Helmuts Bēķis: Prostatas vēža politika Latvijā – sagaidīt metastāzes un tad sākt ārstēšanu 19
Autors: fonda “Movember Latvija” vadītājs Helmuts Bēķis
Vai Latvijai ir vajadzīgi vīrieši darbspējīgā vecumā? Šāds jautājums varbūt nešķiet loģisks, tomēr rodas, joir cieši saistīts gan ar demogrāfiskās situācijas īpatnībām, gan pašreizējo valsts politiku Latvijā visizplatītākās onkoloģiskās saslimšanas vīriešiem –prostatas vēža ārstēšanā.
Latvijā ik gadu ar prostatas vēzi vidēji saslimst vairāk nekā 1200 vīriešu (inforgrafikas). Prostatas jeb priekšdziedzera veselība ir viens no kvalitatīvas vīrieša dzīves stūrakmeņiem.Būtiskākais, ar ko mēs atšķiramies no Eiropas Savienības valstīm, ir tas, ka ielaisto gadījumu skaits tajās ir ap 10%, bet Latvijā – joprojām ap 25%. Situāciju diezgan dīvainu padara tas, ka jaunākās paaudzes medikamenti/kvalitatīva ārstēšana tiek piedāvāta tikai tad, ja pacientam sākušās metastāzes.
Šāda politika nozīmē to, ka vīriešu skaits, kas jau tāsāk strauji samazināties pēc 49 gadu vecuma (skat. Latvijas iedzīvotāju demografiskā struktūra, 2020.) un ir mazāks nekā sieviešu skaits, tiek vēl papildus nevērīgi un vieglu roku samazināts. Latvijā sieviešu skaits ir par 145 763 (7,6%) lielāks nekā vīriešu skaits. Un šī lielā starpība īpaši manāma cilvēkiem, sasniedzot 49 gadu vecumu. Tā, piemēram,vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem Latvijā ir par 12 000 vairāk sieviešu nekā vīriešu. Vecuma grupā virs 85 gadiem sieviešu jau ir aptuveni 3,5 reizes vairāk nekā vīriešu.
Agrā diagnostika neglābj visus
Protams, ikviena vīrieša pienākums numur viens pēc 45 gadu vecuma ir pašam doties pie ārsta un veikt pirmreizējo pārbaudi, lai būtu drošs par to, ka prostatas vēzis viņam nedraud. Ja ģimenes un tuvu radinieku lokā konstatēta šī saslimšana, pārbaudi ieteicams veikt pat vēl agrāk. Diemžēl, neraugoties uz agrīnu ārstēšanu, 20-30% pacientu slimība turpinās attīstīties.
Šie pacienti ir darījuši visu, kas bija no viņiem atkarīgs, lai cīnītos ar slimību – nākuši pie ārsta laicīgi un rūpējušies par savu veselību, tomēr cerētais rezultāts nav sekojis un nepieciešams valsts atbalsts arī turpmākajā ārstēšanās procesā. Statistika liecina, ka aptuveni 20% prostatas audzēja pacientu slimībai ir agresīva gaita un vēzis turpina attīstīties, radot daudzkārt lielākus valsts izdevumus ārstēšanai un aprūpei, kā arī tiek zaudēti ekonomiski aktīvi cilvēki darbspējīgā vecumā.
Patlaban pacientu grupai ar agresīvu prostatas vēzi (tādu vidēji gadā ir ap 50-80), ir jāgaida metastāzes, lai uzsāktu adekvātu ārstēšanu – šādiem pacientiem Eiropā zāles ir pieejamas jau 3 gadus, bet Latvijā tās joprojām netiek apmaksātas.
Pacienti, kuri jau saņēmuši standartterapiju un kam iragresīva slimība ar ātru metastāžu attīstību, Eiropā ir pieejami efektīvi medikamenti – androgēnu receptoru inhibitori. Pacientiem no saviem līdzekļiem šīs zāles, kas būtiski pagarina dzīvi, attālina metastāzes, samazina sāpes, kustību ierobežojumus, komplikācijas, nodrošina darbaspējas, apmaksāt ir teju neiespējami.
Ir absolūti negodīgi, ka Lietuvā un Igaunijā šiem pašiem pacientiem ārstēšanās ar modernākajiem medikamentiem tiek apmaksāta jau vairākus gadus, bet Latvijā– joprojām ne.Tādēļ portālā www.manabalss.lv ir iesniegta iniciatīva “Par efektīvām prostatas vēža zālēm vīriešu veselībai”, un aicinām ikvienu šo iniciatīvu atbalstīt, lai Latvijā pēc iespējas ātrāk tiktu nodrošināta mūsdienīgu un efektīvu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā.
Kvalitatīvu medikamentu cena – divi dzīves gadi
Kā oktobra sākumā notikušajā Latvijas Urologu asociācijas un fonda “Movember Latvija” rīkotajā diskusijā “Jauns pavērsiens prostatas vēža ārstēšanā” norādīja eksperti, ar jaunākās paaudzes medikamentiem var panākt, ka vīrieši ar agresīvu prostatas vēzidzīvo par 2 gadiem ilgāk. Tas ir izšķiroši svarīgi situācijā, kad vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā jau tā ir par 10 gadiem mazāks nekā sievietēm.
Jo agrāka ir diagnostika, jo ātrāk un veiksmīgāk var ārstēt prostatas vēža pacientus. Valstij ir jāiestājas par šiem vīriešiem un jānodrošina tiem adekvātu un efektīvu ārstēšanu, jo tas attālinās pacientam visgrūtāko un valstij visdārgāko posmu prostatas onkoloģijā, kad pacienta stāvoklis ir visbēdīgākais. Tāpēc saskaņā ar Eiropas skrīninga programmu valsts finansējumu daudz efektīvāk ieguldīt ir agrīno vēža stadiju ārstēšanā.
Kā nākamais solis prostatas audzēja sekmīgā ārstēšanā, atsaucoties uz Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijām un ieteikumiem, ir magnētiskās rezonanses pakalpojuma apmaksāšanaikvienam pacientam, ja radušās aizdomas par ļaundabīgu prostatas audzēju. Tas novērstu nevajadzīgu biopsiju un citu lieku izmeklējumuveikšanu, kā arī nelietderīgu līdzekļu tērēšanu. Tāpat jāturpina sabiedrības izglītošanas darbs, lai ikviens vīrietis, kurš sasniedzis 45 gadu vecumu, bez īpaša pamudinājuma pats dotos pie ārsta.
Pēdējos gados prostatas vēža diagnostika un ārstēšana ir uzlabojusies, līdzīgi kā kopumā onkoloģijā. Turpinot iesākto, Latvijā ir nepieciešams nodrošināt jaunākās ārstniecības metodes un medikamentusvisiem prostatas vēža pacientiem, panākot to, ka vīrieši Latvijā dzīvo ilgāk, un valsts galvenais pienākums ir nodrošināt medikamentu apmaksu vīriešiem ar agresīvu prostatas vēzi, negaidot metastāzes.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
