Publicitātes foto

Armands Gūtmanis: Enerģijas patērētājs kļūst par “zaļās” enerģijas ražotāju 2

Autors: Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma “Meta Advisory” direktors

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Enerģijas patērētājs ir Eiropas Savienības enerģētikas politikas centrā. Turklāt, apvienojot patērētāja un ražotāja jēdzienu, rodas jauns koncepts “prosumer” jeb “producer + consumer”, ko latviskot būtu diezgan neveikli, tāpēc paliksim pie aprakstošā raksturojuma “ražojošs patērētājs”.

Patērētāja aktīva līdzdalība ražošanā uzskatāma par svarīgu priekšnoteikumu sekmīgai enerģētikas pārejai jaunā pakāpē. Nesenie Eiropas Komisijas priekšlikumi attiecībā uz tīru enerģiju visiem eiropiešiem ir balstīti viedo tīklu tehnoloģijās un risinājumos, lai paātrinātu, pārveidotu un konsolidētu ES pāreju uz zaļo enerģiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patērētājs par vienlaikus būt ražotājs vairākos veidos un dažādā iesaistes līmenī. Spilgts piemērs ir lielās ražotnes, kas var kļūt par jaudīgiem enerģijas ražotājiem, ja izveido autonomus ieguves punktus, piemēram, saules bateriju kompleksus uz jumtiem, vēja ģeneratorus vai citas iekārtas.

Tai pašā laikā enerģiju var ražot arī kopiena vai pat mājsaimniecība attiecīgi mazākā mērogā, bet joprojām tādā apjomā, kas to padara daļēji neatkarīgu no centralizētiem enerģijas ražošanas un sadales mehānismiem.

Ņemot vērā arvien plašāku ES atbalstu, interese par šiem risinājumiem pieaug arī Latvijā, tostarp jāmin pilotprojekti Mārupē un citviet, kur eksperimentē ar saules paneļiem un siltumsūkņiem.

Jāuzsver, ka, ņemot vērā paredzamo līdzfinansējumu, šie projekti var būt arī ekonomiski izdevīgi. Jo īpaši lielajiem uzņēmumiem patērētāja-ražotāja koncepts var nozīmēt ietaupījumus par enerģiju, ņemot vērā gan nodokļu sistēmu, cenas un arī OIK maksājumus.

Tāpat ieguvums ir ražotāja-patērētāja pāreja uz “zaļo” enerģiju, tādējādi palielinot savu ilgtspēju proti, atbildīgu attieksmi pret klimatu un apkārtējo vidi. Šis, savukārt, ir aspekts, kas aizvien svarīgāks ir gan finanšu institūcijām, gan klientiem. Pavisam vienkārši sakot – būt zaļam ir ne tikai moderni, tas nozīmē saglabāt savu konkurētspēju!

Pašreizējais Eiropas Zaļais kurss uz atjaunojamo enerģiju un patērētāja-ražotāja politiku, varētu būt dadzis acī lielajiem enerģijas ražotājiem, un paredzama cīņa par ietekmi galvenajos sektoros.

Kamēr zaļā enerģija šķita vien dažu īpatņu savdabīga aizraušanās, lielās korporācijas varēja iecietīgi pasmaidīt, bet jaunās vēsmas nupat vairs nav maigas vēsmiņas, bet pamatīgs pūtiens zaļās ekonomikas burās, kas var laupīt kādu treknuma kārtiņu arī lielajiem spēlētājiem.

Reklāma
Reklāma

Arī agrāk bijuši mēģinājumi gan ES, gan plašākā pasaules kontekstā vērst uzmanību zaļās enerģijas problemātikai, tomēr jāteic, ka pašreizējā virzība tik nopietni kā nekad izvirza jautājumu par atjaunojamo enerģiju kā priekšnoteikumu klimatneitrālai attīstībai jeb kā augstos vārdos izsakās daudzi zinoši politiķi – mūsu labai dzīvošanai uz Zemes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.