Gada cilvēki 2019. Gustavs Jānis Mežciems: Studentam Kembridžā liela brīvība un liela atbildība 0
Gustavam Jānim Mežciemam 2019. gads bija pārmaiņu pilns un veiksmīgs: viņš absolvēja Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, iestājās un uzsāka studijas prestižajā Kembridžas universitātē Lielbritānijā, bet kā Gada cilvēku Gustavu Jāni Mežciemu nominējam tāpēc, ka viņš šogad atveda Latvijai zelta medaļu no starptautiskās ķīmijas olimpiādes.
Par to valdība viņam arī tikko piešķīra apbalvojumu: diplomu un 2135 eiro.
Medaļas un atzinības rakstus Latvijas jaunieši starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs izcīna regulāri, taču pie augstākās raudzes medaļām tiek salīdzinoši reti.
Gustavs Jānis 2019. gadā bija vienīgais Latvijas skolēns, kas nopelnīja zeltu, turklāt tieši ķīmijas starptautiskajās olimpiādēs Latvijas jaunieši zelta medaļu ieguvuši vien trīs reizes.
Jāpiebilst, ka 2018. gadā puisis starptautiskajā ķīmijas olimpiādē ieguva sudraba medaļu. Viņu saista arī citi dabaszinātņu mācību priekšmeti, tomēr ķīmija padodas vislabāk, turklāt arī visvairāk patīk, jo, kaut arī ķīmijā valda likumi, tomēr šajā jomā vēl daudz kas varētu būt atklājams, tāpēc te ir vieta arī radošumam.
Dabaszinātņu studijas prestižajā Kembridžā Gustavs Jānis izvēlējās tāpēc, ka uzskata – tur viņam būs lielākas iespējas augt, nekā tas būtu, studējot Latvijā. Tomēr pēc studijām jaunietis plāno atgriezties Latvijā, jo citur sevi nespēj iedomāties. Pirmajos studiju mēnešos Kembridžā Gustavs Jānis jau paguvis noilgoties pēc Latvijā palikušās ģimenes un draugiem, kā arī dabas. Ziemassvētkus viņš pavadīja Latvijā kopā ar tuviniekiem.
Kā pagājuši pirmie studiju mēneši Kembridžā?
G. J. Mežciems: Līdzīgi kā visiem jauniešiem, kas uzsāk mācības universitātē. Man tagad ir ļoti liela brīvība, savu laiku lielā mērā pats sadalu un pavadu, kā vēlos. Līdz ar to, protams, nāk arī atbildība laiku izmantot pareizi, piemēram, lekcijas nav obligātas, bet, ja uz tām neietu, vēlāk būtu ļoti grūti tikt līdzi mācību vielai.
Studenta dzīve Kembridžā ir ļoti intensīva, gandrīz katra dienas stunda ir izplānota jau nedēļu iepriekš.
Nav iespējams paspēt piedalīties visos pasākumos, jo to ir tik daudz; bieži gribas būt divās vai trīs vietās vienlaikus. Tomēr galvenās ir mācības. No katra studenta tiek sagaidīta ļoti nopietna attieksme. Ja, mājasdarbus pildot, necenties, profesors ļoti viegli to var manīt, tāpēc vienmēr jācenšas sasniegt izcilu darba līmeni.
Kā pēc šiem pirmajiem studiju mēnešiem raugāties uz Latvijas izglītības sistēmu? Vai ir kādas zināšanas, prasmes, kuru jums Kembridžā pietrūkst?
Neesmu izjutis to, ka man pietrūktu prasmju. Zināmas atšķirības pastāv, piemēram, Anglijā ļoti daudzi skolēni veic pierakstus tikai digitāli, reti raksta ar pildspalvu uz papīra. Anglijā specializējas konkrētos mācību priekšmetos jau vidusskolā, tāpēc viņiem, beidzot skolu, ir maz atzīmju.
Viņi ir nedaudz pārsteigti par to, ka man ir kādas 15 atzīmes atestātā, sevišķi par to, ka esmu mācījies gan bioloģiju, gan ķīmiju, gan vēsturi, gan arī literatūru, jo viņi daudzus gadus nav neko mācījušies ārpus sava izvēlētā šaurā priekšmetu loka.
Esmu viens no retajiem studentiem savā kursā, kurš pēdējo trīs gadu laikā mācījies rakstīt esejas un pārspriedumus, jo viņiem vidusskolā zinātniskos priekšmetos nav jāmāk tādas rakstīt.
Kā visvairāk pietrūkst no Latvijas, studējot ārzemēs?
No Latvijas pietrūkst draugu un ģimenes. Man pietrūkst iespējas tikt pie dabas, pastaigāties mežā vai pie jūras, jo Anglijā man nav laika doties tādos atpūtas braucienos, un tur arī nemaz nav tādu vietu, jo pilnīgi visa zeme ir apstrādāta un apdzīvota.
Pietrūkst arī latviešu valodas, ikdienā es runāju ar citiem latviešiem, tomēr ir ļoti patīkami, kad apkārt pilnīgi visi runā latviešu valodā.
Diezgan daudzi starptautisko olimpiāžu laureāti no Latvijas studē Kembridžā. Vai jums ir kāda kopiena, draugu loks, kurā viens otru atbalstāt?
Esmu bijis pazīstams ar vairākiem tagadējiem Kembridžas studentiem jau iepriekš, un vairāki draugi no vidusskolas iestājās arī šogad, tāpēc man jau no paša sākuma Kembridžā ir bijis patiešām labs paziņu loks.
Vairāki latviešu draugi dzīvo ļoti tuvu, tāpēc satikties, kopīgi ieturēt maltīti vai iedzert tēju ir ārkārtīgi vienkārši. Pirmais semestris universitātē nav bijis viegls, un mēs visi esam cits citu atbalstījuši, kopā ar draugiem pavadīts laiks ir daudzreiz patīkamāks nekā tas, kas pavadīts, bibliotēkā mācoties.
