Harija Potera grāmatu tirgošanai Latvijā nav licences, paziņo Kilbloka 2
Džoannas Džo Roulingas sarakstīto Harija Potera grāmatu tirgošana Latvijā ir nelicencēta, aģentūrai LETA pastāstīja izdevniecības “Zvaigzne ABC” īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Kilbloka trešdien sociālajā tīklā “Facebook” publiskoja sekojošu paziņojumu: “Roulingas aģente ir norādījusi, ka grāmatnīcās Latvijā šobrīd nedrīkst atrasties neviena latviski tulkotā Harija Potera grāmata!”
Viņa norādīja, ka izdevniecība sadarbojas ar Roulingas pārstāvjiem, izdodot rakstnieces kriminālromānus latviešu valodā ar pseidonīmu Roberts Galbraits. Pirms kāda laika “Zvaigzne ABC” no rakstnieces pārstāvjiem saņēma piedāvājumu izdot Harija Potera grāmatu sēriju. Tomēr tas izdevniecības pārstāvjos radīja neizpratni, jo grāmatas Latvijas pircējiem jau tiek piedāvātas. Nosūtot autores pārstāvjiem fotoattēlu ar jau tirgošanā esošām Harija Potera grāmatām, Roulingas pārstāvji norādīja, ka to tirdzniecība ir nelikumīga.
Kilbloka skaidroja, ka neskaidrību radījusi situācija ar iepriekšējo Harija Potera grāmatu izdošanas licences turētāju Latvijā – izdevniecību “Jumava”. Viņa norādīja, ka Roulingas aģenti “Jumavai” bija nosūtījuši formālu vēstuli par licences darbības pārtraukšanu, kas ietver arī visu tirdzniecībā esošo Harija Potera grāmatu likvidāciju. Tomēr grāmatnīcas no maksātnespēju pasludinājušā “Jumavas” grāmatu apgāda SIA “J.L.V”, kas izdeva arī minētās grāmatas, saņēma vēstuli par visu tā izdoto grāmatu izņemšanu no tirdzniecības. Savukārt Harija Potera grāmatas tika turpināts tirgot zem “Jumavas” vārda, skaidroja “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja.
Izdevniecības “Jumava” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Juris Visockis aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumam beigušās Harija Potera grāmatu sērijas licencēšanas tiesības, līdz ar to minēto grāmatu izdošana un pārdošana vairs nenotiek. “Izbeidzoties licencēm, pārtraucām darbību,” sacīja Visockis, plašākus komentārus par situāciju nesniedzot.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpilddirektore Ilze Pugača aģentūrai LETA sacīja, ka minētais gadījums nav pirmā reize, kad “Jumava” pieļāvusi autortiesību pārkāpumus. “Mēs saprotam, ka ir bijis tāds pārkāpums. Ja runā par “Jumavu”, tad tas nebūtu pirmais autortiesību pārkāpums no viņu puses, tā kā tam nevarētu neticēt,” norādīja Pugača.
Viņa norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā varētu tālāk attīstīties minētā situācija, jo tas ir atkarīgs no Roulingas aģentu tālākās rīcības un plāniem ierosināt tiesvedību. “Visādi var būt. Bet tas met ēnu un rada neuzticību Latvijas izdevējiem. Būtībā viena izdevniecība met ēnu visai nozarei,” sacīja LGA izpilddirektore.
Pēc viņas teiktā, “Jumavas” īstenotās darba metodes un piekoptā biznesa ētika ir pamats tam, lai domātu par to, vai tā ir tiesīga piedalīties nacionālajos stendos lielajos nozares pasākumos, kas vērsti uz ārvalstu tirgu.
“Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” (AKKA/LAA) pārstāve Ieva Kolmane aģentūrai LETA sacīja, ka AKKA/LAA nodarbojas ar darbu atkārtotu izmantojumu, līdz ar to tās kompetencē nav tiesības iejaukties minētajā situācijā. Viņa skaidroja, ka izdevniecības pašas ar autoru pārstāvjiem kārto tulkošanas un grāmatu izdošanas tiesības, līdz ar to tas ir starp abām pusēm risināms jautājums.
Arī viņa norādīja, ka minētais pārkāpums “Jumavai” nav pirmais gadījums, un izdevniecības darbības vēsture uzskatāma par diezgan sarežģītu. Līdz ar to, lai varētu risināt situāciju nozares iekšienē, jāņem vērā situācijas ētiskie apsvērumi, uzsvēra AKKA/LAA pārstāve.
