Hermaņa dārgais kino, cīņa par daudzmiljonu pasūtījumu un pleķis uz Gulbja uzvalka. Nedēļas notikumu apskats 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pleķis uz uzvalka
Pavisam negaidīti apdraudējuma zonā ir nonācis SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kuram prokuratūra esot uzrādījusi apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā.
Pārsteigums tāpēc, ka nodarījums nācis gaismā desmit gadus pēc kriminālprocesa uzsākšanas.
“Kempmayer” saistību pārņēmēja kompānija “Hannu Digital” ciparu televīzijas projektā esot iesaistīta mākslīgi, un prokuratūras ieskatā Gulbis ir viena no personām, kas izmantojusi “Lattelecom” (tagadējais “Tet)” īpašnieku un padomes uzticību, nodarot zaudējumus 7,6 miljonu eiro apmērā.
Atceroties, kā 2007. gadā viesnīcā “Latvija” tolaik jaunais “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis demonstrēja digitālās interaktīvās televīzijas priekšrocības, jāatzīst, ka tas bija tālredzīgs lēmums, kas telefonistu pārvērta par televīzijas operatoru un satura radītāju.
Tas pelnīti nospodrināja Gulbja uzvalku.
Taču, izrādās, tajā pašā 2007. gadā uzņēmums “Hannu Pro” nopirka “Kempmayer Media Latvia” un pārsauca to par “Hannu Digital”. SIA “Hannu Digital” atbrīvojās no Šķēles kā 10,4 miljonu ASV dolāru kreditora, veicot kredīta restrukturizāciju.
Digitālās televīzijas lieta būtībā ir mākslīga šī projekta sadārdzināšana, tehnoloģiju iegādē izmantojot ofšorus.
“Tet” padome steigšus noalgojusi starptautisku kriminālistikas firmu, kurai līdz 1. decembrim jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi. Ja ekspertu atzinums liecināšot par krimināliem nolūkiem un darbībām, “tad neapšaubāmi mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš”, paziņojis uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, bet līdz tam padome Gulbi no amata neatstādinās.
Jaunā konservatīvā partija atcerējusies savas tīrās slotas funkcijas un jau aicina ekonomikas ministru vērtēt SIA “Tet” vadības darbu, lasi, lemt, vai nav atlaižams jau agrāk.
Pat ja pēc pāris gadiem prokuratūras apsūdzība nebeigsies ar notiesājošu spriedumu Gulbim, jau tagad skaidrs, ka līdz šim top101.lv ar 89 punktiem no 100 iespējamiem novērtētā korporatīvā pārvaldība varbūt novērtēta par augstu un pleķis no spožā uzvalka nebūs nomazgājams.
Pārsteigums. Cena par augstu reputāciju
Daļai kultūras cienītāju bijis pārsteigums par Jaunā Rīgas teātra (JRT) paziņojumu, ka jāmaksā 50 eiro par iespēju skatīties šā teātra pandēmijas laika produktu un Alvja Hermaņa debiju kinorežijā – mākslas filmu “Aģentūra” desmit sēriju garumā, ko no 27. novembra rādīs interneta platformā “agentura.jrt.lv”.
Seriālu pēc nopirkšanas varēs skatīties 50 dienas jebkurā laikā un no jebkuras ierīces neatkarīgi no skatītāju skaita.
Pēc paša teātra paustā, tas ir “tikai divu teātra izrāžu biļešu cenā” un, kā “Latvijas Avīzei” atzina JRT pārstāve Inga Liepiņa, JRT pārliecība bijusi, ka šis nav klasisks kino produkts, bet gan teātra mākslas darbs, kurā tiks piedāvāts baudīt visu JRT aktieru sniegumu.
Daži sociālajos tīklos teic, ka šāda cena par seriālu ir pārāk augsta un salīdzina to ar filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas “Netflix” cenām (tam zemākā mēneša abonēšanas maksa 7,99 eiro).
Taču šajā gadījumā teātris un tā mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis būtībā pārdod savu ilgu gadu gaitā ar izcilu māksliniecisko sniegumu nopelnīto reputāciju, pamatoti cerot uz auditorijas uzticību un solidaritāti.
Hermanis intervijā žurnālam “Ir” teicis: “Mēs tēmējam uz savu publiku, kas pieradusi pie mūsu domu gājiena, pie mūsu humora un aktieru spēles veida.”
Jācer, ka to novērtēs latviešu kultūras baudītāji un viņu aktivitāti neietekmēs viena no pandēmijas pirmā viļņa negatīvajām blaknēm kultūrā – daudzo “zoom” projektu rezultātā izveidojusies pārliecība, ka internetā visam jābūt par ļoti lētām cenām vai arī vispār par brīvu. JRT seriālu finansēja no saviem resursiem, un, protams, ir svarīgi vismaz kaut cik atpelnīt tajā ieguldīto.
Prieks. Te ir darbs! Gaida ne tikai karotājus
Pandēmijas laikā, kad daudzus atkal māc neziņa par savu nākotni esošajā profesijā, it īpaši, ja tā saistīta ar tādām jomām kā tūrisms vai izklaide, Nacionālie bruņotie spēki uzsākuši kampaņu, lai iekārdinātu cilvēkus sākt interesēties par militāro karjeru.
No paziņojumiem izriet, ka gaidīti tiek ne tikai karotāji, bet “dažādu jomu speciālisti, piemēram, mehāniķi, inženieri, sagādes un informāciju tehnoloģiju speciālisti un citi”.
Turklāt “militārajā dienestā ir gaidīti gan cilvēki, kuriem jau ir izglītība un profesija, gan tādi, kuriem tādas vēl nav, bet viņi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas”. Kopumā Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos esot pieejamas darba vietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņiem 170 dažādās specialitātēs. Atalgojums – sākot no 900 eiro uz rokas, kā arī sociālās garantijas.
Sociālajos tīklos aizsardzības ministrs Artis Pabriks, reklamējot šo iespēju, bija paguvis apsolīt darbu pat karikatūristam, kurš piedāvājās “zīmēt pretējās puses ģenerāļus, tādējādi demoralizējot ienaidnieka karaspēku”. Tomēr skaidrs, ka ar zīmēšanu vien armijai nepietiks.
Strīds. Cīņa par daudzmiljonu pasūtījumu
Vairāk nekā desmit gadus ilgusī diskusija par depozītsistēmas ieviešanu beidzot nonākusi finiša taisnē – tā sāks darboties 2022. gada 1. februārī.
Atlicis pats galvenais – Valsts vides dienestam (VVD) jāizraugās šīs daudzmiljonu vērtās sistēmas ieviesējs jeb operators, kam tiesības tiks piešķirtas uz septiņiem gadiem.
Konkursā pieteikušies divi – jūnijā dzērienu ražotāju izveidotais “Depozītsistēmas iepakojuma operators” (“DIO”) un “Nulles depozīts”, ko šogad septembrī nodibināja “Zaļā josta”, Latvijas Tirgotāju asociācija un vēl vairāki dalībnieki.
Tuvojoties lēmuma pieņemšanas brīdim, plašumā vēršas strīds par to, kurš būs depozīta sistēmas operators – publiskajā telpā izskan te vienas, te otras puses argumenti, kāpēc viens ir labāks par otru. Nonācis pat tiktāl, ka “DIO” pārmet konkursa rīkotājam iespējamu nelikumīgu darbību par labu otram pretendentam “Nulles depozīts”.
VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga piektdien paziņoja, ka “DIO” atbilst konkursa nosacījumiem, savukārt “Nulles depozīts” sniedzis nepatiesu informāciju un tā pieteikumu izvērtēs neatkarīgi juristi.
Ilgi nebija jāgaida – jau pēc pāris stundām “Nulles depozīta” vadītājs Arnis Salnājs pārmeta VVD ģenerāldirektorei nekompetenci un neprofesionalitāti, izplatot nepatiesu informāciju par viņa vadītā uzņēmuma pieteikumu.
Salnājs aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēšanā piesaistīt nevalstiskās organizācijas, jo VVD esot pakļāvies lielo ārvalstu korporāciju spiedienam. Kāda būs ministrijas reakcija uz notiekošo un kad tiks pieņemts galīgais lēmums operatora izvēlē, laiks rādīs, taču šobrīd skaidrs, ka konkursam jābūt caurspīdīgam, bez mazākās aizdomu ēnas. Pretējā gadījumā apdraudēta var būt daudzmiljonu sistēmas ieviešanas nākotne.
Aizdomas. Nilam nebūs viegli izvairīties
Līdzīgi kā bijušais grieķu “Zelta rītausma” partijas vadītājs Joannis Lagos turpina baudīt Eiroparlamenta (EP) deputāta imunitāti un netiek saukts pie atbildības, arī “Saskaņas” politiķis Nils Ušakovs vēl ir brīvgaitā Briselē.
Taču tas nevilksies ilgi. EP Juridiskā komiteja saņēmusi LR prokuratūras iesniegumu par Ušakova izdošanu un vērtē to.
Kā zināms, bijušais Rīgas mērs tiek apsūdzēts par nelegālas noklausīšanās ierīces glabāšanu darbavietā.
Iepriekšējā Eiroparlamenta piecu gadu pilnvaru laikā tika saņemts 61 iesniegums par deputāta izdošanu valstu tiešībsargājošām iestādēm un 55 gadījumos tika nobalsots pozitīvi.
Gan Latvijas eiroparlamentāris Roberts Zīle, gan Inese Vaidere balsošot par Ušakova izdošanu, kā viņi esot darījuši arī virknē līdzīgu pieprasījumu.
Dīvaini, bet ilggadējam Rīgas pilsētas vicemēram Andrim Amerikam nāksies balsot par. Saistībā ar attālināto darba režīmu lēmuma pieņemšana var aizkavēties, taču acīmredzot Ušakovs būs Rīgā ap pareizticīgo Ziemassvētkiem nākamā gada pirmajos datumos.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Anita Bormane, Sandra Dieziņa, Egils Līcītis, Māris Antonevičs
