Gvaido atgriezies Venecuēlā 0
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš bija devies ārzemju vizītē, pirmdien atgriezies Venecuēlā.
Gvaido, kas sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju, atgriezies Venecuēlā no Ekvadoras. Virkne raidorganizāciju translēja Gvaido ielidošanu lidostā pie Karakasas.
Pēc atgriešanās Gvaido Karakasā sagaidīja tūkstošiem cilvēku, ka arī viņu par prezidenta pienākumu izpildītāju atzinušo valstu vēstnieki.
Gvaido aicināja uz jaunām demonstrācijām sestdien, lai palielinātu spiedienu uz Nikolasu Maduro. “Sestdien mēs turpināsim ielās, visa Venecuēla atgriezīsies ielās. Mēs nerimsimies ne sekundi, līdz netiks sasniegta brīvība,” pavēstīja Gvaido.
ASV pirms Gvaido atgriešanās brīdināja par “ātru atbildi” uz jebkādiem draudiem vai vardarbību pret viņu.
Domājams, ka Venecuēlas varasiestādes varētu Gvaido aizturēt, jo viņš pārkāpa aizliegumu izbraukt no valsts.
Svētdien Gvaido tviterī paziņoja, ka dosies ceļā no gaisa spēku bāzes Ekvadoras piekrastes pilsētā Salinasā, vienlaikus izsakot pateicību Ekvadoras prezidentam Leninam Moreno. Kopš tā brīža Gvaido vairs publiski nav parādījies.
Savas ārzemju tūres ietvaros Gvaido apmeklēja arī Brazīliju, Paragvaju un Argentīnu, kur tikās ar šo valstu līderiem, cenšoties palielināt spiedienu pret Maduro un panākt viņa atkāpšanos.
Gvaido aicinājis ikgadējā Venecuēlas karnevāla dalībniekus pirmdien un otrdien protestēt pret Maduro.
Daudzviet pasaulē nedēļā pirms kristīgās baznīcas Liela gavēņa sākuma tiek rīkoti krāšņi karnevāli. Īpaši populāri tie ir tradicionālajās katoļu zemēs, arī Latīņamerikā.
“Ja uzurpators Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa līdzdalībnieki uzdrīkstēsies mani aizturēt, mēs esam sagatavojuši skaidru plānu ar skaidrām instrukcijām mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem un brāļiem parlamentā,” tviterī pavēstīja Gvaido.
Ekonomiskās krīzes nomocītā Venecuēla ieslīga politiskā krīzē janvārī, kad opozīcijas līderis parlaments spīkers Huans Gvaido pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Maduro un viņa sabiedrotie, tostarp Krievija, apsūdzējuši ASV par mēģinājumu īstenot apvērsumu Venecuēlā.
ASV un aptuveni 60 citas valstis ir atzinušas Gvaido un sākušas diplomātiskas kampaņas viņa atbalstam.
Ja Venecuēlas varasiestādes aizturēs Gvaido, opozīcija to var izmantot, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību Maduro režīma represīvajai politikai pret politiskajiem pretiniekiem, un tas var novest pie sankciju pastiprināšanas pret Venecuēlu.
Tomēr Gvaido aizturēšana var arī vājināt opozīciju, kas zaudētu līderi, kurš spējis to apvienot pēc gadiem ilgām savstarpējām cīņām.
Eiropas Savienība (ES) sestdien aicināja Maduro valdību neaizturēt Gvaido, brīdinot, ka šāds solis ievērojami saasinātu spriedzi un izpelnītos starptautiskās sabiedrības nosodījumu.
Gvaido uzsvēris, ka vēlas mierīgu pāreju, kas ļautu Venecuēlai pārvarēt politisko un humāno krīzi, kuras dēļ valsti pametuši trīs līdz četri miljoni cilvēku. Liela daļa šo cilvēku 2017.gadā pārcēlās uz Kolumbiju.
Ekonomiskā krīze ir izraisījusi hiperinflāciju un valstī trūkst pārtikas un medikamentu.
