Henkuzens un Mūrmane-Umbraško nesaskata savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos konstatētajās nepilnībās 26
Bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens un bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško nesaskata savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos konstatētajās nepilnībās.
Šādu nostāju abas bijušās amatpersonas pauda piektdien notikušajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, kas tika rīkota, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.
Komisijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) abām personām jautāja, vai tās uzskata, ka “ir vainīgas pie visa tā, kas noticis saistībā ar vakcīnu iepirkumiem”. Mūrmane-Umbraško lūdza deputātu precīzāk noformulēt jautājumu, jo vakcīnu iepirkumi un piegādes sastāv no daudziem procesiem. Valainis savukārt norādīja, ka “no veselības ministra retorikas un presē paustā, šobrīd jūs esat atbrīvota no amata par to, ka ir pieļautas kļūdas stratēģiskajos iepirkumos”.
Bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre šajā saistībā precizēja, ka netika atbrīvota no amata, bet gan rotēta uz citu amatu, vienlaikus atzīstot, ka tajā, ka vakcīnas netika piegādātas, savu vainu nesaskata.
Arī Henkuzens sacīja, ka savu vainu nesaskata un plāno pārsūdzēt viņam piemēroto disciplinārsodu. Šādu nostāju bijusī amatpersona pamatoja ar faktu, ka ne ZVA direktora, ne arī vakcīnu pret Covid-19 darba grupas, kuru Henkuzens vadīja, darba un pienākumu aprakstā nav punkta, kas norādītu, ka viņam jāveic vakcīnu iepirkumi.
Sēdē deputāts Valērijs Agešins (S) lūdza nosaukt vakcīnu savlaicīgas neiegādāšanās iemeslus un atbildēt uz jautājumu, vai abas personas neizjuta Ministru kabineta locekļu spiedienu, pieņemot vai nepieņemot attiecīgos lēmumus.
Mūrmane-Umbraško argumentēja, ka nesavlaicīgas vakcīnu iepirkšanas nebija. “Faktiski Latvija pievienojās Eiropas Savienības (ES) kopējam iepirkumam. ES veidoja kopējo grozu, un visas tās vakcīnas, kas bija grozā, arī nolēma iegādāties,” skaidroja bijusī amatpersona.
Pēc viņas paustā, pastāvēja atšķirības dalībvalstu vakcīnu portfeļos, tomēr galvenais mērķis bijis iepirkt konkrētu apjomu devu, lai panāktu 70% pieaugušo vakcināciju pret Covid-19. Tādā veidā arī tika veidots vakcīnu portfelis, turklāt, kā norādīja Mūrmane-Umbraško, nesavlaicīgums veidojās nevis pašu iepirkumu dēļ, bet gan ražotāja saistību nepildīšanas rezultātā.
Kā jau tas vairākkārt ir pausts publiskajā telpā, ražotājs “AstraZeneca” nespēja pildīt līgumā noteiktās saistības, kā rezultātā Eiropas Savienība vērsusies tiesā.
Savukārt, vaicāta par potenciāli izjustu spiedienu no Ministru kabineta locekļiem, bijusī amatpersona atbildēja, ka “nevar apliecināt, vai tāds būtu izjusts”.
Henkuzens turpretim vērsa uzmanību uz faktu, ka vakcinācijas stratēģijas īstenošana ir ZVA neraksturīga un neatbilstoša funkcija. “Man tika uzdots vadīt darba grupu, lai gan ZVA iepriekš, piemēram, gripas vakcīnu iepirkumus neveica,” stāstīja bijušais ZVA direktors, papildinot, ka viņam doto uzdevumu vidū bija loģistikas posma organizēšana līdz vakcinācijas kabinetam, kā arī vakcinācijas fakta reģistrēšana un ziņošana par blaknēm.
Savukārt par Ministru kabineta sēdē pausto informāciju, kas it kā esot bijusi maldinoša, Henkuzens argumentēja, ka tas bijis viņa personīgais viedoklis, ko nevarot uztvert kā gala lēmumu.
Arī bijušais ZVA direktors norādīja, ka galvenā problēma bijusi ražotāja saistību nepildīšana. Turklāt, pēc viņa sacītā, bija arī citi ražotāji, kuru piegādes aizkavējās, līdz ar ko “vakcinācijas ātrums ir atkarīgs no piegādēm”. Arī Henkuzens spiedienu neesot izjutis.
Agešins abiem iztaujātajiem vaicāja, kādas, viņuprāt, bijušas vakcinācijas plānošanas procesa pieļautās nepilnības, un “kurš ko tieši piedāvāja likt vakcinācijas plāna pamatā, kurš un kādā daudzumā piekrita pirkt vienu vai otru vakcīnu”.
Mūrmane-Umbraško sacīja, ka nevar konkrēti atbildēt uz šo jautājumu, turklāt šāda informācija jau ir pausta Saeimas rīcībā esošajos dokumentos. Tāpat bijusī amatpersona atzīmēja, ka “šis nebija viena cilvēka lēmums – tā bija operatīva darba grupa, kas sanāca un lēma, kuras vakcīnas pirkt kādos apmēros”.
“Jūs mēģināt no manis izdabūt viena cilvēka uzvārdu, bet tas bija koleģiāls lēmums,” piebilda bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre.
Savukārt Henkzuens, atbildot uz šo jautājumu, sacīja, ka, viņaprāt, vakcinācijas procesam vajadzēja sākt gatavoties laicīgāk – jau vasarā. Tāpat arī, viņaprāt, bija jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi. Saskaņā ar Henkzuena pausto, sākotnēji tika izveidota desmit cilvēku darba grupa, tomēr visas šīs personas paralēli veica savus ikdienas pienākumus. Tāpēc, pēc viņa paustā, arī turpmāk būtu jāņem vērā, ka šādiem projektiem jānovirza pilna laika cilvēki, kas var darboties tikai ar šo uzdevumu.
Tāpat Henkuzens pievienojās bijušajai Veselības ministrijas valsts sekretārei, norādot, ka vakcīnu iepirkumi izrietēja no koleģiāliem lēmumiem. “Nevarēšu piekrist, ka vakcinācijas darba grupa pilnībā pieņēma lēmumus par vakcīnu iepirkumiem,” atzīmēja bijušais ZVA direktors, piebilstot, ka arī vēlāk, mainoties ministriem, šīs darba grupas uzdevums tika precizēts uz vakcinācijas procesa īstenošanu.
Šajā kontekstā Valainis jautāja Mūrmanei-Umbraško, vai tādējādi sanāk, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir maldinājis sabiedrību, sakot, ka rotējis viņu zemākā amatā “sakarā ar šiem iepirkumiem”. Tāpat deputāts pauda personīgo viedokli, ka Mūrmanei-Umbraško nebūtu vajadzējis atstāt amatu.
Bijusī valsts sekretāre savukārt atzīmēja, ka disciplinārlietas komisija rosināja viņai izteikt rājienu, jo attiecīgā darba grupa nebija oficiāli noformēta un strādāja bez rakstiskiem pierādījumiem. Vienīgais disciplinārsods, ko amatpersona esot saņēmusi un jau apstrīdējusi tiesā, bijis rājiens.
“Otrs bija veselības ministra paša izvēle, ka es nevaru turpināt darbu valsts sekretāra amatā, un, kā jūs zināt, civildienestā strādājošiem cilvēkiem nav tiesību uz amatu, viņiem ir tiesības uz civildienestu, un, protams, var rosināt cilvēku rotēt, to arī pamatojot. Bet, tā kā šajā rotācijas rīkojumā pamatojuma, kādēļ es tieku rotēta, nebija – to visu ministrs pauda tikai publiski -, tad es arī izvēlējos nedoties uz Veselības inspekciju,” skaidroja Mūrmane-Umbraško, papildinot, ka, viņas ieskatā, tas bija ievērojams pazeminājums amatā, līdz ar ko viņa izvēlējās beigt civildienesta attiecības.
Valainis arī vaicāja, vai vakcīnu iepirkumu procesā iesaistījās politiskas amatpersonas un vai komunikācija notika tikai valdības sēdēs.
Pēc Mūrmane-Umbraško sacītā, diskusijas bija tikai Ministru kabinetā un ar bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP). Tāpat bijusī amatpersona norādīja, ka valdībā diskusijas par vakcināciju sākās ļoti vēlu – tikai novembrī, un līdz tam brīdim ar šo jautājumu strādāja tikai Veselības ministrija.
Tāpat, pēc bijušās Veselības ministrijas valsts sekretāres sacītā, lielā darba apjoma dēļ, kas saistās ar rudenī pieaugušo Covid-19 slimnieku skaitu, šim procesam tika lemts piesaistīt tieši ZVA, jo Slimību profilakses un kontroles centrs, tāpat kā Nacionālais veselības dienests, tobrīd bija daudz aizņemtāks ar uzdevumiem, kas tieši saistīti ar epidemioloģisko situāciju.
Henkuzens savukārt atklāja, ka Viņķele piedalījās tikai atsevišķās darba grupas sēdēs – īsi pirms vakcinācijas procesa sākšanas. Turklāt šajās sēdēs ticis spriests par vakcīnu sadali un pirmajām nedēļām, nevis vakcīnu portfeli vai iepirkumiem, kamēr komunikācija ar politiskajām amatpersonām ārpus Ministru kabineta sēdēm nenotika, sacīja bijušais ZVA direktors.
Tāpat Henkuzens atzīmēja, ka disciplinārsods attiecināts uz vienu no vairākām iepirkuma epizodēm, kur dienu iepriekš Eiropas Komisija esot paziņojusi par papildu pieejamām devām, tomēr lūgusi atbildi sniegt tajā pašā dienā. Attiecīgās dienas vakarā bijušajam ZVA direktoram esot bijusi telefonsaruna ar Viņķeli, kuras laikā saprasts, ka nekas nav izdarīts, tāpēc tobrīd bijusi nepieciešama ātrā rīcība, lai nepazaudētu piedāvātās devas.
Henkuzens esot teicis Viņķelei, ka devas iegādātas 1,9 miljoniem iedzīvotāju, līdz ar to papildu devu iegāde ir drīzāk politisks lēmums. Savukārt, runājot par epizodi, kur Henkuzens esot sniedzis nekorektu informāciju Ministru kabinetam sakarā ar vakcīnu iepirkumiem, bijusī amatpersona norādīja, ka šāda informācija bija jāsniedz Nacionālajam veselības dienestam, tomēr, “labu gribēdams”, viņš pats sniedzis šo informāciju.
Valainis sēdē arī pieļāva, ka VM ir maldinājusi sabiedrību saistībā ar pārbaudēm par vakcīnu iepirkumiem. “Atbildība par šo, ja mēs skatāmies valsts pārvaldes uzbūvē un iekārtas izveidē, ir pavisam citai iestādei, par kuru vispār mēs esam ļoti maz runājuši. Kaut kādu iemeslu dēļ mums ir ierēdņi, kas ir metušies iekšā visā šajā iepirkumu veikšanā un pasūtījumu formulēšanā, un tagad par šo iniciatīvu tiek sodīti,” argumentēja deputāts.
“Savā ziņā man rodas iespaids, ka tiek novirzīta uzmanība no patiesajiem vainīgajiem,” pieļāva Valainis.
Politiķis sēdē jautāja, vai veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir maldinājis sabiedrību, sakot, ka “viņš ir rotējis Mūrmani-Umbraško zemāk sakarā ar šiem iepirkumiem”.
Henkuzens savukārt norādīja, ka par citu valstu pieredzes izvērtēšanu vakcīnu portfeļa izveidē viedoklis būtu jāprasa Nacionālajam veselības dienestam, kam ir koordinējoša loma šajā procesā. “Manā fokusā bija procesa koordinēšana Latvijā,” sacīja bijušais ZVA direktors, papildinot, ka aģentūra nekad iepriekš arī nebija strādājusi ar iepirkumiem.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka vadošā valsts institūcija šajā jautājumā ir Veselības ministrija, kas arī organizē darbu šajā jomā. Otrkārt, prokurors atzīmēja, ka “vakcīnas pašas par sevi nepasūtījās – to darīja kāds konkrēts cilvēks, līdz ar to ir jājautā šim cilvēkam, uz kāda pamata šāds vakcīnu daudzums tika pasūtīts tādā apmērā vai drīzāk kāpēc netika pasūtīts viss apjoms, kas tika piedāvāts”.
Tāpat Bērziņš aicināja ņemt vērā šīs situācijas cēloņus un vērtēt arī amatpersonu spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par šiem lēmumiem. “Zināmā mērā amatpersonas visu laiku tiek kontrolētas, it sevišķi, kas attiecas uz iepirkumu procedūru,” norādīja prokurors, argumentējot, ka tādējādi var rasties situācijas, kad “tas rada amatpersonām bailes uzņemties kaut kādus lēmumus, kas atbilst tā brīža situācijai”.
Analizējot šo situāciju, prokuroram radusies sajūta, ka vakcīnu iepirkums bijis “viens no daudziem, kas ir darba kārtībā” vai “jebkādu citu nepieciešamo preču iepirkums”, kas ir vērtēts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā jebkurš cits iepirkums, “neņemot vērā to, ka valstī valda pandēmija”.
Līdz ar to Bērziņš neizslēdz iespēju, ka potenciāli amatpersonām netika doti pietiekami signāli par šīs situācijas neierastumu.
Jau vēstīts, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ierosināja disciplinārlietu pret Henkuzenu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
Disciplinārlieta tika ierosināta, jo Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo “Pfizer/Biontech” vakcīnas papilddevu skaitu. Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no “Pfizer/BioNTech”, nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi.
Pēc disciplinārlietas izskatīšanas Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā, taču šī disciplinārsoda izpildi plānots sākt no dienas, kad viņš atgriezīsies no bērna kopšanas atvaļinājuma.
Henkuzens aģentūrai LETA rakstiskā atbildē gan norādījis, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības “tālākās instancēs”.
Tāpat ziņots, pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz amatu Veselības inspekcijas vadībā bija iecerēts aizrotēt Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.
