Heraldika 21. gadsimtā Latvijā 0
Līdz 12. decembrim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Latvijas heraldika. Kurzeme, Zemgale 1996. – 2015.”. Divi mākslinieki, kuri strādā šajā retajā un sarežģītajā nozarē, Ilze Lībiete un Juris Ivanovs nodevuši skatītāju vērtējumam savus darbus.
Svešvārdu vārdnīcā rakstīts, ka heraldika ir mācība par ģerboņiem, ģerboņu izveidošanu, iztulkošanu un pētīšanu. Heraldikai tagadējās Latvijas teritorijā ir sena vēsture, jo katrai nopietnai muižnieku dzimtai bija savs ģerbonis, kuru varbūt ar nelielām izmaiņām un papildinājumiem lietoja gadsimtiem. Tas rotāja namu fasādes, vēstuļu papīrus un aploksnes, arī vitrāžas sabiedriskās celtnēs, pilīs un baznīcās. Arī vairākiem latviešu izcelsmes turīgiem pilsoņiem bija savs ģerbonis. Izstādē apmeklētāji var iepazīties ar tiem ģerboņiem, kas radīti pēc neatkarības atjaunošanas, ne tikai pagastiem, novadiem, iestādēm, bet pat atsevišķām dzimtām. Strādāt šajā jomā ir sarežģīti, jo jāzina izvēlētā objekta vēsture, kas vislabāk to raksturo, zīmējums jāveido pēc īpašiem heraldikas noteikumiem. Mākslinieka radītajam ģerbonim jābūt tādam, lai tas pārliecinoši reprezentētu pilsētu, novadu, pagastu vai ko citu, kam tas veltīts. Ģerboņa pamatā ir vairogs, bet šis vairogs jāsadala vairākos laukumos, katram laukumam jālieto sava krāsa. Paskatoties uz izstādē redzamajiem ģerboņiem, liekas, ka tas ir tik vienkārši, bet, lai parādītu šo vienkāršību un reizē arī saskaņu un heraldikas likumu ievērošanu, vajadzīga pacietība, nesteidzība un darba mīlestība. Daudzu izstādē redzamo darbu autors ir Juris Ivanovs, kurš šajā jomā strādā jau teju divdesmit piecus gadus un tāpēc arī tiek dēvēts par šīs mākslas dižmeistaru. Izstādē redzami arī Ilzes Lībietes darbi. Viņi ir arī dzīvesbiedri. Un tas daudz palīdz radošajā procesā, kad vajadzīgs padoms vai draudzīga kritika. Izstādē bez oriģināliem darbiem redzams arī darba process, kā izkristalizējas ideja, to parāda daudzās skices. Jau no seniem laikiem bija zināmi apriņķu un parasto pilsētu ģerboņi. Īsta Latvijas ģerboņu kā pilsētu, tā apriņķu skate ir Brāļu kapos “ģerboņu sienā”. Šajā izstādē ir redzami vairāku latviešu ģimeņu ģerboņi, starp tiem Vairas Vīķes-Freibergas, Māra Gaiļa un citu ģerboņi, kuri tāpat kā pilsētu, pagastu un novadu ģerboņi ir valsts institūciju apstiprināti un viņi tos ar pilnām tiesībām var lietot pēc saviem ieskatiem. Arī vairākas sabiedriskas organizācijas, piemēram, Latvijas Piļu un muižu asociācija, biedrība “Jāņa loža”, “Pie zobena” u. c. ar mākslinieku izdomu ir tikušas pie saviem ģerboņiem. Pat Valmieras Valsts ģimnāzija var lepoties ar savu ģerboni, tāpat Latvijas Republikas prokuratūra u. c. organizācijas. Šādas izstādes nemēdz būt bieži, jo ir ilgs un darbietilpīgs process, lai šos darbus radītu. Arī grafiķa ekslibrista darbs nav viegls, prasa izdomu, bet ģerboņu radīšana ir daudz grūtāka, zīmējumam jābūt lakoniskam, pārliecinošam. Mākslinieki nav izmantojuši kādas pilsētas vai pagasta ģerboņus, tos pārveidojot vai pielabojot. Ir radušās daudzas jaunas pilsētas, tām visām ir vajadzīgi ģerboņi. Vai tie ieies apritē, to rādīs nākotne.
