
Nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki par lielākās daļas eiropiešu uzskatiem. Mēs neatbalstām šo entuziasmu atvērt Eiropas robežas nekontrolētai imigrācijai.
Jo īpaši Austrumeiropā mums nav saprotama šī eiforija. Vai tiešām jūs domājat, ka visi 40 miljoni Polijas iedzīvotāju, piemēram, ir neonacisti un rasisti?
Alvis Hermanis
