Tiesībsargs Jansons: Haoss datu apstrādes jomā 10
Pēdējo gadu laikā fizisko personu datu aizsardzībai Eiropā ir pievērsta īpaša uzmanība. Lai modernizētu datu aizsardzības tiesības un izveidotu vienotu sistēmu visā Eiropas Savienībā, 2016. gada 27. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par fizisku personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Regula attieksies uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju – vai tas būtu uzņēmējs, žurnālists, pensionārs vai mājsaimniece. No sabiedriskajā telpā un medijos pieejamās informācijas rodas pārliecība, ka cilvēki ir ļoti maz informēti par to, kā regula ietekmēs viņu privāto dzīvi un profesionālās aktivitātes.
Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā tikai tagad uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām.
Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Taču nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt – kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, bija divu gadu termiņš, lai pielāgotu nacionālo likumdošanu, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar novitātēm, kuras ir iekļautas regulā.
Tikai 2018. gada 6. martā, kad Ministru kabinets (MK) atbalstīja iesniegto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums”, Ministru prezidents uzdeva ministrijām līdz šā gada 1. decembrim izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst regulas prasībām, un, ja nepieciešams, izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK. Vairāk nekā pusgadu valstī pastāvēs haoss datu apstrādes jomā, jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu. Šāda tiesiskā nenoteiktība rada dažādu nozaru pārstāvjos apjukumu, bažas un satraukumu.
Aptaujājot žurnālistus, secināms, ka viņiem ir daudz jautājumu saistībā ar regulas piemērošanu, piemēram, nav skaidrības par cilvēka fotogrāfijas pievienošanu publikācijām. Kultūras ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par mediju politiku ir jāskaidro un jāizstrādā materiāli par regulas ietekmi uz žurnālistu darbu, līdzsvarojot tiesības uz datu aizsardzību ar tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību. Jau laikus vēlos vērst uzmanību, ka, izstrādājot jaunu mediju vides tiesisko regulējumu, kas ar laiku aizstātu likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, būtu nepieciešams iekļaut nosacījumus par personas datu publiskošanu.
Papildu sabiedrības informēšanai regula uzliek par pienākumu izveidot neatkarīgu iestādi, kurai savi pienākumi ir jāveic bez tiešas vai netiešas ārējās ietekmes. Likumprojektā “Personas datu apstrādes likums” liela uzmanība ir pievērsta Datu valsts inspekcijas (DVI) funkciju, pienākumu un tiesību precizēšanai, kā arī kapacitātes stiprināšanai. Bažas par DVI spēju īstenot pilnīgu neatkarību izraisa likumprojektā iekļautais nosacījums, ka Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar tieslietu ministra starpniecību. Tādējādi lūdzu īpašu uzmanību pievērst Datu valsts inspekcijas neatkarībai, nodrošinot tās statusa atbilstību regulas prasībām.
* Publikācija sagatavota no tiesībsarga paziņojuma medijiem un vēstules Ministru prezidentam.
