Hakeru jeb “urķu” tēmeklī – mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi 0
“Lēš, ka viedo ierīču skaits 2020.gadā vairākas reizes pārsniegs planētas iedzīvotāju skaitu, taču šo ierīču drošībai gan to ražotāji, gan lietotāji pievērš pārāk maz uzmanības. Tas var novest pie ļoti nepatīkamām sekām, jo daudzos gadījumos šādas ierīces var izmantot, kā ieejas punktu mājas vai pat uzņēmuma datortīklā!” Tā norāda kiberdrošības eksperts Valdis Šķesters. Viņš arī uzsver, ka vēl cits ierīces inficēšanas veids varētu novest pie tā, ka inficētās ierīces, pašam saimniekam nezinot, tiek izmantotas masveida kiberuzbrukumos vai kriptovalūtu rakšanā. Kādi vēl brīnumi no hakeriem jeb urķiem būs sagaidāmi tuvākajā laikā?
IT kompānijas “Accenture” Drošības pakalpojumu nodaļas vadītājs Intars Garbovskis norāda, ka
aizvien aktuālāks urķiem būs mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un viss, kas saistīts ar automatizāciju.
“Uzbrukumi kļūs viedāki, un arī uzņēmumiem jābūt zinošiem, spējīgiem reaģēt uz jaunākajiem risinājumiem. Hakeru metodes paliek aizvien radošākas, līdz ar to par garlaicību nevarēs sūdzēties, jo uzbrukumu skaits tikai palielināsies. Diemžēl “Accenture” pētījums atklāj, ka šobrīd tikai divi no pieciem uzņēmumiem investē mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās jomās, lai tādējādi sagatavotos un pilnveidotu savas digitālās aizsardzības spējas. Tāpat ir sagaidāmas pārmaiņas, ko izraisīs Vispārīgā datu aizsardzības regula. Paredzu, ka tuvāko gadu laikā dzirdēsim par pirmajām sankcijām par nepietiekamu personas datu aizsardzību, kas varētu radīt papildu motivāciju uzņēmumiem un organizācijām investēt drošībā,” sacīja I. Garbovskis.
Savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT” pārstāve Līga Besere norādīja, ka
jaunus izaicinājumus un arī iespējas sniegs lietu internets (IoT).
“Arvien vairāk dažādu viedierīču un viediekārtu tiek pieslēgtas internetam. Vai visi ražotāji būs parūpējušies par iekārtu kiberdrošību un atjauninājumiem? Kā šīs iekārtas sadzīvos savā starpā? Vai mācēsim tās pareizi iegādāties, lietot un arī izmest, neradot apdraudējumu sev, saviem datiem? Jebkurā gadījumā, būsim gatavi jauniem izaicinājumiem un pretī liksim izglītotus lietotājus un zinošus speciālistus.
Kā sevi pasargāt? L. Besere uzsver, ka aizsardzības metodes ir tās pašas vecās un samērā vienkāršās – sekot līdzi savai uzvedībai interneta pasaulē.
“Jāseko līdzi tam, kur spiežam un kur vadām savus datus. “Nesen sociālajā tīklā “WhatsApp” bija izplatīta viltus loterija, kurā piesolīja brīvbiļetes uz Eda Šīrana koncertu. Sekojat līdzi tam, kur tiekat pārvirzīti – vai tam ir kāda saistība ar norādīto tēmu, koncertu, mūziķi. Lasiet tekstus zem ievades laukiem, lai pārliecinātos, ka pašrocīgi neparakstāties uz nesamērīgu telefona rēķinu mēneša beigās.” Viņa arī piekodina nepaļauties uz tehnoloģijām, jo tās jūsu vietā datus nepasargā. “Tehnoloģijas ir tikai palīgs. Var uzlikt antivīrusu, bet tas nepasargās, ja tam nebūs nodrošināti atjauninājumi. Paroles nepasargās, ja to izvēlēsieties pārāk vienkāršu un viegli uzminamu.”
Arī I. Garbovskis atgādina par daudz aprunāto kiberhigiēnu, ko viņš salīdzina ar zobu tīrīšanu rītos un vakaros.
“Uzņēmumos un organizācijās ir regulāri jānodrošina apmācības, kurās darbinieki varētu papildināt un atjaunot savas zināšanas kiberdrošības jomā. Pozitīvu efektu dod dažādu simulācijas situāciju izspēle, piemēram, izsūtot aizdomīgu e-pastu darbiniekiem, lai pēc tam novērtētu, cik daudz darbinieku to identificēja kā pikšķerēšanas mēģinājumu. Joprojām aktuāli un nemainīgi ir ikvienam atcerēties nevērt vaļā aizdomīgus pielikumus, hipersaites e-pastā un šaubīgas vietnes internetā. Pirms kaut ko publicēt tīmeklī – jāpadomā, kāda veida informāciju tādējādi par sevi vai citiem nododat publiskai pieejai. Pārliecinieties, ka informācija nosūtīta tikai tiem adresātiem, kam tā jāsaņem.”
Līdzīgi kā “CERT” pārstāve, arī “Accenture” pārstāvis norāda, ka nedrīkst aizmirst par viedierīču drošību, nodrošinoties ar datu kriptēšanu vai to aizsargāšanu ar drošu paroli, kā arī jaunākajiem atjauninājumiem un programmatūru jaunākajām versijām.
