Kabulas starptautiskajā lidostā turpinās ārzemnieku un afgāņu drudžaina evakuācija 8
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kabulas starptautiskajā lidostā turpinās ārzemnieku un afgāņu drudžaina evakuācija, jo valsti pārņēmušie talibu kaujinieki paziņojuši, ka nepagarinās evakuācijas misiju pēc 31. augusta.
ASV aktivizē evakuācijas gaitu
Svētdien lidostas drūzmā tika samīdīti septiņi afgāņi, tūkstošiem cilvēku cenšoties iekļūt lidmašīnās, lai pamestu valsti. Nezināmi uzbrucēji lidostā, ko apsargā ASV, Britānijas un Vācijas karavīri, vakar nogalinājuši Afganistānas drošības spēku karavīru.
ASV aktivizējušas evakuācijas gaitu, iesaistot lidsabiedrības “Delta”, “United airlines” un citas no Afganistānas evakuēto personu tālākā nogādāšanā līdz galamērķiem, taču šobrīd galvenais uzdevums ir izvest prombraucējus no Kabulas.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins apliecinājis, ka Vašingtona darīs visu iespējamo, lai palīdzētu visiem prombraukt gribētājiem tikt uz Kabulas lidostu, lai bēgtu no talibiem.
“Mēs palīdzēsim ASV pilsoņiem, trešo valstu pilsoņiem un īpašo imigrantu vīzu turētājiem nokļūt lidostā, un darīsim to līdz pat pēdējai dienai, kad tas būs iespējams,” viņš teica.
Kā ziņo raidsabiedrība ABC, vairākums no 17 000 cilvēkiem, kas tika evakuēti no Kabulas lidostas aizvadītajā nedēļas nogalē, bija afgāņi, kas palīdzējuši ASV karavīriem pēdējos 20 gadus.
Britānija, kas šobrīd ir G7 grupas vadītāja, grupas videokonferencē paredz aicināt ASV prezidentu Džo Baidenu atlikt ASV spēku izvešanu no Afganistānas pēc 31. augusta, lai turpinātu cilvēku evakuāciju no Kabulas. Britānija ierosinājusi G7 līderus apspriest sankcijas pret talibiem, ja viņi veic cilvēktiesību pārkāpumus vai ļauj Afganistānai atkal kļūt par patvērumu teroristiem.
Dažas ziņu aģentūras atzīmē, ka dažviet valstī atkal manāma džihādistu rosība, kas neizraisa talibu pretsparu. Britānija izvietojusi Kabulas lidostā papildu diplomātiskā dienesta darbiniekus, lai veicinātu evakuācijas norisi.
Britu diplomāti aicinājuši amerikāņus atlikt 31. augustā paredzēto evakuācijas izbeigšanu, taču atzinuši, ka evakuācijas grafiks nav viņu pilnīgā kontrolē.
Britānijas aizsardzības ministrs Bens Volless paziņojis, ka britu spēki atstās Kabulas lidostu vienlaikus ar ASV spēkiem. Šobrīd lidostā darbojas 19 britu diplomāti, tajā skaitā vēstnieks Lorijs Bristovs, kurš saņēmis uzslavas par efektīvo darbu sarežģītos un nereti bīstamos apstākļos.
Britu mediji iznīcinoši kritizējuši ārlietu ministru Dominiku Rābu, kurš nedēļas nogalē, kad talibi iegāja Kabulā, vaļojās pludmalē Krētas salā un nesteidzās atgriezties Londonā, lai koordinētu evakuācijas plānus ar sabiedrotajiem.
Britu diplomāts paziņojis, ka aizvadītajā nedēļā uz Apvienoto Karalisti evakuēts 6631 cilvēks un ka tuvākajās dienās gaidāmi vēl vairāki desmiti reisu, jo Afganistānā vēl palikuši aptuveni 1800 britu pasu turētāji, kā arī aptuveni 2275 afgāņi, kas sadarbojušies ar britu spēkiem.
Tonijs Blērs, kurš bija Britānijas premjerministrs 2001. gadā, kad notika ASV iebrukums Afganistānā, nodēvējis ASV spēku izvešanu kā “traģisku, bīstamu un nevajadzīgu”, kas esot veikta, “pakļaujoties idiotiskajam politiskajam sauklim par “mūžīgo karu” izbeigšanu”.
Blērs brīdinājis, ka ASV un tās sabiedroto aiziešanu no Afganistānas izmantos Krievija, Ķīna un Irāna.
ES bažījas par afgāņu migrantu plūsmu
Bažījoties par afgāņu migrantu plūsmu, vairāku ES valstu vadītāji sākuši aktīvas konsultācijas ar reģiona valstīm. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apspriedis situāciju ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu, bet ES galvenajam diplomātam Žuzepam Borelam bijusi tālruņa saruna ar Pakistānas ārlietu ministru Mahmudu Kureši.
Afgāņu migrantu varbūtējais pieplūdums licis ES pievērsties tās diplomātijas vājajam punktam: nenokārtotajam strīdam par patvēruma meklētāju izvietošanu, atzīmē izdevums “Politico”.
Austrijas kanclers Sebastians Kurcs izslēdzis iespēju brīvprātīgi uzņemt afgāņu bēgļus, piebilstot, ka “tas nenotiks manas valdības laikā”.
Britu valdība paziņojusi, ka varētu uzņemt līdz 20 000 afgāņu bēgļu, tajā skaitā vēl šogad piecus tūkstošus, taču daži politiķi un cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka tas ir par maz.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena kopā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un ES ārlietu vadītāju Žuzepu Borelu nedēļas nogalē bija ieradusies Spānijas aviācijas bāzē Torehonā, lai tiktos ar no Kabulas evakuētās ES delegācijas darbiniekiem un viņu ģimenēm.
EK šogad bija paredzējusi atvēlēt 57 miljonus eiro kā humāno palīdzību Afganistānai, taču tagad šo summu plānots palielināt, teica Leiena.
“EK paredz izskatīt nepieciešamos budžeta papildinājumus, lai atbalstītu ES dalībvalstis, kas apņemas palīdzēt patvēruma meklētāju izvietošanā,” viņa piebilda.
“Neviens eiro no attīstības fonda nedrīkst nonākt pie režīma, kas liedz brīvību un tiesības uz izglītību afgāņu sievietēm un meitenēm,” uzsvēra EK prezidente.
“Par spīti dažu talibu līderu samiernieciskajam tonim, mēs dzirdam, ka sievietēm tiek liegts atgriezties agrākajās darba vietās,” viņa piebilda.
EK prezidente paredz izmantot G7 apspriedi, lai turpinātu apspriest patvēruma meklētāju izvietošanu.
