Hāns: Eiropai nepieciešama veselīga diēta 0
Kamēr Latvija jau sākusi atlabt no piedzīvotās ekonomiskās krīzes, citas valstis, piemēram, Spāniju un Portugāli, tā tikai tagad sāpīgi skārusi. Līdz ar to ES reģionu, pilsētu un pašvaldību vadītāju noskaņojums Briseles ikgadējo atvērto durvju dienu laikā bija visai bēdīgs.
Tādēļ reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns centās iedrošināt klātesošos, ka arī ar samazinātu pieejamo struktūrfondu budžetu ir iespējams panākt labus rezultātus un ekonomisko izaugsmi. Tajā pašā laikā J. Hāns atgādināja, ka vēl ir laiks līdz novembrim pārliecināt Eiropas Parlamentu un padomi par to, cik svarīgs ieguldījums ir reģionos. “Ir laiks lobēt ne tikai Briseles ierēdņiem, bet arī valdību finanšu ministriem,” izteicās J. Hāns.
Lai būtu godīgāka sadale, nepieciešams aicināt kohēzijas politikas pretiniekus neizjaukt līdzsvaru un nesamazināt finansējumu mazāk attīstītajām valstīm. Tomēr jādomā arī par to, kādā situācijā šobrīd ir Eiropa visas pasaules kontekstā.
Attiecībā uz Latvijai pieejamo kohēzijas fonda budžetu J. Hāns teica, ka viņa pienākums ir iestāties par izlīdzināšanu, tomēr tagad viss esot atkarīgs no Latvijas valdības un organizāciju saskaņotas argumentācijas sarunās ar donorvalstīm; iespējams, kādas izmaiņas var tikt pieņemtas arī pēdējā naktī.
Kā pirmo prioritāti visai Eiropai J. Hāns minēja gudras un videi nekaitīgas izaugsmes veicināšanu. J. Hāns aicināja neaprobežoties ar atjaunojamās enerģijas ieguves projektiem, bet zaļo virzienu saprast plašākā nozīmē, tostarp domājot par eksportu.
Vēl J. Hāns īpaši uzsvēra nepieciešamību mācīties no citu dalībvalstu kļūdām, daloties pieredzē. Tika minēts Somijas piemērs: kad 90. gados bija krīze, valsts gudri investējusi jomās, kas vēlāk Somiju uzveda uz izaugsmes ceļa – balstoties uz zināšanām, piesaistīja privātās investīcijas.
Kad vaicāju, no kura reģiona vai valsts Latvija varētu mācīties, J. Hāns izvairījās minēt konkrētu piemēru. “Nebūtu pareizi reģionus dalīt labajos un sliktajos, turklāt Latvijas situācija ir unikāla,” norādīja komisārs. Viņš uzskata, ka Latvija ir reģions ar labi attīstītu centru – galvaspilsētu, līdz ar to attālākie reģioni, īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, ir mazāk attīstīti. Tieši tādēļ jādomā par investēšanu tajos, tiecoties uz izlīdzināšanu. “Ir labi, ka līdz šīm Latvija ieguldījusi darbu izglītības sistēmas uzlabošanā, – tas būtu jāturpina. Tāpat nepieciešams pilnveidot infrastruktūru, lai būtu labāks savienojums ar citiem reģioniem, jāattīsta arī tehnoloģiju modernizācija,” norādīja komisārs.
Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem finansējuma sadalē ir noteikt skaidras prioritātes. Tēlaini izsakoties, iepriekšējos gados bijusi pieejama ēdienkarte ar vairākiem ēdieniem, salīdzināja J. Hāns. Savukārt nākamajā periodā gudrāk būtu piedāvāt ēdienkarti no trim ēdieniem – “tā būs tāda kā diēta, tomēr veselīga”, noteica J. Hāns.
Kad kāds žurnālists no Zviedrijas vaicāja – kāpēc Zviedrijai būtu jāmaksā nodokļi, lai paaugstinātu dzīves līmeni tādās valstīs kā Rumānija, Polija u. c., J. Hāns kā galveno argumentu minēja to, ka Eiropas valstis veido vienotu eksporta tirgu. Investējot mazāk pārtikušajās valstīs, tiek investēts visas Eiropas nākotnē.
Spānijas, Portugāles, arī Grieķijas žurnālisti savukārt kritiski raudzījās uz akcentu, ka tagad būšot jādomā par investīcijām, ja ekonomiskās krīzes dēļ daļa cilvēku spēj vien cīnīties par izdzīvošanu. Uz šīm bažām J. Hāns un viņa domubiedri reaģēja ar atbildi, ka ar inovācijām nav jāsaprot tikai moderno tehnoloģiju ražošana vai tamlīdzīgi lieli projekti. Inovācijas var būt kaut vai tradicionālās jomās – tikpat labi lauksaimniecībā, kā arī mazos un vidējos uzņēmumos.
