Monika Zīle: Hamelnas flautista atgriešanās 25
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vēlme būt atšķirīgam ir parasta vēlme. Atbrīvoties un būt parastam – tas patiesībā ir neparasti.” Ošo (Bhāgavans Šrī Radžnišs), indiešu domātājs
Leģendas lielākoties ir nekonkrētas: senos laikos kādā vietā noticis kaut kas mistisks – apmēram tā. Bet nostāstā par flautistu, kurš Vācijas pilsētā Hamelnā nolaupīja visus bērnus, laikiem cauri saglabāta apbrīnojama precizitāte: 1284. gada 26. jūnijā, kamēr baznīcā Dievu lūdza vecākā paaudze, raibos kankaros ģērbies klejojošs muzikants ar burvju melodijas skaņām pievilināja pašus jaunākos un aizveda sev līdzi uz neatgriešanos.
Dažos leģendas variantos šādi viņš atriebās Hamelnas rātei, kas flautistam nesamaksāja par grauzēju izdzīšanu no pilsētas. Mistikas noliedzēji savukārt uzskata, ka patiesībā bērnus nopļāva mēra epidēmija. Taču interpretācija nemaina iznākumu: bez ataudzes palikusi, Hamelna diezgan ilgi nīkuļoja, atrazdamās pie saimniecisku uzplaukumu veicinošā Vēzeres upes ūdensceļa.
Kas īsti toreiz notika, izdibināt vairs nav iespējams, tomēr Hamelnas leģendu Vācijā palaikam piesauc, runājot par mūsdienu ideologiem, kuru apšaubāmās teorijas vilina gan pavisam jaunus, gan pieredzējušus, bet svaigu vēsmu alkstošus cilvēkus. To apstiprināja ieraksti sociālajos tīklos 14. Saeimas vēlēšanu dienā.
“Ģimenē vienbalsīgi nolēmām, ka valsts kuģis tagad jāstūrē jaunajiem.” “Mūsu ome iet laikam līdzi – izvēlas “Progresīvos”.” Rezultātā vēlētāji piešķīruši “Progresīvajiem” 10 deputātu vietas parlamentā, paužot atbalstu partijas sludinātajai “zaļai”, labu pārmaiņu piepildītai tuvākajai nākotnei.
Taču, iespējams, mandātu būtu bijis krietni mazāk, ja “Progresīvo” valdes locekle Jana Simanovska jau pirms vēlēšanām būtu atklājusi partijas nodomu īstenot dažu likumu regulējumus, atvieglojot dzimuma maiņu bērniem un pusaudžiem. Pēc 2. oktobra politiskās kustības galvasgals svītrojis dažu labu vēl ne tik seno kreisumu – tagad bez ierunām atbalsta valsts valodu, nepiemin mantojuma nodokļa ieviešanu un vairās no solījuma sargāt okupācijas pieminekļus.
Tādēļ būtu saprotams, ja Simanovskas kundze, nu jau Saeimas deputāte, pietaupījusi šo Latvijas sabiedrību mulsinošo paudumu vismaz tik ilgi, kamēr tiek lemts par “Progresīvo” iekļaušanu koalīcijā. Bet hormonu vētrās apjukušo piesaistīšana acīmredzot ir starp neatliekamajiem darbiem, jo mūsu “Hamelnas flautistu” politiskajām manipulācijām vislabāk der nenobriedušu prātu bruņinieki. Simanovskas sacītā kontekstā nu pavisam jaunā gaismā skatāma arī “Progresīvo” vēlme likvidēt bāriņtiesas, it kā mērķējot uz augstākiem bērnu aizsardzības (?!) standartiem.
Neraugoties uz “Progresīvo” deputātu grupas runasvīra Kaspara Briškena deklarēto atbalstu krietni vēlīgākai imigrantu uzņemšanas politikai, kas nopietni apdraudētu latviešu identitāti, partijai netrūkst ietekmīgu labvēļu. Rets ziņu raidījums un viedokļu paudumu sižets sabiedriskajā televīzijā iztiek bez Briškena klātbūtnes – liekas, viņš jau trešo nedēļu iztiek ar miega mazumiņu, jo zilajā ekrānā sastopams gan uz pusnakts robežas, gan ilgi pirms ausmas.
Valdības virzienā “Progresīvos” diplomātiski bīda Valsts prezidents Egils Levits un daudzbalsīgi pa tiešo stumj cauri vēlēšanu sietam izkritušās “Attīstībai/Par” draudze – vai, manu vai, kā tad koalīcija bez liberāļiem?!…
Uz “Progresīvo” mērķiem, darbībām un atbalstīšanām lūkojoties, var saskatīt reinkarnācijas teorijas apstiprinājuma pazīmes. Tiesa, tagadējais Hamelnas flautists ģērbies mūsdienīgās drānās. Bet muzicēšanas mērķi tādi paši kā pirms septiņiem gadsimtiem – samulsināt un aizvilināt projām no savām saknēm, tradīcijām un tautiskuma.
