1
Vai “vēstule Salavecim” uzvarēja
Par “vēstuli Salavecim” tika dēvēts leiboristu partijas manifests, kur dažnedažādi labumi tika apsolīti teju visām iedzīvotāju grupām, izņemot pašus bagātākos, kuru ir knapi 5% no visiem vēlētājiem, tātad ietekme salīdzinoši maza. Šīs vēlēšanas īpaši izcēlās ar aktīvu jauniešu dalību, jo viņiem tika piesolītas studijas par brīvu jau šajā rudenī. Tāpat veiksmīgi tika izmantots referendumā nostrādājušais sauklis par naudas došanu veselības aprūpei, šoreiz nevis par to, ka 350 miljonus, ko katru nedēļu it kā pārskaita Eiropas Savienībai, labāk būtu pārskaitīt valsts veselības aprūpei, bet gan bez īpašas iedziļināšanās sīkumos, kur reāli ņemt finansējumu, tika paziņots, ka turpmākajos gados nauda tiks ieguldīta NHS (National Health Service – Nacionālais veselības serviss).
Nupat notikušie terorakti arī uzjundīja diskusiju par iepriekšējos gados veiktajām izmaiņām, toreizējai iekšlietu ministrei Terēzai Mejai samazinot policijas darbinieku skaitu par 20 000. Vēl tika solīts nacionalizēt dzelzceļu, enerģijas industriju, palielināt minimālo algu, pabalstus. Finansēt to visu varot, nedaudz palielinot nodokļus bagātākajiem, aizmirstot par to, ka tieši bagātākā iedzīvotāju daļa ir vismobilākā un, piemēram, pēc Francijas bēdīgi slavenās nodokļu palielināšanas lielākā daļa no viņiem ātri vien pameta valsti.
Apvienotajā Karalistē ir progresīvā nodokļu sistēma, un lielākie pelnītāji jau tagad maksā vislielākos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodoklis var sasniegt 45%. Toties nabadzīgajiem mēnesī neapliekamais minimums ir 1130 eiro, pie tam zemi ienākumi dod tiesības saņemt visdažādākos atvieglojumus un pabalstus, taču acīmredzot ar to britu vēlētājiem nepietiek. Jau šobrīd daudzi vēlētāji rūgti nožēlo savu izvēli, saprotot, ka leiboristu solītais tā arī nekad nepiepildīsies un utopiskās nākotnes vietā balss ir atdota par haosu parlamentā.
