Guzmanijas audzēšana 1
“Lūdzu, pastāstiet, kā audzēt guzmaniju! Kā to pārstādīt, kā pavairot? Augam ir atvases.” Sandra Kļava Bauskā
Guzmanijas (Guzmania) ir tipiski tropu klimata bromēliju dzimtas augi. Garās, gaiši zaļās tās veido ciešu lapu rozeti, no kuras attīstās sarkans vai dzeltens augšlapu vainags (neīstais zieds), kurā pakāpeniski no apakšas uz augšu atveras dzeltenbalti, sīki ziediņi. Tie drīz nozied, bet neīstā zieda krāsainās augšlapas saglabājas mēnešiem ilgi.
Dabas atvēlētais guzmaniju ziedēšanas laiks pie mums iekrīt ziemas mēnešos, taču izveidotās šķirnes (‘Cardinalis’, ‘Orange’, ‘Citrina’, ‘Magnifica’, ‘Broadway’, ‘Intermedia’ un citas) apvienojumā ar modernām tehnoloģijām var uzziedināt arī citos gadalaikos.
Visu gadu guzmanijas labi aug gaišās telpās, kur temperatūra nav zemāka par +18…+20 °C, taču gaiss nedrīkst būt par sausu, citādi guzmanijas ātri nozied, sāk kalst lapu gali, tad arī pārējā lapu daļa, neveidojas jauni dzinumi un pamazām augi aiziet bojā. Lai tā nenotiktu, jāgādā, lai ap augiem būtu mitrs gaiss.
Vienkāršu, neuzkrītošu, turklāt pietiekami dekoratīvu gaisa mitrinātāju var uzmeistarot paši. Podu ar nelielu paliktni uzliek uz liela, lēzena paliktņa, kurā plānā kārtā izklātas, piemēram, samitrinātas sfagnu sūnas. Tās pamazām atdod mitrumu gaisam, uzlabojot mikroklimatu guzmanijas tuvumā, kā arī pārējā telpā. Mūsu veselībai tas nāks tikai par labu, jo ziemā gandrīz visur, kur ir centrālapkure, gaiss ir pārlieku sauss
Guzmanijas ir epifīti. Tas nozīmē, ka augiem ir neliela sakņu sistēma, kas necieš sablīvējušos, smagu un slapju substrātu.
Augsnei jābūt vieglai, irdenai, trūdvielām bagātai un caurlaidīgai. Ja laistot ūdens ātri iztek cauri substrātam uz paliktņa, pēc pāris stundām tas jānolej, lai lieki nemērcētu saknes. Tas epifītiem ļoti nepatīk.
Laistāmajam ūdenim jābūt mīkstam (cietam, kaļķainam pievieno nedaudz citronskābes) un par pāris grādiem siltākam nekā ir temperatūra istabā. Vēlams, lai guzmanijas saknēs un augsnē būtu mērens mitrums – bez pārliešanas un iekaltēšanas.
Jaunie dzinumi guzmanijām veidojas pie sakņu pamatnes un apakšējās lapu žāklēs. Vecā rozete pēc noziedēšanas un jauno dzinumu izveidošanas iet bojā, jo visas savas barības vielu rezerves ir iztērējusi ziedam un jaunajiem augiem. Jaunās rozetes no vecākauga var atdalīt apmēram pēc gada, kad tās ir apmēram 20 cm garas un ar saknēm. Nav obligāti visus dzinumus atdalīt citu no cita – vienā lēzenā, ne pārāk dziļā podā tie var būt daudzi kopā, veidojot kuplu augu, kas uzzied ar vairākiem ziediem. Tāds vairāk līdzināsies dabā augošajām guzmanijām. Pārdošanā veikalos podos redz tikai pa vienam augam, reti kurai guzmanijai ir arī kāds jaunais dzinums ar ziedu, jo audzētāji nevar atļauties tik ilgi turēt augus siltumnīcā. Tie jālaiž tirgū un jāpelna nauda.
Guzmanijas katru nedēļu mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem. Mēslojumu drīkst dot tikai tad, ja iepriekšējās dienās augs ir saņēmis nepieciešamo ūdens daudzumu.
Audzējot patumšās, vēsās telpās un sausā gaisā, necaurlaidīgā augsnē, laistot ar kaļķainu un aukstu ūdeni, bieži pārlaistot un iekaltējot, kā arī, krasi mainoties gaisa temperatūrai, guzmanijas novājinās. tad uz tām var parādīties kaitēkļi – tīklērces un bruņutis.
