1
Ko tālāk?
Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, šķiet, visa valsts atviegloti nopūtās, jo šoreiz vēlēšanu cīņas bija īpaši nežēlīgas, tika likti lietā visi atļautie un ne visai atļautie līdzekļi. Terēza Meja – pagaidām! – no amata nav atkāpusies, ir izveidota valdība un tiek sagaidīts, ka parlaments par to nobalsos.
Terēzas Mejas niknākais pretinieks Džeremijs Korbins tā nedomā, un, lai arī daudzi paša partijas biedri uzskata, ka viņš nav piemērots premjerministra amatam savu intelektuālo spēju dēļ, tomēr pats Korbins nepārtraukti apgalvo, ka vēlas kļūt par premjerministru un darīs visu, lai izgāztu toriju valdību. Ja parlaments par Terēzas Mejas valdību nenobalsos, tad acīmredzot karalienei Elizabetei II neatliks nekas cits kā piedāvāt valdības veidošanu Korbinam, taču, pat ja to apstiprinātu, parlaments diez vai būtu spējīgs strādāt un rudenī nāktos sasaukt atkal jaunas vēlēšanas. Tiesa, iespējams, ka parlaments nebūs spējīgs strādāt arī Terēzas Mejas valdības vadībā.
Leiboristi cer, ka nākamajās vēlēšanās beidzot parlamentā varētu iegūt vairākumu, taču eksperti par to šaubās, jo šajās vēlēšanās leiboristu uzvara galvenokārt bija balstīta uz vēlētāju naivumu un katastrofāli vājo konservatīvās partijas kampaņu. Toriju kampaņas vadītāji jau ir atkāpušies, Terēza Meja atvainojusies tiem partijas biedriem, kuriem nācies zaudēt savu vietu, tādēļ gaidāms, ka vecās kļūdas atkārtotas netiks.
Britu vēlēšanu sistēma pamatīgi atšķiras no Latvijas Saeimas vēlēšanām – tā darbojas pēc principa “uzvarētājam pienākas viss”. Vietu skaits parlamentā tiek dalīts nevis pēc kopēja balsojumu skaita, bet pēc tā, cik vēlēšanu apgabalos konkrētā partija ir uzvarējusi. Katrā vēlēšanu apgabalā piedalās nevis partijas ar sarakstiem, bet tikai ar vienu kandidātu, tādēļ rodas absurda situācija, ka Skotu nacionālā partija ar 977 569 saņemtajām balsīm ir ieguvusi 35 vietas parlamentā, bet eiroskeptiķi UKIP ar 593 852 balsīm – nevienu, taču Velsas partija “Plaid Cymru” ar 164 466 balsīm – veselas četras vietas. Jau kādu brīdi tiek runāts, ka šo ačgārno vēlēšanu sistēmu vajadzētu mainīt, jo rezultāti neatspoguļo reālo situāciju.
Ir būtiski, lai viena partija vai koalīcija iegūtu pārliecinošu vairākumu, jo tikai tad parlaments ir spējīgs strādāt. Ja tas tā nav, tad vienīgā iespēja izvairīties no haosa lēmumu pieņemšanā ir rīkot jaunas vēlēšanas.
