Kāpēc IT uzņēmumiem ir svarīgi piesaistīt vairāk sieviešu? 10
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Hippa Gustavsone ir igauņu izcelsmes informācijas tehnoloģiju speciāliste un vadītāja, kas nozarē strādā jau vairākus desmitus gadu, tostarp lielajā IT pakalpojumu uzņēmumā “Tietoevry”. Latviju viņa apmeklēja tehnoloģiju izstādes un konferences “Riga Comm 2022” sakarā. Sarunā ar “Latvijas Biznesu” viņa skaidro, kādēļ šīs nozares uzņēmumi tik lielu uzmanību pievērš centieniem iesaistīt vairāk sieviešu nozares darbā.
Ko IT uzņēmumi cenšas panākt, uzrunājot arvien vairāk sieviešu un arvien plašāk verot durvis tieši sievietēm šajā tradicionāli vīriešus nodarbinātajā nozarē?
H. Gustavsone: Domāju, ka uzņēmumi cenšas panākt to, lai dažādu problēmu risināšanā uzņēmumiem būtu pieejamas atšķirīgas problēmu risināšanas stratēģijas un pieredze. Nav nekāds noslēpums, ka sievietēm ir savas, dzimumam noteiktas priekšrocības – piemēram, lielāka empātija, labākas komunikācijas spējas, spējas darīt vairākus darbus vienlaikus u. c. Šīs spējas, kad tās integrētas komandas darbā, padara to efektīvāku un spēcīgāku, spējīgāku risināt dažādas problēmas.
Šādā veidā uzņēmumi spēj radīt vērtīgāku produktu vai pakalpojumu klientiem. Arī organizācija kopumā, panākot labāku dzimumu balansu nodarbināto vidū, kļūst efektīvāka un kultūras ziņā bagātāka. Tomēr nevarētu teikt, ka IT uzņēmumi, pieņemot darbā sievietes, cenšas sasniegt kaut kādu noteiktu kvotu, procentu vai skaitli.
Kādi šķēršļi traucē uzņēmumiem to paveikt, izņemot faktu, ka meitenēm bieži vien ir sliktāki rezultāti vidusskolas matemātikas eksāmenos?
Es strādāju IT nozarē jau 22 gadus, un man ir jau trīs augstākās izglītības. Neviena no tām nav saistīta ar matemātiku, kaut gan šobrīd “Tietoevry” vadu noteiktu programmatūras izstrādes virzienu. Šobrīd, piemēram, studēju tieslietas. Balstoties uz savu pieredzi nozarē, atļaušos teikt, ka gan sabiedrība kopumā, gan arī sievietes pārvērtē matemātikas eksāmenu un zināšanu nozīmi darbam šajā nozarē.
Nenoliedzami, nozares ietvaros ir profesijas, kurās matemātika ir ļoti svarīga, taču vienlaikus tajās ir arī profesijas, kurās matemātika nepieder pie nozīmīgākajām zināšanām. IT nozarei arvien vairāk pievienojas arī tādi cilvēki, kas darba karjeras vidusdaļā nogurst no savas iepriekšējās nodarbes un vēlas mainīt profesiju. Arī viņiem bieži vien nav īpaši spožas matemātikas zināšanas. IT uzņēmumi parasti piedāvā nepieciešamo apmācību, lai šāda karjeras maiņa būtu iespējama. Tādēļ mans ieteikums būtu – nebaidīties un mēģināt.
Vai jums nešķiet, ka pastāv noteikti sabiedrības stereotipi, kas traucē plašāku sieviešu iesaisti informācijas tehnoloģiju un komunikācijas nozarē. Piemēram, man ir aizdomas, ka vairums cilvēku ārpus IT nozares domā, ka visi, kas tajā strādā, ir programmētāji. Turklāt vēl ir priekšstats, ka visi programmētāji ir asociāli vientuļnieki, kas visu dienu pavada, blenžot datora ekrānā. Nav nekāds brīnums, ka sievietes, kurām sociālā komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem ir svarīga, var nevēlēties šādu darbu…
(Smejas.) Man gan liekas, ka šie stereotipi jau sen ir aizgājuši pagātnē. Darbs informācijas tehnoloģiju nozarē jau sen vairs nav tikai programmēšana. Drīzāk varētu runāt par noteiktu problēmu risināšanu. Šis process sākas ar klienta vajadzību noskaidrošanu, sistēmas analīzi, prototipu radīšanu, lietotāju pieredzes izpēti un ērta programmas interfeisa radīšanu.
Tikai tad sākas programmētāju darbs, un kad tas beidzas, sākas testētāju darbs, pārbaudot, vai viss darbojas un ir ērti lietojams. Vēl pēc tam seko izstrādātā produkta integrēšana ražošanas vai pakalpojumu radīšanas procesā, visbeidzot darbs ar infrastruktūru, kurā jaunā programma darbojas, un sistēmas turpmāko uzturēšanu kārtībā. Es tik plaši stāstu tieši tāpēc, lai parādītu, ka programmēšana ir ļoti svarīga daļa, bet tomēr tikai daļa no šī darba.
Šajā problēmu risināšanas procesā IT uzņēmumiem ir nepieciešami visdažādākie speciālisti – tādi, kas pārzina darbu ar patērētājiem, valdību, bankām u. c. jomām, tie, kas spēj nodrošināt saziņu starp klientiem un programmētājiem, dizaineri, testētāji utt. Visās šajās jomās spēj darboties sievietes, un šis nepilnīgais uzskaitījums demonstrē, ka matemātika nebūt nav viss, kas nepieciešams sekmīgam darbam IT nozarē.
Ja runājam tieši par “Tietoevry” – cik tālu šis uzņēmums ir ticis ar sieviešu iesaisti?
“Tietoevry” ir globāls uzņēmums, kurā strādā 24 tūkstoši nodarbināto. Es labāk pārzinu darbu Baltijas valstīs un Indijā, ar kuru esmu tieši saistīta. Un, proti, tajās komandās, kurās man iznācis strādāt, darbojas apmēram 70% vīriešu un 30% sieviešu. Paredzēts, ka 2026. gadā šī attiecība būs 60:40. Domāju, ka šis rezultāts tiks sasniegts. 2030. gadā paredzēts sasniegt pilnīgu dzimumu līdzsvaru. Vienlaikus es gribētu uzsvērt to, ka neviens IT uzņēmums nelaidīs garām labu speciālistu, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vīrietis vai sieviete, tādēļ šīm kvotām nav kritiski svarīgas nozīmes. Zināšanām un spējām vienmēr būs priekšroka, pieņemot darbā darbiniekus.
Jūs teicāt, ka stereotipi par IT industriju jau sen ir lauzti. Godīgi sakot, es tam neticu. Varbūt pašā IT nozarē stereotipi arī ir lauzti, bet man šķiet, ka sabiedrībā tas tā nav. Man liekas, ka, ja jūs pajautātu šodienas vidusskolniecēm vai universitāšu pirmo kursu studentēm, diez vai viņas zinātu, ka IT nozarē ir daudzas profesijas, kas nav saistītas ar programmēšanu.
Igaunijā mēs cenšamies to risināt ar karjeras konferenču palīdzību, dažādām vasaras skolām un kursiem, lūdzam nozarē strādājošos iet uz skolām un stāstīt par savu pieredzi. Cenšamies ātri pamanīt talantus un piedāvāt viņiem darbus. Kopumā to pašu dara Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija un Dānija, un Igaunija tālu neatpaliek. Lai gan Latvijai un Lietuvai vēl ir kur censties, man nešķiet, ka starp Igauniju un abām kaimiņienēm būtu liela distance.
Mani nepārsteidz, ka Skandināvijas valstīs, kas ir pasaules līderes jebkurā dzimumu līdztiesības un feminisma jautājumā, meitenes tiek sekmīgi iesaistītas IT nozarē. Nepārsteidz tas arī attiecībā uz Baltijas valstīm. Bet kā ir ar tradicionālākām sabiedrībām, piemēram, jau minēto Indiju?
Jūs būsiet pārsteigts, bet Indijā sieviešu īpatsvars IT komandās jau šobrīd ir lielāks nekā Eiropā – tas jau pašlaik ir ap 40%, un šis īpatsvars turpina pieaugt. Viņas tiek pamanītas jau universitāšu studentu līmenī un aicinātas darbā. Tādēļ uzskatīt, ka Indija šajā jautājumā atpaliek no Eiropas, ir pilnīgi nepamatoti, drīzāk ir otrādi.
Vai IT nozares ietvaros ir profesijas, kurās sievietes jau šobrīd dominē, līdzīgi kā tas noticis ar skolotāja profesiju?
Dažas profesijas ir īpaši piemērotas sieviešu tradicionālajām prasmēm un iemaņām. Viena no tādām ir darbs vadības postenī. Vēl varētu minēt arī darbu klientu attiecību uzturēšanā, projektu vadībā, dizaina jomā, taču nevar nepieminēt, ka šajās jomās darbojas arī ļoti labi speciālisti vīrieši.
Gribētu vēl piebilst, ka, lai veicinātu sieviešu iesaisti uzņēmuma vadībā, mūsu uzņēmumā katram vadītājam ir jāsagatavo vairāki cilvēki, kas spēj viņu aizvietot. Ir obligāta prasība, ka vismaz vienam no šiem aizvietotājiem ir jābūt sievietei.
