“Hāgā būtu grūti pierādīt, ka Putins pats ir veicis kara noziegumus pret cilvēci!” Saruna ar juristu Lejnieku 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Māris Lejnieks ir Latvijas Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, kura studenti ieņem augstus amatus gan Londonas universitātē, gan Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Viņš ir viens no retajiem juristiem mūsu valstī, kurš labi pārzina 2002. gadā dibinātās Starptautiskās krimināltiesas darbu, kura kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tagad bieži tiek pieminēta kā vieta, kur gribam redzēt uz apsūdzēto sola sēžam Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa līdzgaitniekus.
Cik reāla ir iespēja tiesāt Putinu Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā, ja ir zināms, ka Krievija un arī Ukraina nav šīs tiesas dalībvalstis?
M. Lejnieks: Ukraina, nebūdama formāli dalībvalsts, ir izmantojusi iespēju atzīt Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju attiecībā uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas ir izdarīti Ukrainas teritorijā, sākot no Maidana līdz pat šim brīdim. Starptautiskā krimināltiesa var realizēt jurisdikciju arī pret Krievijas Federācijas pilsoņiem par šiem noziegumiem. To atļauj Romas statūtu piešķirtās iespējas.
Starptautiskās tiesas atšķiras no nacionālajām tiesām ar to, ka bez valsts piekrišanas ir gandrīz neiespējami saukt pie atbildības valsti ANO starptautiskajā tiesā, kā arī Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā.
Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Latvija, ir vērsušās ar lūgumu Starptautiskajā krimināltiesā reaģēt un uzsākt izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un tas notiek. Vai tas rada reālus draudus Putinam? Jāatzīst, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo būtu grūti pierādīt, ka Putins pats ir veicis kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci.
Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā ir arī tāds noziegums kā agresijas noziegums, kas attiecībā uz Putinu būtu viegli pierādāms, jo daudzi taču klausījās vai izlasīja viņa 24. februāra rīta uzrunu. Diemžēl Krievija un pat Ukraina nav atzinušas Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju attiecībā uz agresiju. Tāpēc Putinu pagaidām šajā tiesā nevar saukt pie atbildības par agresiju Ukrainā.
Ja runājam par kara noziegumiem, tad jāteic, ka ir diezgan grūti pierādīt, ka kara noziegumus ir veicis Putins tādā ziņā, ka ir pavēlējis tos veikt vai kā bruņoto spēku virspavēlnieks ir atbildīgs par kara noziegumiem. Tas ir skaidrs, ka ar ieročiem rīkojas ierindas karavīri, kuriem, iespējams, pavēles dod vienību un apakšvienību virsnieki. Atrast pierādījumu, ka tas ir bijis tieši Putina rīkojums vai viņš ir nolaidīgi pieļāvis, ka kaut kas tāds tiek darīts, jau būs krietni grūtāk.
Vēl grūtāk būtu konstatēt, ka Putins ir izdarījis noziegumus pret cilvēci. Tas ir plašs vai sistemātisks uzbrukums civiliedzīvotājiem, bet noteikti ir jākonstatē, ka šis uzbrukums ir noticis saskaņā ar plānu vai politiku nogalināt Ukrainas iedzīvotājus. Tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas – vai civiliedzīvotāji militārās darbības laikā iet bojā diemžēl kā blakus efekts, vai ir bijis nepārprotams nodoms nogalināt civiliedzīvotājus. To, ka ir dota pavēle nogalināt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, būtu grūti pierādīt. Lai to izdarītu, ir nepieciešami attiecīgie dokumenti, liecinieku liecības… Kur mēs atradīsim liecinieku, kurš pateiks: jā, Putins mums pavēlēja! Es šaubos, ka varētu atrast liecību, kas ļautu Putinam inkriminēt noziegumu pret cilvēci.
Kā notiek uzsāktā izmeklēšana par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci?
Tas nozīmē, ka starptautiskās krimināltiesas prokurors ir sācis vākt materiālus.
Cik liela nozīme šajā procesā būs Ukrainas bēgļu liecībām, kuras viņi sākuši sniegt vairāku valstu tiesībsargājošajām institūcijām, tajā skaitā Valsts drošības dienestam Latvijā?
Starptautiskās krimināltiesas prokurors darbojas savas kompetences ietvaros. Oficiāli tika ziņots, ka viņš ir nosūtījis savu darba grupu uz Ukrainu apstākļu skaidrošanai.
Mūsu valsts tiesībsargājošās iestādes var aptaujāt Ukrainas bēgļus, noskaidrot, vai pret viņiem ir tikuši vērsti kara noziegumi. Skaidrojot šīs lietas no juridiskās puses, lai cik tas ciniski izklausītos, jāņem vērā, ka ne jebkurš civiliedzīvotāju upuris, ne jebkura sagrauta ēka automātiski nozīmē, ka izdarīts kara noziegums. Ukraiņu bēglim var jautāt: vai tava māja tika sagrauta artilērijas apšaudes vai bombardēšanas laikā?
Pieņemsim, ka būs tādi cilvēki, kuri teiks, ka tika sagrauta. Nākamais, kas jānoskaidro, ir tas, vai tajā vietā neatradās leģitīms militārais mērķis. Ja blakus šai mājai atradās, piemēram, pretinieka armijas bruņutehnikas kolonna, tad ir skaidrs, ka pret to var vērsties, un skaidrs arī tas, ka daļa šķembu vai nejaušs šāviņš var trāpīt arī blakus esošajām mājām.
Ja militārais sasniegums būs lielāks, salīdzinot ar to kaitējumu, kas nodarīts civiliedzīvotājiem, tas diemžēl netiks uzskatīts par kara noziegumu. Jābūt pietiekami uzmanīgiem, no juridiskā viedokļa vērtējot visas ziņas par kara noziegumiem. Bet tas nenozīmē, ka šādu ziņu vākšanai nav nekādas jēgas. Ja šīs ziņas izdosies savākt, tad attiecīgi būs divas iespējas – vai nu Latvija kā Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts sadarbojas ar šo tiesu un tai nodod oficiāli savāktos juridiski nostiprinātos materiālus, vai arī nodot šos materiālus Ukrainas prokuratūrai.
Noziegums ir noticis Ukrainas teritorijā, tāpēc šīs valsts tiesām ir tiesības saukt pie kriminālatbildības vainīgos. Starptautiskā krimināltiesa drīkst saukt pie atbildības vainīgās personas tikai tādā gadījumā, ja šīs personas pie atbildības nesauc kāda nacionālā tiesa.
Tātad tas nozīmē, ja Ukraina to darīs, tad Hāgā to nedarīs…
Tieši tā. Ukraina, protams, varētu būt ieinteresēta sadarboties ar Hāgu, jo tā ir atzinusi Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju attiecībā pret kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Iespējams, ka Starptautiskās krimināltiesas rīcība var būt efektīvāka, pieņemsim, noziedznieka aizturēšanā. Piemēram, tiek noskaidrots, ka kādas apdzīvotas vietas apšaudi vai bombardēšanu ir veikusi konkrēta militārā vienība. Šādā gadījumā nebūtu grūti noskaidrot, tieši kuru personu vajadzētu saukt pie kriminālatbildības.
Bet pie šīs personas ir jātiek klāt. Viņa aresta orderi var izdot gan Starptautiskā krimināltiesa, gan arī Ukrainas tiesībsargājošās iestādes. Ja tiks aizturēts konkrētais militārās vienības komandieris un tiks lemts, kam viņu izdot kriminālvajāšanai – Ukrainai vai Starptautiskajai krimināltiesai, Ukrainai būtu lielākas primārās tiesības saukt viņu pie kriminālatbildības. Taču tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir spējīgas darboties kara apstākļos.
Kad Hāgā par kara noziegumiem tika tiesāts bijušais Dienvidslāvijas prezidents Miloševičs, kā arī citi viņa līdzgaitnieki, tad izveidoja speciālu kara tribunālu. Vai šādu tribunālu varētu izveidot arī, lai tiesātu Putinu un viņa līdzgaitniekus?
Šo kara tribunālu nodibināja ar ANO Drošības padomes lēmumu. Bet izveidot šādu tribunālu, lai tiesātu Putinu un viņa līdzgaitniekus, ir neiespējami, jo Krievijai Drošības padomē ir veto tiesības.
Pastāv iespēja nodibināt tribunālu arī bez ANO iesaistes. Visautoritatīvākā organizācija, kura varētu darboties pat bez formāla ANO atbalsta un saglabāt starptautisko leģitimitāti, ir Eiropas Padome. Šīs reģionālās organizācijas lēmumu nodibināt starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības Putinu, visticamāk, akceptētu lielākā daļa pasaules valstu. Protams, pastāv jautājums: kā tikt klāt Putinam? To es nespēju atbildēt.
Vai tiešām nepietiek ar televīzijā un internetā redzētajām šausmīgajām kara ainām, lai tiesātu kara noziedzniekus? Mēs taču redzējām, kā okupantu karaspēks sabombardējis drāmas teātri Mariupolē, neņemot vērā lieliem burtiem uzrakstīto – “Bērni”! Tāpēc grūti saprast, kādi pierādījumi vēl ir vajadzīgi, lai varētu šos slepkavas notiesāt.
Juristiem ir atbildība runāt par to, par ko viņi ir simtprocentīgi pārliecināti. Krievu militāristi ir apgalvojuši, ka, ņemot vērā viņu informāciju, teātrī bijis vienības “Azov” štābs, nevis patvērušies civiliedzīvotāji. Tātad viņi to varējuši bombardēt. Vai kaut ko izšķir tas, ka tur bija uzraksts “Bērni”? Šaubos, ka Krievijas reaktīvās lidmašīnas pilots, kuram tika dota pavēle iznīcināt šo objektu (apgalvojot, ka tas ir militāra rakstura objekts), ātri laižoties pāri teātrim, spēja saskatīt un izlasīt šo uzrakstu.
Polijas parlamenta apakšpalāta Seims nosodīja genocīda aktus, kurus Krievija īsteno Ukrainā, un pasludināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Vai arī te pastāv neskaidrības no juridiskā viedokļa?
Genocīds ir visbriesmīgākais noziegums, kāds vien ir iespējams. Tā ir darbība ar nodomu iznīcināt kādu tautu, etnisko, reliģisko vai rases grupu. Nav šaubu, ka holokausts bija genocīds. Bet cilvēku deportācijas 1941. un 1949. gadā nekvalificējas kā genocīds, jo neviens neplānoja iznīcināt latviešu tautu pilnīgi vai daļēji. Tā bija vēršanās pret noteiktu sociālo grupu, un šādu rīcību sauc par noziegumu pret cilvēci.
Ļoti šaubos, vai Polijas Seima rīcībā ir pierādījumi, ka Krievijas augstākā politiskā vadība ir ieplānojusi pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu. Spriežot pēc Krievijas prezidenta Putina izteikumiem, viņa primārais mērķis ir panākt varas maiņu Ukrainā, nomainot to ar Krievijai lojālu “nenacistu” valdību.
Krievija ir apturējusi savu darbību Eiropas Padomē (EP) un līdz ar to tai vairs nav saistoša Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) jurisdikcija. Taču šajā tiesā ir diezgan daudz sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Vai tas nozīmē, ka līdz ar Krievijas izstāšanos tiek apdraudēta arī šo sūdzību izskatīšana un jaunu pieņemšana?
Tiesai ir jāizskata tās prasības pret Krieviju, kas ECT ir iesniegtas līdz brīdim, kad Krievija paziņoja par savas darbības apturēšanu EP. Kad Krievija vairs formāli neskaitīsies EP dalībvalsts, tai vairs nebūs saistoša ECT jurisdikcija, un nevienam nebūs tiesību vērsties tiesā ar prasību pret Krieviju. Pati Krievija aizvadītajā vasarā ir iesniegusi ECT prasību pret Ukrainu, ka šī valsts esot pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju attiecībā uz Luhanskas un Doneckas iedzīvotājiem.
Protams, pastāv jautājums, cik lielā mērā Krievija ņems vērā un izpildīs ECT spriedumus, kas būs pieņemti pret Krieviju. Jāatzīst gan, ka lielākā daļa ECT spriedumu, kas uzlika par pienākumu cietušajiem izmaksāt kompensācijas, Krievijā tika izpildīti diezgan godprātīgi. Ignorēta tikai neliela daļa spriedumu, kas bija saistīti ar diezgan skaļām politiskajām lietām, jo Krievija uzskatīja, ka tie ir pretrunā ar šīs valsts konstitūciju.
Vai jums ir zināms, cik tālu starptautiskā krimināltiesa ir tikusi ar Ukrainas prasībām, ko tā Starptautiskajai krimināltiesai iesniedza pēc Maidana un Krievijas karavīru iebrukuma Doneckā un Luhanskā?
Publiski nekāda informācija par šo jautājumu nav pieejama. Jāņem vērā, ka Starptautiskās krimināltiesas dzirnas maļ ļoti lēni. Savas vairāk nekā 20 gadu pastāvēšanas laikā tā ir izskatījusi tikai 30 krimināllietas. Turklāt tās visas bija saistītas ar Āfrikas kontinentu. Bet pirms dažām nedēļām pirmo reizi Starptautiskās krimināltiesas praksē parādījās eiropieši.
Šīs tiesas prokurors vērsās tiesā un lūdza izdot trīs dienvidosetīnu aresta orderi saistībā ar kara noziegumiem, kas tika izdarīti 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara laikā. Aizritēs vēl ilgs laiks, kamēr tiesa sāks skatīt Ukrainas prasības, kas attiecas uz Krievijas iebrukumu Doneckā un Luhanskā, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.
Cik liela iespēja pastāv, ka tomēr izdosies vainīgos noziedzniekus sodīt?
Tas, pirmkārt, ir jautājums par iespējām sadarboties ar Krieviju. Atgādināšu, ka Miloševičs uz apsūdzēto sola Hāgā nonāca tāpēc, ka Dienvidslāvijā mainījās valdība un pie varas nāca tāda valdība, kura bija ieinteresēta pārtraukt konfliktu ar pārējo pasauli un ANO tajā skaitā. Valdība pieņēma ļoti smagu lēmumu izdot kriminālvajāšanai Miloševiču un virkni personu no augstākās militārās vadības.
Būtu pilnīgi bezcerīgi šobrīd prasīt Krievijai izdot Putinu un Krievijas ģenerāļus. Taču, ja notiktu kaut kāds brīnums un Krievijā mainītos vara, kura būtu ieinteresēta tomēr atjaunot sadarbību ar visu pārējo pasauli, tad kā viens no šādiem žestiem varētu būt arī šādu personu izdošana kriminālvajāšanai Starptautiskajai krimināltiesai. Šādā gadījumā pastāv iespēja, ka šīs personas varētu saukt pie atbildības arī pati Krievija.
Vai tikpat sarežģīti, kā notiesāt Putinu un viņa līdzgaitniekus, būs arī panākt, lai Krievija atlīdzina Ukrainai karā nodarītos zaudējumus?
Praktiski tikpat sarežģīti, jo Ukrainai nepastāv iespēja tiesvedības ceļā piedzīt zaudējumu atlīdzību no Krievijas. ANO Starptautiskā tiesa šādu prasību nevarētu skatīt, jo Krievijai nav saistoša tiesas jurisdikcija šāda kaitējuma atlīdzības lietās. Ukraina ir iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā par Genocīda aizlieguma konvencijas pārkāpumu.
Ja tiesa konstatētu Krievijas veiktu genocīdu, kas gan ir ļoti maz ticams, tad varētu prasīt no Krievijas materiālu kompensāciju tieši par genocīdu, bet ne par agresiju, kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci. Turklāt līdz šim Krievija šo tiesvedību ir praktiski ignorējusi. Atgādināšu, ka Krievija jau vairāk nekā 30 gadus atsakās runāt ar Latviju par PSRS okupācijas nodarīto kaitējumu.
