Hardijs Lediņš un Talsi 0
Jāpriecājas, ka nedēļas nogalē notikušo Talsu pilsētas svētku šī gada programmā izdevās iekļaut pieturbrīdi Radošajā sētā, kas bija veltīts Hardijam Lediņam – Latvijas avangarda mūzikas un mākslas klasiķim, kuram šogad apritētu 60. jubileja.
Ja Talsu Krūmu mākslas grupa šogad atzīmē 30 gadu pastāvēšanu, tad šajā faktā liela vieta ir arī Hardijam Lediņam, Jurim Boiko un Rūdolfam Pīpkalējam, šiem sadegušajiem sava laika “klusajiem ģēnijiem”, spilgtām personībām, ar kurām Talsiem laimējās satikties 1987. gadā.
Izstāde “Plūdi Talsos” toreiz vēl vecajā novadpētniecības un mākslas muzejā bija šoks – pirmkārt, jau ar scenogrāfiju. Šodienas acīm tas, iespējams, liktos pārāk haotiski vai eklektiski, bet toreiz, 1987. gadā, šis notikums bija gandrīz vai vēsturisks – kā jauna laika pieteikums, varbūt arī kā atvadīšanās no impērijas, arī ar negaidīti lielu publikas apmeklējumu, ar LKP komitejas komisijas atnākšanu, kas, starp citu, beidzās absolūti pozitīvi. Un pāri visam bija Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas (NSRD) suģestējošā mūzika izstādes atklāšanā. Tāpēc piektdien, 3. jūlijā, grupas “Nebijušā restauratori” muzicēšana Talsu Radošajā sētā daudziem bija patiesi aizkustinošs brīdis līdz ar prieku par Hardija laikabiedres Ingunas Rubenes-Černovas atgriešanos “dziedātājos”. Hardijs būtu bijis priecīgs, to redzot.
Turpat Radošajā sētā varēja apskatīt Talsu novada muzeja un fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka gatavoto izstādi par Hardija gaitām šai pusē – pēc ilgāka pārtraukuma kopš “plūdiem” šai kompānijai atkal gribējās satikties kādā kopīgā notikumā, un tā radās izstādes-akcijas “Talsu gods” (1998 ) un “Viena nakts” (2003). Hardijs tad saucās Krupis Baravika, un speciāli šīm izstādēm tika veidotas video instalācijas (“Welcome to Talsi”, “Ko lai es tagad daru?”), abas izstādes tika parādītas arī Rīgā. “Talsu goda” atklāšanas reizē Talsu muzejā Helēna Demakova pamanīja Modri Sapunu, Modris Sapuns satika Hardiju Lediņu, un viņi abi un Andris Vītols devās Sorosa Mākslas centra–Rīga organizētajā aģitācijas (pastaigas) braucienā uz Ventspili (projekts “Ventspils. Tranzīts. Termināls”). Tā radās Modra gleznotās bildes ar Hardiju Ventspils boulinga zālē, uz Ventspils mola ar vīna pudeli, ar ragaviņām, ar grāmatu un nupat šim piemiņas pasākumam tapa Hardijs ar lenšu magnetofonu – māksla tomēr rodas no mākslas… Piedāvātajā piemiņas vakara video materiālā bija arī kāds Talsu mākslinieku kopīgi veidots jaundarbs – video fantāzija “Satiksimies Talsos. A+F”, kurā Lugano it kā satiekas visi šī gada Latvijas jubilāri – Rainis, Aspazija, Talsu gleznotājs no Parīzes Frederiks Fībigs un Hardija Lediņa mūzika (“Atvadīšanās no impērijas”).
