Publicitātes foto

Līdztekus tam, protams, jādomā par efektīvu migrācijas un bēgļu uzņemšanas politiku. Šajā jomā daudzas darbības diemžēl notiek ar novēlošanos. Tā, piemēram, Latvijas amatpersonas tikai pirms dažām dienām paziņoja, ka uz Grieķiju un Itāliju – valstīm, kurās iebraukušos bēgļus daļēji uzņems arī Latvija, tiks nosūtīti patvēruma meklētāju atlases kritēriji un sakaru virsnieks, kas kontrolētu to izpildi. 3

Man un kolēģiem iznācis daudz tikties ar ES nokļuvušiem patvēruma meklētājiem. Iztaujājot šos cilvēkus, nācies saskarties ar daudzām dīvainībām. Piemēram ar to, ka cilvēki nerunā savas dzimtās vietas valodā, dialektā. Neko nezina par savas dzimtās vietas vēsturi un ievērojamākajiem cilvēkiem, kas no turienes ir nākuši. Sastapti cilvēki, kas uzdodas esam no Sīrijas, taču vislabāk pārvalda krievu valodu, nevis kādu no arābu vai kurdu dialektiem. Ir satiktas personas, kas spēj nosaukt savus senčus teju vai līdz septītajai paaudzei un ir nepatīkami pārsteigtas, kad atrodas kāds, kas spēj pateikt, ka cilvēki ar šādiem vārdiem un uzvārdiem nekad nav dzīvojuši tajās vietās, kuras viņi uzdod par dzimtajām. Viņiem bija šķitis, ka ES viņu stāstīto neviens nespēs pārbaudīt.

Kādi ir Latvijas akceptētie bēgļu atlases kritēriji? Paredzēts, ka valstī varētu tikt uzņemtas ģimenes ar bērniem, turklāt vienam ģimenes loceklim obligāti būtu jāpārvalda kāda no lielākajām Eiropas valodām, piemēram, angļu, vācu vai franču. Tāpat patvēruma meklētājiem vēlama atbilstoša izglītība un personu apliecinoši dokumenti.

Reklāma
Reklāma
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Jau iepriekš tika uzsvērts, ka imigrācijas dienesti rūpīgi sekos tam, lai bēgļi spētu integrēties sabiedrībā, iekļauties darba tirgū un neapdraudētu valsts drošību un tradīcijas. Šī iemesla dēļ ceļam uz Latviju jābūt slēgtam, piemēram, tām personām, kurām ir vairākas sievas.

Tiktāl viss būtu saprotams, apsveicams un atbalstāms. Domājams, ka laika gaitā bēgļiem izvirzīto kritēriju saraksts tiks papildināts un precizēts līdzīgi, kā tas notiek ar citiem valsts normatīvajiem aktiem. Bažas izraisa vienīgi tas, vai atbildīgajām iestādēm un amatpersonām izdosies pietiekami operatīvi apzināt situāciju un realizēt tām izvirzītos mērķus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būsim atklāti. Latvijā nav daudz Tuvo Austrumu valodu pratēju, etnologu un drošības speciālistu, kas pietiekami labi orientētos ieceļotāju tradīcijās, pārzinātu viņu dzīvesveidu, mentalitāti, domāšanu, izcelsmes valstu ģeogrāfiju. Jau pašlaik daudzi patvēruma meklētāji cenšas izmantot ES imigrācijas dienestu naivumu un neinformētību. Vien tas, ka lielākā daļa iebraucēju uzdodas par bēgļiem no Sīrijas liek aizdomāties par to, ka dažu biogrāfijas varētu būt sadomātas. Varbūt tāpēc, ka uzdošanās par Sīrijas valstspiederīgo šķiet drošākā biļete iekļūšanai ES, varbūt arī tāpēc, ka ir kādi pagātnes grēki, kurus ieceļotāji cenšas noslēpt.

Iespēja, ka ES uzņemto bēgļu vidū varētu būt arī islāma teroristisko grupējumu pārstāvji, protams, pastāv. Nedomāju, ka būtu lieki jābaida sabiedrība, kā to dara daži dzeltenīgi mediji, kas bijušos vai esošos islāma teroristus, kas iebraukuši Eiropā, uzdodoties par bēgļiem, lēš jau simtos un tūkstošos, taču atsevišķi gadījumu bija un būs.

Vēl nesen viens bijušais terorists, kas ES centies nokļūt kopā ar bēgļu straumi, aizturēts Itālijā.(3) Šī iemesla dēļ drošības jautājumiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi iebraucēji ES mēģina iekļūt ar viltotiem dokumentiem, pašsacerētām biogrāfijām un nepārliecinošiem stāstiem par politiskajām vajāšanām dzimtenē.

Man un kolēģiem iznācis daudz tikties ar ES nokļuvušiem patvēruma meklētājiem. Iztaujājot šos cilvēkus, nācies saskarties ar daudzām dīvainībām. Piemēram ar to, ka cilvēki nerunā savas dzimtās vietas valodā, dialektā. Neko nezina par savas dzimtās vietas vēsturi un ievērojamākajiem cilvēkiem, kas no turienes ir nākuši. Sastapti cilvēki, kas uzdodas esam no Sīrijas, taču vislabāk pārvalda krievu valodu, nevis kādu no arābu vai kurdu dialektiem. Ir satiktas personas, kas spēj nosaukt savus senčus teju vai līdz septītajai paaudzei un ir nepatīkami pārsteigtas, kad atrodas kāds, kas spēj pateikt, ka cilvēki ar šādiem vārdiem un uzvārdiem nekad nav dzīvojuši tajās vietās, kuras viņi uzdod par dzimtajām. Viņiem bija šķitis, ka ES viņu stāstīto neviens nespēs pārbaudīt.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.