Haoss pēc britu vēlēšanām 1
Kopš ārpuskārtas vēlēšanām Apvienotajā Karalistē pagājusi nedēļa. Iznākums ir kārtējais pārsteigums britu politiskajā dzīvē, jo pierādīja, ka vēlētājus var pavisam viegli uzpirkt ar tukšiem solījumiem, kā arī to, ka tradicionālie mediji – avīzes, TV un radio – vairs nesasniedz tik lielu vēlētāju daļu, kā to spēj izdarīt sociālie mediji.
Ir nomainījies spēku samērs uz politiskās skatuves, atkāpušies daži partiju līderi un Terēza Meja gandrīz pazaudējusi savu premjeres krēslu. Šīs vēlēšanas ir radījušas pamatīgu sajukumu, un tiek izteiktas prognozes, ka līdz gada beigām Apvienotā Karaliste varētu pieredzēt jaunas vēlēšanas. Jāatgādina, ka šīs vēlēšanas tika rīkotas ar mērķi iegūt lielāku konservatīvās partijas vairākumu parlamentā un pārliecinošu mandātu izstāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Taču stabilitātes vietā ir iegūts pārliecinošs haoss.
Zaudējumi un uzvaras
Lai arī medijos nepārtraukti tiek runāts par Terēzas Mejas konservatīvās partijas zaudējumu un Džeremija Korbina leiboristu partijas uzvaru, tomēr tā nu gluži nav, un to arī ik pa brīdim žurnālisti mēdz atgādināt.
Britu parlamentā ir 650 vietas, un konservatīvā partija jeb, kā to īsāk mēdz dēvēt, toriji, ir ieguvuši 318 vietas. Tuvākie konkurenti – leiboristi – ir izcīnījuši 262 mandātus, tātad atpaliek par 56 vietām, ko par uzvaru īsti nosaukt nevar. Ja salīdzina ar situāciju pirms ārkārtas vēlēšanām, toriji ir zaudējuši 13 vietas un leiboristi ieguvuši 30, kas leiboristiem ir visai labs rezultāts. Pārliecinoši zaudētāji ir skotu nacionālā partija (SNP) ar līderi Nikolu Stērdženu priekšgalā, šķiet, ka viņu neatkarības centieniem nu ir pielikts punkts vai vismaz trekna daudzpunkte, jo skoti, dodoties pie vēlēšanu urnām, neatkarības vietā ir devuši priekšroku torijiem un palikšanai kopā ar Lielbritāniju. SNP ir šķīrusies no 21 vietas, kas ir lielākais vietu zaudējums šajās vēlēšanās, un iepriekšējo 56 vietā būs tikai 35 pārstāvji.
Galīgi nav veicies bijušajai Naidžela Farāža partijai UKIP – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai, kas ir zaudējusi vienīgo vietu britu parlamentā, viņu līderis Pauls Natals jau ir paziņojis par atkāpšanos. Par atkāpšanos nupat paziņoja arī liberāldemokrātu līderis Tims Farons, kaut gan viņa partijai ir veicies salīdzinoši labi, tā no astoņām vietām ir pacēlusies līdz 12. Atkāpšanās tiek pamatota ar līdera kristīgo ticību, kas ir pretrunā ar partijas liberālo nostāju, jo, lai arī Farons atbalstot geju laulības un LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu) tiesības, tomēr tas neiet kopā ar ticību, un vēlēšanu kampaņas laikā žurnālistu jautājumi par to, vai viņš atbalsta geju seksu vai ne, esot novērsuši publikas uzmanību no patiesi svarīgām lietām.
Geju laulības gan tiek apspriestas arī citas partijas sakarā – tā ir Ziemeļīrijas DUP – Demokrātisko unionistu partija, ar ko šobrīd notiek sarunas par koalīcijas veidošanu ar konservatīvo partiju. DUP ir ieguvusi 10 vietas, un, pievienojoties torijiem, ar 328 balsīm kopīgi varētu tikt sasniegts tik ļoti nepieciešamais vairākums parlamentā. Līdz šim maz zināmā DUP neatbalsta geju laulības, taču, kā zināms, geju laulības ir atļautas Anglijā, Velsā un Skotijā, taču ne Ziemeļīrijā, tādēļ šis jautājums tiek nepārtraukti cilāts, pie tam tiek izteiktas bažas arī par iespējamo politiskās situācijas saasināšanos Ziemeļīrijā, ja DUP pievienotos torijiem.
