Helmanis rāda raksturu: Ogres novada priekšsēdi dēvē par autoritāru un salīdzina ar Lembergu 37
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ogres novadu mēdz salīdzināt ar Ventspili, saskatot līdzības arī starp Ogres novada priekšsēdi Egilu Helmani (NA) un bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”). Nesen abi bija kopā nofotografējušies pēc BK “Ogre” un BK “Ventspils” basketbola spēles Ventspilī.
Atbalstītāji kā vienu, tā otru mēdz slavēt par labo saimniekošanu. Abās pašvaldībās ir krāšņākās uguņošanas gadumijā un īstenoti vērienīgi attīstības projekti.
Ziņa, ka Ogres novada priekšsēdis E. Helmanis aicinājis Ogres vēstures un mākslas muzeju februārī sarīkot porcelāna izstādi no sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena privātkolekcijas, izraisīja asu sabiedrības reakciju.
Izstādi atcēla, bet mēram nobrieda konflikts ar muzeju.
Saeimā politiskā līmenī šo jautājumu mēģināja virzīt partija “Progresīvie”, kuras deputāts Andris Šuvajevs, aicinot vērtēt Ogrē notiekošo, norādīja ka E. Helmaņa “retorikā ir saskatāmi centieni ar pārbaudītām autoritārisma metodēm iegrožot mediju neatkarību, jo uzurpēt varu un tirgoties ar ietekmi traucē tieši atklātība un pilsoniskās sabiedrības vērība”.
Dzintars uz Helmani var paļauties
E. Helmanis ir NA valdes loceklis ar lielu ietekmi partijā, no kuras tā arī neizskanēja gaidītais vērtējums. NA valde tikai atzina, ka tikšanās ar P. Avenu un nodoms izstādīt porcelānu no viņa privātkolekcijas bija kļūda.
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars šonedēļ “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka E. Helmaņa rīcība ir vērtēta vairākās valdes sēdēs, Ētikas komisijas vadība ar viņu arī ir izrunājusies.
“Taču mēs lietas, kas ir jāizrunā savās mājās, publiski neapspriežam, lai konkurenti tās neizmantotu pret mums. Man svarīgi ir tas, ka Egila Helmaņa motivācijā nebija nekas tāds, kas būtu pretrunā ar Nacionālās apvienības pārliecību,” paskaidroja R. Dzintars.
E. Helmaņa ietekme partijā, iespējams, ir saistīta tieši ar R. Dzintaru, kurš ir autoritāte partijā, bet viņam ar Ogres mēru ir senas un labas attiecības.
Uz abiem dažādos laikos uzdoto jautājumu, vai E. Helmanis arī privāti ir atbalstījis R. Dzintaru, abi iepauzēja, jo neesot sapratuši, kas ar to ir domāts. Pēc brīža kā viens, tā otrs atbildēja noraidoši.
“Ar Helmani partijā kopā ir pārdzīvoti gan kāpumi, gan kritumi, un šajos gados esmu pārliecinājies, ka uz viņu grūtos brīžos varu paļauties,” teica R. Dzintars, piebilstot, ka “cita veida saites mūsu biedrus nesaista”. E. Helmanis atbildēja līdzīgi: “Mēs ar Raivi viens uz otru varam paļauties. Tas ir svarīgi.”
Organizācijai “Visu Latvijai!” E. Helmanis pievienojās 2009. gadā nepilnu gadu pēc iepazīšanās ar toreiz gados vēl jauno R. Dzintaru, bet pirms tam viņš bijis arī LNNK biedrs.
E. Helmanis tagad skaidro: “Es vienmēr esmu bijis nacionāli noskaņots. Kad iepazinos ar Raivi, man simpatizēja tas, ka jaunais puisis ir ar tik stingru nostāju.”
No “Visu Latvijai!” E. Helmani 2009. gada vasarā ievēlēja Ogres novada domē. Partijas kongresu 2014. gada decembrī Nacionālā apvienība jau rīkoja Ogrē. Pirms tā R. Dzintars iekšējā sarakstē lūdza biedrus valdes vēlēšanās balsot par E. Helmani, kuru pārliecinoši arī ievēlēja valdē.
Satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks ar E. Helmani ir pazīstams vēl senāk, par ko viņš paziņoja tviterī: “Tas bija kāds 2004. gads, kad viņš, tuvcīņas instruktors, bija atnācis mums – zaļajiem gurķiem no Studentu militārās apmācības kursa – parādīt dažus paņēmienus. Protams, ka piezemēja mūs visus ar vienu sitienu. Kopš tā laika tikai un vienīgi respekts pret Egilu Helmani.”
Lūgts izskaidrot šo vēstījumu, J. Iesalnieks sacīja: “Man ir cieņa pret viņu kā pret cilvēku, kas profesionāli dara savu darbu.”
Uz vaicāto, vai daļēji pašvaldības panākumi nav saistīti ar partijas īpašo atbalstu, J. Iesalnieks atbildēja – tas lielā mērā ir novada vadītāja nopelns, jo viņa komandas cilvēki spēj profesionāli sagatavot labus projektus.
“Egils ir vienkāršs cilvēks, kas tur savu vārdu. Viņš nelokās līdzi visiem vējiem. Viņš ir ar skaidru savu viedokli. Ja kaut ko ieņēmis galvā, tad to izdarīs,” piebilda J. Iesalnieks.
Viņaprāt, pēc novadu reformas iestāžu reorganizācija, kādu šajā gadījumā piedzīvo arī Ogres muzejs, vairākās pašvaldībās nav bijusi viegla, bet citur tā neesot publiski pacelta tādā līmenī.
Domē ieperinājies Grinčs
J. Iesalnieka minētais paņēmiens “piezemēt ar vienu sitienu” var šķist zīmīgs, meklējot skaidrojumu E. Helmaņa vadības stilam, jo arī politikā viņš cenšoties mērķi sasniegt no spēka pozīcijām. To atzina vairāki “Latvijas Avīzes” uzrunātie, kas vēlējās palikt anonīmi, jo baidās, ka atklāta viedokļa paušana var iespaidot viņu iespējas strādāt un veidot karjeru novadā.
Piemēram, viens minēja, kā kāds vietējais politiķis par atšķirīgu viedokli balsojumā pēc laika saņēmis atbildes reakciju, kad deputāta agrāk pārstāvētajā novadā ir apturēts viens projekts. Saistība starp šiem notikumiem nav pierādāma, un to var skaidrot arī kā sakritību.
Plašāk izskanēja E. Helmaņa strīds ar iepirkumu speciālisti Žaneti Avotiņu, kura zaudēja darbu pašvaldībā. Zemgales rajona tiesa uzdeva Ogres novada domei atjaunot Ž. Avotiņu amatā, un viņa atkal strādā domē.
“Lietas materiāli atklāja, ka pret darbinieci bija vērsts psiholoģisks terors, jo viņa cēlusi gaismā iespējamos likumpārkāpumus,” 2020. gada janvārī ziņoja Latvijas Radio.
Pirms gadumijas portālu ziņu virsrakstos nokļuva kāds E. Helmaņa ieraksts feisbukā, kurā teikts: “Maldās tie, kas uzskata, ka Grinčs ir tikai mūsdienu pasaku tēls! Vismaz par vienu Grinču esmu pilnīgi drošs, jo viņš pieķerts nedarbos Ogres novadā. Ogres Grinčs, kas gribēja nozagt Ziemassvētkus, maskējas zem Žanetes Avotiņas vārda un ir ieperinājies Ogres pašvaldībā kā iepirkumu speciālists.”
Runa ir par pilsētā izvietotu šķību un paplukušu eglīti. Citā pašvaldībā mērs, visticamāk, būtu izrunājies ar darbinieci, nevis publiski izsmējis viņu un arī uzņēmēju.
Reformas dēļ ceļi šķīrās
Ogres novadā pēc reformas iekļāvās Lielvārdes, Ķeguma, kā arī Ikšķiles novads, kas pretojās pievienošanai Ogrei. Pret to bija arī Saeimas deputāts Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), kurš toreiz bija Ikšķilē mēra vietnieks un pārstāvēja Latvijas Zemnieku savienību (LZS).
Pēc lielā novada izveidošanas E. Helmanis tālredzīgi uz pašvaldību vēlēšanām vienojās par kopīgu sarakstu ar LZS un Latvijas Zaļo partiju (LZP). Č. Batņa nevēlējās iekļauties E. Helmaņa komandā un aizgāja uz Latvijas Reģionu apvienību (LRA).
Č. Batņam nebija pieņemams E. Helmaņa vadības stils, kad rezultātu cenšas panākt no spēka pozīcijām.
“Sapratu, ka mums būs grūti strādāt kopā, jo te nav iespējami kompromisi. Kā viņš pateiks, tā tam jānotiek,” uzskata Č. Batņa. Tagad viņam attiecības ar Ogres mēru esot lietišķas, jo katrs ir izvēlējies iet savu ceļu. Nevarot arī noliegt to, kas Ogres novadā ir labs.
Ogres novada vēlēšanās Nacionālās apvienības/LZS un LZP saraksts uzvarēja un ieguva 13 no 23 mandātiem. E. Helmanis varēja viens izveidot vairākumu, bet viņš tālredzīgi samazināja politisko oponentu loku un nolēma sadarboties ar vēl vairākām partijām.
Saeimas sēdē, kurā lēma par “Progresīvo” iniciatīvas iekļaušanu darba kārtībā, LZS priekšsēža vietnieks Viktors Valainis aicināja saprast, ka Saeimai nav tiesību dot rīkojumus un izdarīt spiedienu uz pašvaldībām. Ja kaut kas ir pārkāpts, tas esot jārisina tiesiskā ceļā.
“Šis stāsts ir vairāk politisks un mazāk tiesisks, uz šā jautājuma fona nav jāveido politiskais kapitāls,” teica V. Valainis. LZP priekšsēdētāja Edgara Tavara ieskatā Helmanim patīkot konfrontējošas situācijas, kas pēdējā laikā viņam nāk par sliktu.
“Latvijas Avīze” sazinājās arī ar Ogres novada opozīcijas deputāti, bijušo Lielvārdes novada priekšsēdi Santu Ločmeli (“Kustība Par”).
Viņa atzina – pašvaldībā pietrūkst demokrātijas un priekšsēža vadības stilu var raksturot kā autoritāru.
Tas jūtams arī domes sēdēs, kad selektīvi tiek atrasta kāda norma, lai attaisnotu savu rīcību vai noliegtu cita viedokli.
Helmanis grib parādīt mugurkaulu
Ar E. Helmani “Latvijas Avīze” sazinājās nedēļas sākumā, kad viņš jau sesto reizi bija ceļā uz Ukrainu ar kārtējo palīdzības sūtījumu. Sarunai E. Helmanis piekrita uzreiz, to sākot ar pretjautājumu, vai plānots atkal kaut ko sliktu par viņu uzrakstīt.
Ogres novada mērs daļēji izskaidroja iemeslus, kāpēc ieņēmis tādu kā aizsardzības pozīciju. Jau vairāk nekā desmit gadus viņam esot nācies aizstāvēties pret politisko konkurentu uzbrukumiem, kad šim mērķim esot izmantots arī kriminālprocess, kura iznākumā E. Helmani attaisnoja. “Ja tu parādi, ka tev ir mugurkauls un raksturs, tad tevi arī mēģina cienīt,” uzskata E. Helmanis.
E. Helmanis dzimis Talsos, bet kopš četru gadu vecuma ģimene dzīvo Ogrē. Jāatgādina, kas viņš bija līdz ienākšanai politikā, ar ko arī, iespējams, var skaidrot viņa vadības stilu.
“Esmu apguvis tuvcīņu Krasnodaras apgabalā pie ģenerāļa Kadočņikova. Esmu vadījis nodarbības Vestpointas Militārajā akadēmijā, apmācījis ASV jūras kājniekus un Ruandas speciālo uzdevumu vienību. Esmu bijis Somālijā, Afganistānā, esmu redzējis karu,” tā par savu pieredzi 2014. gadā “Latvijas Avīzei” stāstīja Militārās tuvcīņas un patriotiskās audzināšanas skolas dibinātājs, Ogres novada deputāts un NA valdes loceklis E. Helmanis.
Viņš apgalvo, ka savā būtībā esot demokrātisks. Par to liecinot arī plašā domes koalīcija. Lūgts izskaidrot, kāpēc lielākā novada vadītājam vajag publiski izsmiet un pazemot domes darbiniekus, kā tas bija situācijā ar šķībo svētku eglīti, E. Helmanis atbildēja, ka šī darbiniece par viņu rakstot iesniegumus un “tad es atļāvos vienreiz viņai atbildēt”.
Pret medijiem E. Helmanis vērsies tāpēc, ka tie, tāpat kā muzeja vadība, melojot.
Muzejs sācis pret P. Avena kolekcijas izstādīšanu protestēt tikai pēc tam, kad Ogres mērs jau nolēmis to atcelt, bet mediji sagrozot informāciju, jo, piemēram, par muzeja reorganizāciju dome vienbalsīgi pieņēma lēmumu jau senāk, un tā ir saistīta ar novadu reformu.
Pat ja E. Helmanim šajā gadījumā ir taisnība, “novada priekšsēdētājam, deputātiem un domes darbiniekiem būtu vieglāk strādāt, ja mērs spētu atzīt savas kļūdas, publiski nepazemotu citus un cilvēki varētu justies brīvāk, nebaidoties izteikt savu viedokli un iesaistīties diskusijās, ja viņi nejustos visu laiku novēroti”. Tas ir vēl viens domē strādājošā anonīmais viedoklis.
