Harijs Užāns rakstīs vēl un vēl 0
Latvijas šlāgeraptaujā ar dziesmu “Mana vasara” piedalās ģitārists, komponists un dziedātājs Harijs Užāns. Mākslinieks daudz koncertē gan viens, gan kopā ar Inesi Gresti vai Māru Krievkalni, kā arī ar grupu “CCC”.
Harijs Užāns jau kopš 1968. gada spēlējis un dziedājis kopā ar Latvijas izcilākajiem māksliniekiem. Par saviem gandrīz 50 radošajiem gadiem uz skatuves viņš teic: “Nozīmīgākie gadi man ir vēl šodien kopā ar Imantu Vanzoviču, Inesi Gresti vai Māru Krievkalni. Diemžēl viņa pašreiz ārstējas, mēs visi ceram atkal viņu redzēt uz skatuves. Bet sāku es spēlēt ar “Jokdariem”, tad ar Zigfrīdu Račiņu grupā “Medium”, tāpat Andreju Lihtenbergu “Selgā”, Margaritu Vilcāni, Ojāru Grinbergu un Uldi Stabulnieka ansamblī “Tip Top” filharmonijā, Noru Bumbieri Jūrmalas koncertapvienībā. Paralēli bija sadarbība ar Sandru Ozolīti un Aldi Zaķi, Ivaru Birkānu, Žoržu Siksnu un daudziem citiem mūziķiem, pat ar “Čikāgas piecīšiem”.”
Tagad Harijs ir Latvijas šlāgermūzikas lauciņā, bet viņam nav svešs arī kantri stils. Savulaik kantri mūzikas laukā Harija nozīmīgākais projekts bija duets – Sandra un Harijs, kas 80. gadu beigās vairākkārt paviesojās ASV. Turienieši bija izbrīnīti, ka kantri spēlē arī Latvijā. Var teikt, ka “piecīši” atveda kantri uz Latviju, bet Sandra un Harijs aizveda to atpakaļ uz ASV.
Harijam kā māksliniekam ir liela pieredze un viņš atklāti teic: “Dalība Latvijas šlāgeraptaujā visiem mūziķiem nozīmē publicitāti. Nav tik daudz iespēju tikt mediju redzeslokā. Un gribētāju arī ir ļoti daudz.”
Aptaujas dziesma “Mana vasara” māksliniekam radās, izlasot Valijas Brutānes jauko dzeju. “Uzreiz tapa vienkārša, ritmiska un priecīga melodija. Tad nu aizsūtīju uz aptauju…” smaidot nosaka Harijs. Viņš ir tas mākslinieks, kuram ir ko teikt mūzikā. Šis rudens arī ir radoši pārpildīts. “Man ir jāapkopo pēdējā laikā sarakstītās 16 dziesmas. Tās tiks ierakstītas, un, cerams, tiks izdots albums,” atklāj Harijs.
Sarunā ar Hariju nevar nepajautāt par Latvijas mūziku. Par to, kas ir tas būtiskākais, kas mainījies Latvijas mūzikas lauciņā. Harijs nopūšas un teic: “Mūziķu šodien Latvijā ir stipri par daudz. Turklāt labu grupu un izpildītāju ir stipri mazāk nekā viduvējo. Ļoti daudzi izmanto elektroniku un paši nemaz neprot spēlēt, nospiež podziņu “play” vai “stop” un viss skan. Tajos laikos, kad es sāku spēlēt grupās vai ansambļos, notika tarifikācijas, kvalifikācijas skates pa zonām, republikā, rajonā vai lokālajos kultūras namos. Mūziķi mēģinājumos pavadīja garas stundas… Arī naktīs. Paklausoties 70. gadu Latvijas grupu ierakstus, var dzirdēt, ka profesionālais līmenis bija daudz augstāks nekā šodien. Varu piekrist, ka tādas tehnikas kā šodien, toreiz nebija, daudziem šī tehnika kompensē profesionalitāti. Bet mums ir daudz labu dziesmu, autoru un balsu. Lai skan un rodas no jauna!”
Sarunas nobeigumā Harijs sola: “Arī es rakstīšu vēl un vēl, jo ir tik daudz skaista, par ko rakstīt!”
