“Zemniekiem vajadzētu vienkārši pastudēt uzņēmējdarbības pamatus!” Danusēvičs skaidro, kā veidojas piena cena veikalos 174
Piena cena veikalos vidēji ir 0,8eiro līdz 1 eiro par litru, tā ir cena ar PVN, tātad – veikalā šī cena ir 80 centi pirms valsts uzliktā nodokļa. Kas paliek – 30 centi pa vidu – piens no zemnieka jāaizved pie pārstrādātāja, jāiepilda pudelēs, jāaizved uz veikalu, jāieliek plauktā un jāpārdod cilvēkam. Būtu labi, ka zemnieki pastudētu vismaz uzņēmējdarbības pamatus vai atnāktu aprunāties, šādu viedokli par valstī valdošo piena krīzi TV24 raidījumam “Dienas personība ar Veltu Puriņu” izteica Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Konfrontācija ir pilnīgi lieka. Zemnieki saņem turklāt dažādas dotācijas – gan no ES, gan no valsts, bet tirgotāji nekādas dotācijas par pārdošanu nesaņem, norāda Danusēvičs.
Ja runājam par aktivitātēm, tad tikko, piemēram, tīkls “Maxima” uzsācis akciju “Latvijas pienam būt”, kur ar pārstrādātājiem vienojies par zemākām piegādes cenām, līdz ar to šie produkti būs plauktā lētāki, stāsta Danusēvičs.
“Protams, ir atsevišķi gadījumi. Zemnieki bija ielikuši Zemkopības ministrijas operatīvajā darbības grupas čatā, ka “Straupes piena” kefīrs “Rimi” maksā 2.38 eiro, bet tas ir jāskaidro konkrētam tirgotājam, kāpēc tāda cena. Viens iespēja ir tāda, ka produktu maz pērk, tas ilgi stāv plauktā, plaukta vieta kaut ko maksā, līdz ar to piecenojums ir lielāks, lai kompensētu izmaksas,” skaidro Tirgotāju asociācijas prezidents.
LTA prezidents norādījis, ka piena ražotājiem neviens netraucē pašiem braukt un īrēt tirdzniecības vietas, lai realizētu savu produkciju par izdevīgākām cenām, tomēr tādā gadījumā ražotājiem pašiem jārēķinās ar papildu pienākumiem, piemēram, transporta izdevumiem, fasēšanu, čeku noformēšanu, un tamlīdzīgi.
Šmits: Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē
Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS). “Laikam būs jārīkojas pašai valdībai,” teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.
Vienlaikus Šmits atzīmēja, ka līdz šim gan piena pārstrādātāji, gan arī piena ražotāji ir kategoriski attiekušies no šāda risinājuma, izvēloties svārstīgās cenas, lai varētu vairāk nopelnīt, kad cena ir augsta. “Ja atsakāmies no ilgtermiņa līgumiem, tad nav īsti korekti katru reizi [kad cena būtiski samazinās] nākt pēc papildu finansējuma,” uzsvēra Šmits.
Tāpat ministrs pauda, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu “kalniņi” ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.
“Karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija. Kaut kad šī situācija, protams, iztaisnosies,” sacīja Šmits.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai cenu kritums piena nozarē ir mēneša parādība, divu vai trīs.
“Ja tā ir mēneša vai pat divu mēnešu parādība, tā tiks pārdzīvota. Šādi notikumi lauksaimniecības nozarē notiek ar regularitāti reizi piecos gados. Ja šī krīze ieilgs, mums būs jārūpējas par to, lai mums ir pietiekami piena resursi piena pārstrādei un attiecīgi eksportam. Tad būs ārkārtas lēmumi,” teica ministrs, piebilstot, ka šobrīd cenu kritums ir divas nedēļas un divas dienas, kamēr pagājušā gada beigās piena cena bija sasniegusi Latvijas visu laiku augstāko cenu.
