Haotiskas diskusijas par pārmaiņām izglītībā: deputāti nesaprot, par ko balso 6
Karstumā, šaurībā un haosā – tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šorīt sāka izskatīt likumprojektus par izmaiņām Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, kas cita starpā paredz sākt mācības jau sešu gadu vecumā un būtiski mainīt izglītības saturu un metodes.
Abos likumprojektos, kas drīzumā būs jāizskata Saeimai otrajā lasījumā, kopā iesniegti vairāk nekā 160 priekšlikumu. Tos iesniegusi gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēlas precizēt pašas ierosinātās izmaiņas likumos, gan Saeimas deputāti un Juridiskais birojs. Līdz priekšlikumiem, kuros ir runa par skolas gaitu sākšanas laiku un jaunā satura ieviešanu, kā arī stundu ilgumu un citām svarīgām tēmām, deputāti tā arī šodien netika. Vairāk tika diskutēts, piemēram, par to, vai mācību priekšmetu paraugprogrammas jāapstiprina valdībai vai arī tas jāatstāj Valsts izglītības satura centra ziņā un vai skolām būs pilnīga brīvība to veidošanā. It kā tehnisks jautājums, taču arī te bija gana daudz strīdu, jo, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure uztraucās, ka pēc reformu ieviešanas nevarēšot kontrolēt, ko tad skolās īsti māca. Deputāti tomēr vienojās, ka valdībai par paraugprogrammām teikšanas nebūs, tā tikai noteiks tos, kas skolēniem jāiemācās, nevis, kā to mācīs. Par pārējām pārmaiņām izglītības sistēmā atbildīgā komisija turpinās lemt ceturtdien.
Tā kā izmaiņas likumā nepieciešamas, lai uzsāktu būtiskas reformas izglītības sistēmā, uz sēdi bija ieradušies arī ļoti daudz dažādu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju. Līdz ar to visi interesenti pat netika iekšā komisijas sēžu zālē, bet tie, kuri bija tikuši, sēdēja pat pa diviem uz viena krēsla. Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) taisnojās, ka citas Saeimas telpas, kur būtu vairāk vietas, esot aizņemtas. Tā nu Saeimā ir, ka, neraugoties uz to, ka tai nu jau ir četras ēkas, sēdēm, par kurām ir liela sabiedrības interese, tā kā tā jānotiek šaurībā. Sēdes laikā arī paši deputāti sāka pukstēt, ka telpā ir bezgaiss un ka tādos apstākļos nav iespējams strādāt.
Turklāt, kā atzina deputātes Inese Aizstrauta (Zaļo un zemnieku savienība) un Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība), vairs pat nebija saprotams, par ko notiek balsojumi. Neskaidrības radās tāpēc, ka deputāti un pieaicinātie eksperti vai viedokļu paudēji gribēja runāt plašāk par reformām, bet patiesībā daudz ko plānots atstāt valdības ziņā, Saeimai tikai jādod valdībai deleģējums, apstiprināt, piemēram, jauno izglītības saturu. Daļa deputātu prasīja, lai viņiem sniedz precīzu informāciju, ko tad lems valdība, par ko būs atbildīgs VISC utt.. Neskaidrības radās arī tāpēc, ka deputāti tabulu ar priekšlikumiem par iespējām izmaiņām likumprojektos saņēma tikai vakar vēlu vakarā, līdz ar to nebija vēl tajos iedziļinājušies. A. Adamovičs skaidro: tik mazs apdomas laiks bijis tāpēc, ka priekšlikumi tika iesniegti līdz pat 28. maijam un ātrāk dokumentus sēdei nebija iespējams sagatavot. Tāpat sēdes gaitu apgrūtināja tas, ka bija daudz starpsaucienu. Gan deputāti, gan pieaicinātie mēdza izteikties un pat klaigāt, pirms viņiem bija dots vārds.
Kā zināms, lai valdība varētu laikus apstiprināt dokumentus, kas nepieciešami pārmaiņu ieviešanai, Saeimai būtu jāapstiprina izmaiņas likumos līdz Jāņiem. Arī diskusijas Saeimā, kā izskatās, noritēs steigā, tāpat kā notikusi reformu izstrāde, kas arī ir viens no galvenajiem pārmetumiem, ko reformu virzītājiem izsaka to pretinieki.
Tikmēr IZM un VISC pārstāvi, kā arī dažas vecāku organizācijas pauž, ka ir pēdējais laiks ieviest pārmaiņas. Jaunajā saturā iecerēts bērniem sniegt vienotu pasaules redzējumu, lai nav tā, kā tagad, kad skolēniem bieži vien netop skaidrs, ka tas atoms, par ko runā fizikā, ir tas pats atoms, par ko māca ķīmijā.
