Hārtlijs: Darīsim latviešus lepnus! 0
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs ar nepacietību gaida pasaules čempionāta sākumu – divu mēnešu garumā treniņos viņš centies komandā radīt ģimenes atmosfēru un vēlas, lai latvieši būtu lepni ar hokejistu sniegumu.
“Hokejs ir mana kaislība, no tā nekad nevaru nogurt. Domāju par hokeju 24 stundas diennaktī. Taču protu atslēgties: vakariņas kopā ar sievu ārpus mājas, kinoteātra apmeklēšana, pastaigas parkos, kas pie mūsu dzīvokļa ir skaisti, un Vecrīgā, kur cilvēki nāk klāt un saka patīkamus vārdus, dod high 5. Tomēr brīdī, kad ienāku pa durvīm, prāts atkal domā par hokeju. Sēžot pie saviem papīriem un pētu sastāvu, domāju par treniņiem. Nedomāju, ka tas ir kas īpašs, jo tā daru jau 30 gadus,” savā blogā portālā sportacentrs.com raksta Hārtlijs. “Man tas patīk. Kad jutīšu, ka hokejs vairs nav mana kaislība, beigšu trenera karjeru. Netaisos to darīt tāpat vien. Kad nebūs uguntiņas – viss. Hokejs ir daļa no manas dzīves, jo to mīlu, un tādu attieksmi sagaidu arī no saviem spēlētājiem.”
Skaidrojot, kā sieva spēj paciest šādu vīra fanātismu, Hārtlijs atklāj, ka viņa augusi ģimenē, kurai hokejs bija ļoti tuvs, jo tētis bija komandas īpašnieks. Viņa 11 gadu vecumā palikusi bez mammas, bet gadu vēlāk – arī bez tēva. “Manai sievai ir raksturs, viņa ir cīnītāja. Un viņa saprot – ja vēlies sasniegumus, ir nepieciešams atbalsts. Tagad, 56 gadu vecumā, saprotu, ka bez viņas man nekad nebūtu tādas karjeras. Viņa ir mans lielākais fans, viņa mani vienmēr atbalstījusi. Viņa ir pieradusi pie šāda dzīves ritma. Tu nevari būt labs hokejā, ja pret to attiecies kā pret pusslodzes darbu,” raksta Bobs Hārtlijs, kurš 2001. gadā aizveda Kolorādo “Avalanche” un Sandi Ozoliņu līdz Stenlija kausam, bet pirms diviem gadiem tika atzīts par NHL sezonas labāko treneri.
Hārtlijam šī ir pirmā pieredze darbā ar valstsvienību un pasaules čempionāta, kas risināsies Vācijā un Francijā, sākumu viņš gaida ar lielu nepacietību. Pirmā spēle Latvijas izlasei sestdien pret Dāniju. “Gribu, lai pasaules čempionātā esam kā ģimene, nevis kā komanda. Piedalīsimies, lai redzētu, kur atrodamies starp pasaules spēcīgākajām komandām. Uz mums skatīsies bērni, kuri iztēlosies, ka ir Girgensons, Daugaviņš, Merzļikins vai Dārziņš. Darīsim latviešus lepnus,” uzsver Kanādas speciālists.
